Aitkopības nozare Latvijā kļūst par ienesīgu nodarbi, jo Eiropā strauji pieaug pieprasījums gan pēc jēra gaļas, gan vaislas dzīvniekiem, intervijā norādīja aitu vērtēšanas eksperte, Latvijas aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Daina Kairiša.
“Pēdējo desmit gadu laikā aitu skaits pieaudzis, kas nozīmē, ka zemnieki strādā pie saimniecību izkopšanas. Pirms desmit gadiem Latvijā bija tikai 28 000 aitu, patlaban – 80 000, tātad šī nozare ir viena no visstraujāk augošajām pēdējo desmit gadu laikā,” sacīja Kariša.
Viņa atzina, ka aitkopības biznesu var dalīt divās saimnieciskā ievirzēs, no kā atkarīgs nepieciešamais aitu skaits ganāmpulkā. “Ja tā ir šķirnes saimniecība, kas nodarbojas ar šķirnes materiāla audzēšanu un pavairošanu, pietiek arī ar 100 aitu mātēm. Savukārt saimniecībai, kura nodarbojas ar gaļas ražošanu, tas nebūs liels ganāmpulks – vajadzēs 500 un vairāk aitu māšu, lai gaļas ražošana atmaksātos.”
Jautāta, ar cik lieliem izdevumiem jārēķinās, pievēršoties aitkopībai, eksperte akcentēja, ka aitas jāiepērk vidēji septiņu mēnešu vecumā. “Šajā vecumā aitas cena ir apmēram divi lati par dzīvmasas kilogramu. Tātad, ja dzīvnieks sver 40 kilogramus, tie būs 80-100 lati atkarībā no līguma. Iesākumā vajadzētu iegādāties apmēram 40-50 dzīvniekus. Uz desmit aitu mātēm ar jēriem vajadzētu vienu hektāru ganību, kas nav daudz salīdzinājumā ar citu mājdzīvnieku vajadzībām.”
Tomēr lielākie izdevumi saistīsies ar spēkbarības iegādi vai ražošanu, kas ir vajadzīga rudens un ziemas periodā apmēram 200 dienām. Ar zāli vien aitām nepietiks, nepieciešama arī barība ar augstu proteīna saturu.
“Vienai aitai ziemas periodā jāplāno apmēram 700 grami spēkbarības dienā, tātad tie būs 140-200 kilogrami uz vienu dzīvnieku. Diemžēl kombinētā spēkbarība ir ļoti dārga. Gada laikā cenas uzkāpušas līdz 20 santīmiem par kilogramu. No Vācijas atvesta ļoti laba barība, piemēram, maksā 50 santīmus. Lai saražotu vienu kilogramu gaļas, vajag trīs kilogramus spēkbarības, tātad – 1,50 latus uz vienu kilogramu gaļas. Līdz ar to vienam 45 kilogramus smagam dzīvniekam vajadzētu spēkbarību vairāk nekā 60 latu vērtībā. Ja ganāmpulkā ir 100 aitas, izmaksas nav no mazajām,” sacīja Kairiša.
Savukārt investīciju atdevi varot gaidīt pēc diviem gadiem, kamēr nopirktās aitas tiks pie pēcnācējiem.
“Ir divi aitu realizācijas veidi – vai nu dzīvās aitas eksportam, kas ir izteiktāks bizness, vai gaļai, ar ko nodarbojas tikai dažas saimniecības. Iepirkuma cena ir viens lats bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par dzīvsvara kilogramu. Svaru uzpircēji pieprasa 35-45 kilogramu robežās. Ja bijušas labas ganības, šādus jērus rudenī nodot nav nekādu problēmu. Ja dzīvnieks tiek nodots gaļai, pieprasīti smagāki un labāk nobaroti jēri. Te iepirkuma cena ir vidēji 2,50 lati bez PVN par gaļas kilogramu,” skaidroja Kairiša.
Patlaban interese par aitām no Rietumiem pieaug tik strauji, ka rodas bažas, ka zemnieki, rēķinādamies ar labu naudu, atdos eksportam visas aitas un sāksies ganāmpulku samazināšanās.
“Cūkgaļu pietiekami saražo Dānijas zemnieki, savukārt jēra gaļas trūkst. Mūs nupat uzmeklēja Vācijas kolēģi – tur trūkst jēra gaļas, jo pēdējos gados saistībā ar imigrācijas vilni no Austrumiem parādījusies pilnīgi cita ēšanas kultūra. Praktiski tirgus nav ierobežots, jautājums ir par preces daudzumu,” rezumēja asociācijas vadītāja.
NOZARE.LV
Komentāri