Iedzīvotāji ir satraukti par pārtikas kvalitāti Latvijas lielveikalos. Cēsīs ir vairākas pārtikas aprites vietas, kurās notiek produkcijas – ēdiena – ražošana un tirdzniecība. Lielākās no tām ir “Solo”, “Mego”, “Elvi” un pēdējā laikā daudz aprunātā “Maxima”, no kuras tirgotajiem produktiem Rīgā saslimuši 30 cilvēki.
Situāciju lielveikalu tīklā “Maxima” skaidro “Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš: “Visas problēmas radās lielajos ražošanas cehos. Cēsīs veikalā “Maxima” nav šāda ceha, tādēļ tur nopietni uzlabojumi netika veikti. Mūsu uzņēmumā ir izveidots kvalitātes vadības departaments, lai pastiprināti kontrolētu temperatūru pirms un pēc vistas gaļas grilēšanas, salātu uzglabāšanu aukstuma letēs,
noliktavas vidi un piegādātāju
transportu. Dažos veikalos, kur šaubījāmies par drošu gaļas grilēšanu atbilstošā temperatūras režīmā, pārtraucām ražošanu. Salāti, kurus var nopirkt lielveikalā “Maxima”, tiek ražoti Rīgā lielajos cehos, tomēr Deglava ielā, kurā tika atklātas problēmas un neatbilstība, salāti citām tirdzniecības vietām netika gatavoti, tādēļ pircējiem nav pamata raizēties par produktu kvalitāti.”
I.Andiņš garantē, ka Cēsīs līdzīgu gadījumu nebūs: “Ticam, ka visi produkti ir veselībai nekaitīgi. Visa ražošanas ķēde, kā to paredz Latvijas likumdošana, ir sakārtota. Tas ir garants, ka mūsu produkcija ir droša un kvalitatīva.”
Cēsīs SIA Vita Market veikala “Elvi” ražošanas daļas vadītāja Līga Višņevska informē, ka “Elvi” septiņos gados, kopš uzņēmuma veikalos uz vietas tiek ražota produkcija, nav bijušas nekādas problēmas ar pašu gatavotās pārtikas kvalitāti. Viņasprāt, to nodrošina spēcīgā paškontroles sistēma, kas paredz kritiskos punktus. “Mūsu darbinie-kiem ir izstrādāta kvalitātes rokasgrāmata, kas ikvienam strādniekam ir jāpārzina un jāievēro,” skaidro L.Višņevska. Veikalā “Elvi” kulinārijas un konditorijas cehos pašražošana un tirdzniecība ir kontrolēta, dokumentēta. “Tomēr,” atzīst L.Višņevska, “ir cilvēciskais faktors, nevērības gadījumā var būt atbilstošas sekas. Katrs uzņēmums grib attīstīties, tādēļ neviens nav ieinteresēts tirgot apšaubāmas kvalitātes produkciju.” “Elvi” pirms katra pašražotā izstrādājuma realizācijas tiek veiktas laboratoriskās pārbaudes, lai noteiktu derīguma termiņu un uzglabāšanas apstākļus.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Cēsu pārvaldes vadītāja Anita Feldmane informē, ka riskantākie produkti ir dzīvnieku valsts un olbaltumvielas saturošie izstrādājumi – olas, gaļa, piens, zivis. “Svaigas produkcijas rādītājs ir izskats. Laba gaļa nekad nebūs pelēka vai lipīga. Augļus un dārzeņus, ja nepatīk acij, labāk nepirkt, jo realizācijas termiņa, kur paskatīties, tiem nav,” iesaka A.Feldmane. Atšķirība ir gaļas tirdzniecībā – ja produkcija fasēta, jārēķinās, ka tai ir savs ceļš. Sveramo produkciju ved konkrētajā dienā. Apetīti izraisošu smaržu un krāsu rada vien svaigi produkti, tomēr jāņem vērā, ka elektriskās spuldzes lielveikalos gaļu padara sārtāku. Skaidrojot, kā tas var būt, ka veikalos pienam derīguma termiņš ir no dažām dienām līdz pat pusgadam un ilgāk, PVD pārstāve stāsta, ka tas atkarīgs no ražošanas procesa. Garāks derīguma termiņš ir pienam, kas apstrādāts augstākā temperatūrā nekā pasterizācija, tā uzglabāšanas ilgums tiek pagarināts. A.Feldmane patērētāju vērībai stāsta: “Visa pamatā ir tīrība, kopā nedrīkst uzglabāt jēlus un gatavus produktus, gatavojot maltītes, rūpīgi jāievēro temperatūras režīms, cilvēkiem, kas no laukiem uz pilsētu brauc iepirkties, vajadzētu iegādāties pienācīgu taru – aukstumsomu, kur mājupceļā uzglabāt nopirkto. Jāņem vērā, ka ne vienmēr ar atlaidi pirktais produkts ir labākais. Atlaides veikalos nedrīkst būt produktiem ar beigušos derīguma termiņu – tā ir klasiska blēdība un noziegums pret pircēju. Ir arī negodīgi cilvēki. Tērējam savu naudu, tādēļ jātur acis vaļā.”
Komentāri