Sarunu galvenā tēma bija ERAF finanšu līdzekļu racionāla izmantošana nākamajā plānošanas periodā (2007. – 2013. gadā) ūdenssaimniecības attīstības projektu realizācijai.
Ministrs informēja, ka sākotnēji bijis atvēlēts salīdzinoši mazs finansējums, bet ar Latvijas pašvaldību savienības atbalstu panākts pieaugums un tagad ūdenssaimniecības attīstības projektu realizācijai piešķirti 200 miljoni latu.
“It kā liela summa, bet, ja to sadalām uz visu Latviju sešiem gadiem, sanāk nedaudz vairāk par 30 miljoniem latu gadā, un tas nebūt nav daudz, zinot pašvaldību vajadzības. Aprēķini liecina, ka būtu nepieciešams četras reizes vairāk. Zinot, ka ūdenssaimniecības problēmas ir vairāk nekā 90 procentiem pašvaldību, naudas pietiekamību garantēt visiem iesniegtajiem projektiem nav reāli, tāpēc ministrija, konsultējoties ar pašvaldībām visos Latvijas reģionos, šobrīd izstrādā naudas sadales nosacījumus visracionālākajai ES līdzekļu apguvei,” teica R. Vējonis.
Ministrs vēlējās zināt pašvaldību vadītāju viedokli, kā pareizāk būtu veikt līdzekļu sadali. “Saprotam, ka būs laimīgās un nelaimīgās pašvaldības, tāpēc svarīgi noteikt īstos un pareizos kritērijus. Tas ir sarežģīts jautājums, un negribam, ka šo projektu likteni izlemj ministrijas ierēdņi,” norādīja ministrs.
Pašlaik ir vairākas versijas. Viena, ka šos 200 miljonus latu sadala pa reģioniem, šādu risinājumu atbalstot arī daudzas pašvaldības. Bet paliek jautājums – kā tālāk veikt sadali? Var dalīt pa rajoniem un lēmumu pieņemšanu atstāt rajona padomju ziņā.
V. Gēme norādīja, ka ūdenssaimniecības projektiem būtu jāatbilst pašvaldības teritoriālajam plānojumam un attīstības plānam. Kā prioritārie varētu būt ūdens atdzelžotavu izbūve, jaunu pieslēgumu veidošana kanalizācijas sistēmās un citi projekti, kas uzlabotu vides tīrību. “Eiropa nevēlas, ka nauda tiek ieguldīta sistēmu rekonstrukcijā, bet gan jaunu sistēmu izveidē,” norādīja V. Gēme.
Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Lācis atzīmēja, ka finansējumu vajadzētu piešķirt prioritārā secībā, ņemot vērā attiecīgo vides uzraudzību institūciju datus, kas ļautu pašvaldībai pamatīgāk sagatavoties gaidāmajai projekta realizācijai.
“Tad konkrētā pašvaldība zinās, kad būs finansējums, un varēs labāk sagatavoties tā apgūšanai. Ir jādomā par nākotni. Ja arī šodien ūdens analīzes ir labas, nevaram vienkārši gaidīt, jo problēmas saasinās ar katru gadu. Ir vajadzīga skaidrība,” teica V. Lācis.
Stalbes pašvaldības vadītājs Alfs Lapsiņš ieteica sākotnēji apsekot situāciju pašvaldībās, nevis līdzekļu sadali izvērtēt tikai pēc projektiem. Jo bieži spēcīgās pašvaldības, kas iepraktizējušās projektu rakstīšanā, saņem atbalstu, bet mazās pašvaldības paliek aiz borta. “Visi būtu pelnījuši līdzvērtīgus spēles noteikumus,” piebilda A. Lapsiņš.
Cēsu domes attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Inta Ādamsone norādīja, ka arī pašām pašvaldībām jāapzinās savas spējas realizēt konkrētos projektus, jo ERAF projekti jārealizē par pašvaldības naudu, un tikai pēc tam šo finansējumu iespējams atgūt. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par mazo ciematu lokālo attīrīšanas iekārtu darbību, par Cēsu rajona pašvaldību iesniegto projektu virzību, par sarunām ar LPS un Finanšu ministriju par programmu izstrādi, kuras palīdzētu izlīdzināt maksājumus, kā arī īpaša likuma nepieciešamību, kas regulē ūdensvada un kanalizācijas apsaimniekošanas kompetences un atbildību.
Vēlāk Raimonds Vējonis kopā ar Cēsu pašvaldības speciālistiem apmeklēja pilsētas parkus, bet vizītes noslēgumā tikās ar Cēsu domes vadību.
Komentāri