Jaunpiebalgas pagastā apmēram 350 metru garumā pazudušas dzelzceļa sliedes slēgtajā dzelzceļa līnijā Rīga- Gulbene.
Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes priekšnieks Jānis Kalniņš „Druvai” skaidroja, ka šādus noziegumus izmeklē valsts policijas dzelzceļa policijas pārvalde.
„Ja mūsu rīcībā nonāk šāda informācija, ziņojam par to dzelzceļa policijas pārvaldei un viņi tālāk to izmeklē. Mēs varam palīdzēt aizturēt vai izbraukt uz izsaukuma vietu, bet tālāk ar šo noziegumu izmeklēšanu nenodarbojamies,” skaidro J. Kalniņš, piebilstot, ka ik pa laikam līdz policijai nonāk ziņas par zagtām sliedēm dažādās vietās rajonā. Turklāt Jaunpiebalgas pusē šis neesot pirmais gadījums, kad ziņots par sliežu zādzību.
Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs atzīst, ka ir informēts par dzelzceļa sliežu zādzību pagasta teritorijā un izsaka vien nožēlu par to, ka valsts nerūpējas par saviem īpašumiem.
„Šis sliežu ceļš ir VAS Latvijas Dzelzceļš īpašums. Tātad valsts īpašums, kurš šobrīd ir pamests novārtā. Tiklīdz pašvaldība uzzināja par sliežu zādzību, ziņoja Latvijas dzelzceļam. Mums atbildēja, ka tiks uzsākta izmeklēšana. Taču vairāk nekādu informāciju no viņiem saņēmuši neesam,” saka priekšsēdētājs un stāsta, ka laikā, kad slēdza vilcienu Rīga-Ieriķi-Gulbene, gaisā virmojis jautājums, vai šo dzelzceļa līniju savā īpašumā nevar pārņemt vietējā pašvaldība.
„Toreiz atruna bija tāda, ka, iespējams, dzelzceļa līnija varētu tikt nodota visām pašvaldībām, pa kuru teritoriju iet sliežu ceļš. Taču nebija vienotības. Gulbenes rajons nepiekrita, un tā arī viss palika. Un šobrīd ir tā, ka Latvijas dzelzceļš nevienam neko nenodod, bet tajā pašā laikā, kā redziet, netiek saglabāts valsts īpašums,” stāsta L. Šāvējs un piebilst: „Nemaz nerunājot par sliežu cenu, tā ir arī milzīga metāllūžņu vērtība. Pārrēķinot naudas izteiksmē, varētu būt nozagti septiņi, astoņi tūkstoši latu. Turklāt šis nav pirmais gadījums. Šādi gadījumi bijuši jau iepriekš.”
Metāllūžņu apsaimniekošanas firmas SIA „Stingers” komercdirektors Renārs Sproģis skaidro, ja fiziska persona piedāvā pārdot vai pārdod melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus, kas nav sadzīves izcelsmes atgriezumi un lūžņi, uzņēmumam par to nekavējoties jāziņo Valsts policijai.
„No fiziskām personām dzelzceļa sliedes neesam tiesīgi pieņemt, tāpat kā čuguna aku vākus un tamlīdzīgas lietas. Likums to aizliedz. Taču nav jau noslēpums, ka ir firmas, kurās var nodot alumīnija vadus, un droši vien ir firmas, kuras pieņem dzelzceļa sliedes. Ja firma ir maza un paredzēts strādāt vienu vai divus gadus, kā tas mūsu valstī nereti notiek, tad iespējams ir viss,” domās dalās R. Sproģis un atzīst, ka dzelzceļa sliežu zādzība nav nekas jauns.
„Pirms trim gadiem izsolē vinnējām konkursu uz dzelzceļa sliežu demontēšanu Valmieras rajonā dzelzceļa posmā no Limbažu rajona robežas līdz Igaunijas robežai. Tie bija apmēram 100 kilometri. Un kā pārliecinājāmies, tas bija ļoti paretināts. Turklāt bijām spiesti investēt līdzekļus kvadraciklos. Kamēr mūsu cilvēki demontēja šo posmu, tikmēr pa nakti kāds no otra gala jau centās kaut ko nozagt un aizvest. Sēdinājām vīrus uz kvadracikliem un viņi sargāja sliedes. Zagšana bija ārprātīga. Tad kur nu vēl tagad runāt par posmu, kurš jau cik gadu stāv pamests,” saka R. Sproģis un atklāj, ka pirms diviem mēnešiem lūžņu cena tonnā sasniegusi pat 240 latus. Iespējams, arī tas ļaundarus pamudinājis uz šādiem noziegumiem.
Telefonsarunā „Druvai” dzelzceļa policijas pārvaldes priekšnieks Jānis Mukāns atzina, ka iesniegumus par nozagtām sliedēm posmos, kur pārtraukta kustība, pārvalde saņem no Latvijas Dzelzceļa.
„Pamestos dzelzceļa posmus darbinieki pastāvīgi neapseko. Un tikai tad, kad šī apsekošana notiek, ir iespējams konstatēt šādus noziegumus. Taču jāpiebilst, ka šāda problēma noteikti ir ne tikai jūsu pusē, bet arī citur Latvijā, kur ir slēgtās dzelzceļa līnijas,” īsi komentēja J. Mukāns un solīja jau tuvākās nedēļas laikā sniegt plašāku informāciju par konkrēto situāciju. Arī VAS Latvijas Dzelzceļš solīja tuvākajā laikā sniegt komentārus par sliežu zādzībām slēgtajās līnijās.
Komentāri