Tualete ir svarīga pieejamībai. Lai vietas, ko apmeklē cilvēki, būtu pieejamas, svarīgas ir arī tualetes. "Apeirons" atzinīgi vērtē pie pašām Ērgļu klintīm esošo tualeti, kas ir pietiekami plata un pielāgota. Bet trūkums ir tāds, ka ne uz vienu no dabas takās esošajām tualetēm nav nekādu norāžu un informācijas par tām.
Pietrūkst kopīga redzējuma, kā jāveido dabas takas un dabas objekti, lai tie būtu pieejami ikvienam – ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar bērniem ratiņos vai vecāka gadagājuma ļaudīm,
kuriem pastaigai nepieciešams līdzenāks ceļš un vairāk soliņu, kur piesēst, lai pastaigas laikā atpūstos.
Tā, izpētot vides pieejamību kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas un nakšņošanas vietās Cēsīs un apkārtnē, secina invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis.
Vidzemes plānošanas reģiona un invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvji aizsākuši kultūras mantojuma objektu, dabas taku, ēdināšanas un nakšņošanas vietu apsekošanu Vidzemē, vispirms apmeklējot Cēsis, tad Valmieru.
Cēsu pusē pieejamību vērtēja dabas takā gar Zvanu klintīm, Cīrulīšu dabas takā, Ērgļu klinšu pastaigu takā, Pasaules latviešu mākslas centrā, Cēsu muzejā, kā arī dažām kafejnīcām un nakšņošanas vietām.
Situācija nav spīdoša, vērtē “Apeirons” vadītājs, drīzāk ir diezgan kritiska: “Lai Cēsis kļūtu par tūristu galamērķi, daudz kā pietrūkst. Viens no piemēriem – nav daudz iespēju trīs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vienā vietā pārnakšņot, vēl jo mazāk par demokrātiskām cenām. Trīs vietas bija viesnīcā “Villa Santa”, brīnišķīgs atklājums mums bija kempings “Apaļkalns”,” pastāsta Ivars Balodis.
Izpētot dabas takas, secināts, ka ir mēģinājumi tās veidot pieejamas, bet pietrūkst kopīgas izpratnes, kādām tām jābūt, lai tās tiešām būtu pieejamas ikvienam. “Nedomājam tikai par cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem trūkst soliņu, kur apsēsties, takas nav pietiekami platas, lai samainītos cilvēks ratiņkrēslā un māmiņa ar zīdainīti ratos, tādi ir tikai atsevišķi, nelieli posmi. Tā tas bija Cīrulīšu dabas takās. Tāpat dabas takās būtisks aspekts ir tualetes pieejamība, bet nereti tās ir šauras un nesakoptas,” pastāsta I.Balodis. Viņš arī novēroja, ka pie Ērgļu klintīm mežā ir piemērota un tīra tualete, bet uz to nav norādes.
Par dabas taku pieejamību liecina arī tas, cik viegli par to var atrast informāciju, vai uz to var nokļūt ar sabiedrisko transportu vai tikai ar privātu auto. Ja jābrauc ar privātu mašīnu, vai ir iezīmēta stāvvieta, kur mašīnu var nolikt cilvēks ar invaliditāti, jo viņam ir jābūt pārliecībai, ka, atnākot no pastaigas, varēs iekļūt savā transportlīdzeklī. Jo gadās, ka līdzās tik tuvu tiek nolikta cita automašīna, ka persona ar invaliditāti savā spēkratā nevar iekļūt.
I.Balodis arī atgādina, ka cilvēki ar invaliditāti kā tūristi iepērkas, apmeklē apskates vietas, izvēlas pusdienot kafejnīcās, viņu apmeklējums ir arī ekonomisks ieguvums. Cēsīs, apmeklējot vietas, kur iespējams pusdienot, atzinīgi novērtēts jaunais bistro “Pasēdnīca”, tāpat koncertzālē pirmajā stāvā esošais “Centra bistro”. Vērtētājiem patikusi arī “Kārumlāde”, diemžēl tajā ir trūkums, cilvēkiem ratiņkrēslā nav pieejama tualete. Bet, tā kā šiem cilvēkiem visu laiku rokas ir saskarē ar riteņiem, tās nepieciešams nomazgāt.
“Apeirona” vadītājs norāda, ka nereti ir situācijas, kad vieta ir izveidota atbilstoši pieejamības prasībām, bet netiek uzturēta piemērotā kārtībā. Tā Cēsu Izstāžu namā tualete bija aizkrāmēta ar apkopējai nepieciešamām lietām. “Arī tas parāda iestādes attieksmi pret cilvēkiem,” uzsver I.Balodis.
Pozitīvas emocijas palikušas pēc Pasaules latviešu mākslas centra apmeklējuma, kur viesi laipni uzņemti un iestādes pārstāvji paši atzinuši, ka pieejamību ēkā vēl nepieciešams uzlabot, bet pie tā jau tiekot strādāts un projekta īstenošana ļautu situāciju uzlabot. I.Balodis daudz atzinīgu vārdu sacīja par Cēsu Jauno pili un muzeju, kurā tieši šobrīd ir Cimdiņu Jettes izstāde: “Pilī varējām uzbraukt pašā augšā, iepazīt brīnišķīgo izstādi un Cimdiņu Jettes, kas arī pārvietojās ratiņkrēslā, brīnišķīgos darbus. Visādā ziņā guvām ļoti pozitīvus iespaidus.”
I.Balodis rezumē, ka Cēsīs pietrūkst pašvaldības konsekventas politikas par vides pieejamības nodrošināšanu, kas turklāt ir noteikta likumā, pirmām kārtām rādot piemēru savās iestādēs, lai no tā pozitīvi ietekmētos arī uzņēmēji. “Centieni ir, bet vēl ir ļoti daudz iespēju, kur augt,” saka I.Balodis un piebilst, “jāsaprot, ka tūrisma sociālais portrets mainās, ne visi ir veseli un sportiski, sabiedrība noveco. Jāņem vērā, ka arī cilvēks, kuram nav tik daudz spēka, kurš atbalstās uz spieķīša, vēlas būt dabā, laiku pa laikam atpūšoties, piesēžot uz soliņa, kam ir atzveltne vai roku balsti. Tāpat būtiskas ir viegli uztveramas norādes, ievērots vajadzīgais durvju ailes platums un sliekšņa augstums, durvis, kas viegli atveramas. Vēlamies popularizēt pieejamības konceptu, uzsverot, ka tas ir nevis apgrūtinājums, ne tikai izdevumi, bet arī iespēja.”
Izpēte turpināsies, lai noteiktu apskates un tūrisma pakalpojumu sniegšanas vietas, kuras pieejamas ikvienam ceļotājam. Informācija par šiem objektiem tiks apkopota vietnē mapeirons.eu, objekti iekļauti vienas līdz trīs dienu tūrisma maršrutos. Interreg Igaunijas-Latvijas programmas projekta “Access Routes” ietvaros.
Komentāri