Baltijas valstu iedzīvotāji nav pilnībā vienuprāt par to, kas ir kvalitatīva pārtika, liecina “McDonald’s” pētījums. Latvijā iedzīvotāji uzskata, ka kvalitatīva pārtika ir bez e-vielām (63% respondentu), svaiga (53%) un veselīga (45%). Igaunijā par kvalitatīvu pārtiku sauc tādu, kas ir audzēta un ražota uz vietas valstī (70%), svaiga (56%) un bez e-vielām (46%). Savukārt Lietuvas iedzīvotāji ir gandrīz vienlīdz pārliecināti, ka kvalitatīva pārtika ir svaiga (76%), veselīga un bez e-vielām (abiem 68%).
Pretēji Igaunijai, Latvijā un Lietuvā tikai katrs trešais iedzīvotājs domā, ka kvalitatīva pārtika ir tāda, kas audzēta vietējās saimniecībās un to ražošanā izmantotas pašmāju izejvielas. Interesanti, ka katrs trešais iedzīvotājs Igaunijā un Lietuvā par kvalitatīvu pārtiku uzskata tādu, kas garšo – Latvijā tikai 17% iedzīvotāju ir šāds viedoklis.
Pētījums arī parāda, ka cilvēku viedokļi pārsvarā būtiski neatškiras atkarībā no vecuma, dzimuma, nacionalitātes, ienākumu līmeņa un dzīvesvietas. Viena no tendencēm ir, ka Latvijas iedzīvotājiem ar augstākiem ienākumiem svaiga un veselīga pārtika kā kvalitatīvas pārtikas kritēriji ir daudz svarīgāki nekā respondentiem ar zemākiem ienākumiem. Salīdzinot viedokļu atškirības pēc vecuma, atklājas, ka jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem svarīgāks faktors par veselīgumu ir uztuvērtībām bagāta pārtika. Salīdzinot atšķirības pēc nacionalitātes, latviešiem ar kvalitatīvu pārtiku saistītie faktori ir daudz svarīgāki nekā krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis komentē pētījuma rezultātus: “Protams, visi iedzīvotāju minētie kritēriji vienā produktā vienkopus vienmēr nebūs. Piemēram, tādi veselīgi produkti kā olīveļļa vai zaļā tēja neizbēgami nāks no reģioniem, kur aug olīvkoki un tējas krūmi, un tā nebūs Baltija. Ja runājam par kvalitatīvu pārtiku, tad tā, pirmkārt, nozīmē neiebojājušos pārtiku – maize nav sapelējusi, rasols nav ieskābis u.tml. Tātad kvalitatīva vai pretēji – nekvalitatīva pārtika var būt gan veselīga, gan neveselīga. Zināmā mērā produkta kvalitāti un veselīgumu ietekmē paša produkta vai tā sastāvdaļu audzēšanas veids, vieta, apstrādes un ražošanas tehnoloģijas. Piemēram, ābols, kas ir visnotaļ veselīgs auglis, var būt atvests no tālām zemēm un, lai labāk saglabātos ceļojuma laikā, iespējams ir apstrādāts ar kādu pārtikas piedevu, kas kavē dabisku augļa sažūšanu. Tajā pat laikā vietējais Latvijas ābols var tikt ievākts ābeļdārzā, kas atrodas „dziļos” laukos, bet var arī būt audzis tuvu lielai šosejai. Rezumējot jāsaka, ka ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu kvalitatīvs, taču neaizmirsīsim arī par veselīgumu – veselīga uztura pamatā ir daudzveidība produktu izvēlē un mērenība šo produktu patēriņā, jo arī veselīgie āboli, apēsti lielā daudzumā, var izraisīt vēdergraizes.”
““McDonald’s” ir augsti kvalitātes standarti attiecībā uz produktu kvalitāti un pagatavošanu, kā arī pasniegšanu apmeklētājiem. Daudzus interesē, kāpēc mūsu maltītes visur ir vienādi gardas. Atbilde ir vienkārša: mēs izmantojam tikai labākos un svaigākos produktus. Uz restorāniem Baltijas valstīs veicam iepirkumus no 27 sertificētiem piegādātājiem no visas Eiropas, tajā skaitā arī Baltijas valstīm. “McDonald's” ēdienkarti veido 50 ēdieni un dzērieni, nodrošinot daudzveidību, dažādu uzturvērtību un iespēju katram izdarīt izvēli, balstoties uz saviem ēšanas paradumiem. Tāpat saskaņā ar “McDonald’s” caurspīdīguma principu, ikvienam apmeklētājam sniedzam detalizētu informāciju par maltītes sastāvdaļām un uzturvērtību un ik gadu rīkojam “Atvērto durvju dienas”,” saka Viktors Tedesko, “McDonald’s” pārstāvniecības Latvijā SIA “Premier Restaurants Latvia” vadītājs.
Jau sesto reizi “McDonald’s” rīko “Atvērto durvju dienas” un ielūdz ikvienu šajā nedēļas nogalē, 26. un 27.martā, apmeklēt kādu no astoņiem restorāniem Rīgā. “Atvērto durvju dienas” ietvaros apmeklētāji var ielūkoties “McDonald’s” restorānu virtuvē, redzēt katra produkta, piemēram, leģendārā “BigMac”, pagatavošanas procesu un personīgi pārliecināties par uzņēmuma augstajiem kvalitātes standartiem attiecībā uz produktu kvalitāti, to pagatavošanu un pasniegšanu klientiem, kā arī darba procesiem. Pieteikties iespējams iepriekš aizpildot anketu, kas atrodama jebkurā no restorāniem.
“McDonald’s” pētījums veikts sadarbībā ar “OMD Latvija” un “TNS Emor”. Pētījumā, kas notika šā gada februārī visās Baltijas valstīs, piedalījās vairāk nekā 3000 respondentu.
“McDonald’s” ir 27 restorāni Baltijas valstīs, no kuriem astoņi darbojas Latvijā, desmit Igaunijā un deviņi Lietuvā. Šī gada laikā “McDonald’s” plāno Latvijā rekonstrutēt divus restorānus un atklāt trīs jaunus restorānus, tajā skaitā pirmo restorānu ārpus Rīgas. Lietuvā viens restorāns jau durvis vēra janvārī, un gada laikā tiks pievienots vēl viens restorāns, savukārt Igaunijā viens “McDonald’s” restorāns tiks rekonstruēts. Kopumā “McDonald’s” attīstības licences turētājs Baltijas valstīs un Maltā “Premier Capital Limited” plāno ieguldīt 20 miljonus eiro (14 miljonus latu) attīstībā un paplašināt savu tīklu līdz 35 restorāniem Baltijas valstīs līdz 2013.gadam.
Komentāri