Trešdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Vilnis, Raimonds, Laine

Patlaban novākti 40%-50% no Latvijas labību platībām

Druva
09:09
11.08.2011
17

Patlaban novākti 40%-50% no Latvijas labību platībām, intervijā telekompānijas LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš stāstīja, ka Latgalē atsevišķi zemnieki jau pabeiguši ražas novākšanas darbus, bet Kurzemē un Vidzemē lauki ir applūduši nesenajās lietavās un ražas novākšanas darbi kavējas.

Kā atzina Lazdiņš, šādi laika apstākļi var negatīvi ietekmēt gaidāmās ražas, kas jau tā cietīs saistībā ar mitro pagājušā gada rudeni un nelabvēlīgo laiku ziemā.

Kā ziņots, augusta sākumā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) bija optimistisks par šā gada labības ražu. “Prognozes nav sliktas,” atzina ministrs, norādot, ka raža varētu būt par 20% sliktāka nekā pagājušajā gadā. Tai pašā laikā šogad graudu kvalitāte varētu būt pat labāka nekā pērn.

Salīdzinoši laba varētu būt arī kartupeļu raža.

Patlaban izskatās, ka zemniekiem nebūs nepieciešamas kompensācijas saistībā ar laika apstākļiem, apstiprināja Dūklavs.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” valdes priekšsēdētājs Gunvaldis Sproģis iepriekš intervijā Latvijas Radio norādīja – zemnieki cer, ka tuvākajās nedēļās laiks būs saulains un vējains.

Viņš atzina, ka pēc pēdējām lietusgāzēm daudzviet uz laukiem ir ūdens un nav iespējams veikt ne ražas novākšanas, ne rapša sēšanas darbus. Turklāt lietusgāzes sekojušas krusai, kas arī nodarījusi būtiskus zaudējumus sējumiem.

Ziemāju ražu negatīvi ietekmējuši arī laika apstākļi ziemā, jo pavasarī daudzviet nācās pārsēt ziemāju laukus ar vasarājiem. “Latraps” to bija spiests darīt 80% ziemāju platībā.

Sproģis atzina, ka sliktie laika apstākļi noteikti ietekmēs ražu un zemnieki cietuši visā Latvijā.

Kā ziņots, jaunākās speciālistu prognozes liecina, ka ne tikai vasarāju, bet arī ziemāju ražas šogad būs par 10%-15% mazākas nekā pērn, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļā.

LLKC jūlija pēdējā nedēļā veicis ražas prognozēšanu ziemāju labībām – ziemas kviešiem, miežiem, rudziem, tritikālei jeb kviešu un rudzu krustojumam, kā arī rapsim.

Jūlijā īpaši cietis ziemas rapsis, jo spēcīgās lietus gāzes mēneša pirmajā un otrajā dekādē, kad rapsis atradās gatavošanās beigu fāzē, veicināja sējumu sagulšanos un augšējo pāksteņu atvēršanos, radot ražas zudumus. Tikmēr ziemas kviešiem šie nokrišņi veicināja graudu attīstību vārpā, kas labvēlīgi ietekmē graudu masu.

Ziemas kviešiem prognozētā raža patlaban ir 3,1 tonna no hektāra pret 4,1 tonnu pērn šajā pašā laikā, rudziem – 2,7 tonnas pret trim tonnām pērn, arī tritikālei – 2,7 tonnas pret 2,9 tonnām pērn, ziemas miežiem – 2,5 tonnas (tāpat kā pērn), bet ziemas rapsim – 2,2 tonnas no hektāra pret 2,5 tonnām pērn.

Gada griezumā šī gada jūlija ražas tiek prognozētas mazākas nekā 2010.gada jūlijā. Vislielākās atšķirības ir ziemas kviešiem – samazinājums par 15%, rudziem un tritikālei šogad raža tiek prognozēta par 10% zemāka, bet ziemas rapsim – par 12% zemāka. Šis samazinājums skaidrojams ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem labību ziemošanas periodā.

Kā ziņots, arī visiem vasarājiem jūlijā prognozētās ražas ir par 10% zemākas nekā pērn šajā pašā laikā. Vasaras kviešiem tiek prognozēta raža trīs tonnas no hektāra, vasaras miežiem – 2,5 tonnas, auzām un rapsim – 2,1 tonna no hektāra. Kopumā vidējā raža ir par 10% zemāka, bet vasaras rapsim – pat par 15% zemāka nekā 2010.gadā. Vienīgi griķiem tiek prognozēta nedaudz augstāka raža – vidēji par 0,9 tonnām jeb 12% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada prognozēm šajā pašā laikā.

Lauku konsultāciju un izglītības centrs veic laukaugu ražas prognozēšanu laikā no maija līdz oktobrim, lai Latvijas un Eiropas Savienības atbildīgajām struktūrām sniegtu datus par valstī esošajām sējumu platībām, iespējamo ražību un iespējamo kopievākumu.

Ražas prognozēšana tiek veikta desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem – ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Ziemāji tiek apsekoti maijā, jūlijā un augustā, vasarāji – jūnijā, augustā un septembrī, savukārt kartupeļu platības – jūlijā, augustā un oktobrī.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Raunā visos laikos strādājušas prasmīgas audējas

00:00
30.04.2025
5

Raunas pagastmājas izstāžu zālē pavasara krāsas spoguļojas audumos – dreļļos, lupatdeķos, brunčos, jostās, segās. Audēju kopas “Drellis” audējas priecē ar pēdējos gados tapušajiem darbiem un izstādē “Dreļļa līkloči gadsimtu griežos” atskatās uz vairāk nekā pusgadsimtā paveikto. “Par aušanas pulciņa sākumu uzskatām 1975. gadu, bet Raunā audējas strādājušas vienmēr. Pirms tam nāca kopā slimnīcas verandā, tikās […]

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
19

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
104

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
20

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
120

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
373
1

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
20
1
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
17
9
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi