Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Pārbaudīta vērtība – klasisks kāzu ceļojums

Druva
00:00
14.02.2009
17
200902131452306972

Pēc publiskā pasākuma – lielākām vai mazākām kāzām – jaunlaulātie nereti izvēlas piedzīvojumu tikai sev – medusmēneša kāzu ceļojumu. Ja laiks un līdzekļi atļauj, visa pasaule kabatā – var doties neaizmirstamā ceļojumā uz Eiropas romantiskajām pilsētām vai eksotisku vietu, pili tepat Latvijā vai kruīza braucienā pa Vidusjūru. Svarīgi vienoties, kas jaunlaulātajiem patiks labāk – atpūta pie jūras un sauļošanās vai ceļojums, kurā katru dienu tiek apskatītas jaunas vietas. Medusmēnesim jākļūst par visromantiskāko un visnozīmīgāko ceļojumu, lai tas atšķirtos no parasta atvaļinājuma. Romānos aprakstītie un kinofilmās attēlotie klasiski romantiskie ceļojumi parasti ved uz Vidusjūras valstīm – Grieķiju, Itāliju, Spāniju.

Cēsniece Maija Helde un ventspilnieks Jānis Helds pagājušā gada augustā devās šādā klasiski romantiskā ceļojumā uz Grieķijas salu Korfu. Maija stāsta, ka ceļojuma izvēlē svarīgi bijuši trīs kritēriji – galamērķim jābūt zemei ar siltu klimatu, jāsaskaņo ceļojuma datums un lidosta, no kuras izlidot, jo jaunieši strādā ārpus Latvijas. „Uz kāzām dabūjām trīs nedēļas atvaļinājumu. Kāzas svinējām 16. un 17. augustā Latvijā, jau 22. lidojām uz Korfu. Ceļojumu izvēlējāmies ar aģentūras starpniecību, noteikti nevēlējāmies grupas braucienu,” vēsta Maija.

Šķietami sīkumi, kuriem parasti ceļotāji nepievērš uzmanību, var padarīt kāzu ceļojumu vēl īpašāku. Tā kā jaunlaulātie izmantoja īpašo medusmēneša ceļojuma piedāvājumu, viņi, rezervējot viesnīcu, varēja izvēlēties numuriņu ar skatu uz jūru un citas ekstras. „Lai gan viesnīcā saņēmām tikai tipisko augļu grozu un dzirkstošā vīna pudeli, mēs uz to īpaši neiespringām, galu galā, medusmēnesis ir vienreiz dzīvē”, smejas Maija. „Viesnīca piedāvāja zviedru galdu ar brokastīm un vakariņām, pusdienojām galvenokārt vietējos restorāniņos un ēstuvēs. Pirmās dienas gan bez pusdienām iztikām, jo bija diezgan karsts,” tā par ceļojuma ne tik romantisko pusi pauž Maija.

Gaidītās romantikas un mirkļu patīkamām atmiņām bijis pietiekami: „Medusmēnesi izbaudījām pa īstam. Nodevāmies viens otram un salas baudīšanai – zvilnējām pludmalē, gājām nirt, devāmies ekskursijā uz akvaparku, iznomājām

kvadraciklu un iepazinām salu. Bijām salasījušies visādu informāciju, tā ka zinājām, kur gribam braukt un ko redzēt.

Pilsētiņa, kurā dzīvojām, bija maza, bet lielākā salā (salu var izbraukāt krustu šķērsu trijās dienās). Nestaigājām pa galvenajām ieliņām, maldījāmies pa mazajām, tās bija tik šauras, ka, izstiepjot rokas, var aizsniegt pretējo māju sienas. Pie ēkām karājās drēbes un kondicionieru iekārtas. Sapirkām suvenīros kumkvata liķieri, kas garšo pēc Fantas. Nopirkām arī tā gada vīnu, kas neaiztikts stāv bāriņā un gaida nozīmīgu gadadienu.”

Jautrākais un visvairāk atmiņā palicis ir kruīzs jahtā. „No viesnīcas pludmales piestātnes uzkāpām uz klāja, devāmies gar salas krastu, no citām piestātnēm savācām pasažierus, bijām apmēram 10 cilvēki, lielākoties angļi vidējā vecumā. Kapteinis deva nogaršot dažādus pašmāju brūvējumus. Ļoti patika, kā tika pasniegta grilēta zivs ar dārzeņiem (tā tika grilēta uz jahtas, kad tā piestāja neapdzīvotas saliņas malā). Stāvējām jūrā, ūdens līdz ceļiem, vienā rokā šķīvis ar zivi, otrā glāze ar vīnu- vai nav paradīze? Nogaršojām arī grieķu salātus ar tradicionālo maizi, tādu plāceņveidīgu. Skanēja grieķu mūzika, sirtaki, kapteinis, vīnu sadzēries, dziedāja līdzi. Kad visi uzzināja, ka esam medusmēnesī, sprāga vaļā šampanietis, un mums lika dejot kāzu valsi. Tas bija ļoti sirsnīgi un skaisti. Pēc pusdienu pauzes devāmies apskatīt alu, kurā dzīvo astoņkājis (kura, protams, tur nebija), tam sekoja snorkelēšana un lēkšana ūdenī no jahtas augšējā klāja. Tā bija fantastiska diena un ideāla sabiedrība.”

Vakara izklaides bija tādas, kādas paši atpūtnieki izvēlējās: „Lai gan mums viesnīca katru vakaru organizēja pasākumus – tematiskos vakarus un deju šovus, īpaši tam nenodevāmies. Pēc karstas dienas tā vien gribējās gulēt un atpūsties no atpūtas. Dažkārt pēc vakariņām gājām bradāt pa pludmali… iedomājieties – cilvēku vairs gandrīz nav, pamazām sāk krēslot un gaiss dzestrs, jauki tā apsēsties uz trepītēm, paskatīties tālajā plašumā un būt laimīgiem, ka esam viens otram.”

Jautāta, kādu ceļojumu ieteiktu citiem un ko novēlētu visiem mīlētājiem Valentīna dienā, Maija saka: „Noteikti iesaku šo saliņu – maza, romantiska. Un pilnīgi pietiek ar nedēļu, lai to iepazītu. Man liekas, labākais, ka paši varējām saplānot brīvdienas, izvēlēties, kur iet, ko redzēt. Un, ja negribējās no istabiņas līst laukā, nevienam nekas nebija jāskaidro. Tas taču bija mūsu medusmēnesis! Ja nebūtu laika ierobežojumu, es gribētu doties uz Taizemi, varbūt Maldivu vai Havaju salām. Domāju, ka vietai nav īpaši liela nozīme – galvenais jau ir īstais cilvēks līdzās un noskaņa, ka iespējams izbaudīt vienam otra klātbūtni nesteidzoties. Pirms kāzām ir stresiņš, tad skaistā kāzu diena, kas paskrien nenormālā tempā. Un tad ir medusmēnesis – tikai divi vien, laimīgi, salaulāti un iemīlējušies… Citiem mīlētājiem novēlētu cienīt un mīlēt vienam otru, novērtēt otra jūtas un centību, izbaudīt vienam otru un būt laimīgiem!” Fakti: -Korfu sala ir vistālāk ziemeļos novietotā Jonijas arhipelāga sala, viena no populārākajām Grieķijā. Krasta līnija – 216 km. Salas galvaspilsēta un tās lielākā osta ir Kerkira. -Korfu ekonomika balstās uz tūrismu, nelielu daļu sastāda lauksaimniecība – olīveļļas un vīna ražošana un tirdzniecība. -Salā valda maigs Vidusjūras tipa klimats. Uzskata, ka Korfu ir “viszaļākā” Grieķijas sala. -Leģenda vēsta, ka jūras dievs Poseidons reiz iemīlējās brīnišķīgajā nimfā Korkīrā, nolaupīja un aizveda uz salu bez vārda. Kopš tā laika šo dievu aplaimoto vietu dēvē par Kerkiru jeb Korfu salu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
10

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
23

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
236

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi