Pagājušā gada laikā Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi – noguldījumi, vērtspapīri un citi finanšu instrumenti, privātās pensijas un uzkrājošās apdrošināšanas apjomi, pensiju 2.līmeņa uzkrājumi – pieauga par 294 miljoniem latu jeb 7%, sasniedzot 4,283 miljardus latu, liecina SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.
Kā norāda banka, neskatoties uz ienākumu kritumu, Baltijas mājsaimniecības spējušas pielāgoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem un palielināt savu finansiālās “drošības spilvenu”.
Daļēji pateicoties eiro ieviešanai, visstraujākais finanšu aktīvu pieaugums Baltijas valstīs – par 14% – pērn bija reģistrēts Igaunijā. Lietuvā tas bija līdzīgs kā Latvijā – 7%.
Latvijā visvairāk pieauga uzkrājumi pensiju 2.līmenī – par 123 miljoniem latu, 76 miljonu latu pieaugums bija mājsaimniecību noguldījumiem. Lietuvā un Igaunijā uzkrājumu pieaugums veidojies uz noguldījumu pamata.
Aptuveni 67% no Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīviem veido noguldījumi finanšu institūcijās, 19% ir pensiju 2.līmenī uzkrātais pensiju kapitāls, 8% veido mājsaimniecību īpašumā esošie vērtspapīri un citi finanšu instrumenti. Savukārt aptuveni 6% no kopējā apjoma veido uzkrājošās apdrošināšanas un privātās pensijas kapitāls.
2010.gada laikā Lietuvas un Latvijas mājsaimniecību kopējais aizņēmumu apjoms samazinājies par 5,3%, bet Igaunijas mājsaimniecības samazināja savas parādsaistības par 3,3%, liecina SEB dati. Savukārt kopš kreditēšanas cikla augstākā punkta – 2008.gada decembra – vislielākais samazinājums bijis Latvijā – par 10%. Lietuvā samazinājums bija par 9%, bet Igaunijā – par 6%.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis komentē, ka Baltijas mājsaimniecību finansiālās “drošības spilvens” ir palielinājies, savukārt parādsaistību līmenis turpinājis samazināties, tomēr Latvijā un Igaunijā mājsaimniecību kopējās parādsaistības joprojām pārsniedz uzkrājumu apjomu. Lietuvā vēsturiski mājsaimniecības uzkrājušas vairāk nekā aizņēmušās.
NOZARE.LV
Komentāri