Ar svinīgu Labas gribas memoranda parakstīšanu noslēdzās starptautisks forums “Misija – bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā”.
Memorands ir apņemšanās kopīgiem spēkiem veidot dabai un klimatam draudzīgu, resursu taupīgu, dažādu sabiedrības grupu iekļaujošu un ekonomisko labklājību veicinošu vidi.
Uz forumu, kas notika Siguldā, pulcējās gandrīz 250 pārstāvji no pašvaldībām, valsts institūcijām, lauksaimnieku organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem, lai runātu par šo ieceri – pirmā bioreģiona izveidi Latvijā. Skanēja stāsti par ārvalstu pieredzi, uzsvērti ieguvumi, izaicinājumi, bet viss vedināja uz to, ka šis ir nepieciešams solis, domājot par nākotni.
Īpaši aizdomāties par to lika Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora Romana Auziņa stāstītais par pasākumu, kurā jauni cilvēki, runājot par nākotni, norādījuši, ka viņi negrib bērnus, jo ir satraukti, kādā pasaulē tiem būs jādzīvo: “Esam nonākuši tik tālu, ka aug paaudze, kura negrib bērnus, jo tiem jādzīvo pasaulē ar lielu piesārņojumu, strauju dabas daudzveidības samazināšanos, cilvēku izraisītām klimata pārmaiņām. Parakstot memorandu, mēs parakstām nākotni tiem, kuri nāks pēc mums, jo katrai mūsu rīcībai šodien ir sekas nākotnē. Ja gribam to padarīt tādu, lai cilvēki te vēlas dzīvot, radīt bērnus, ir jārīkojas šodien. Paši bīstamākie ir vārdi – mēs vienmēr tā esam darījuši! Tā ir atruna, lai nedarītu! Ir jābūt domāšanas maiņai, jādara tūlīt un citādāk, nekā darīts līdz šim!”
Memorandu parakstīja 13 institucionālie partneri, kuri saistīti ar dokumentā nostiprinātajiem bioreģiona darbības virzieniem. Viņu vidū arī idejas aizsācējs, biedrības “Greenfest” valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins un citi.
Atbalstu Labas gribas memorandam apliecināja arī citi foruma dalībnieki, un ikviena privātpersona un organizācija, kas piekrīt memoranda saturam un gatava līdzdarboties tā īstenošanai dzīvē, aicināta pievienoties iniciatīvai.
Labas gribas memorands ietver sešus principus un astoņus prioritāras rīcības virzienus, kas vērsti uz bioloģiskās pārtikas ražošanas un patēriņa vecināšanu reģionā, dabas saglabāšanu un atjaunošanu, atkritumu mazināšanu sadzīvē un saimniekošanā, vietējā apritē balstītas ekonomikas veicināšanu, saudzīgu dabas resursu un kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanu.
Viens no tiem, kas domubiedru loloto ideju pirms pieciem gadiem iznesa plašākā sabiedrībā, ir Edgars Ricevs, kurš apsaimnieko Līgatnes papīrfabriku. Viņš neslēpa, ka ir milzīgs gandarījums, bet arī apziņa, ka tas ir tikai sākums. Pēc memoranda parakstīšanas E.Ricevs teica: “Šis ir stāsts par jaunu dzīves telpu un jaunu sabiedrības formu veidošanos. Cilvēki arvien vairāk sāk apzināties, ka tā, kā dzīvojām līdz šim, turpmāk īsti vairs nevar. Jāsaprot, ka tas nav stāsts par aizliegumiem, bet vispirms jau par labklājību. Par to, kā cilvēkus iedrošināt uz nedaudz citādu dzīvošanu, saimniekošanu. Tas ir ļoti individuāls process, bet lūzuma punkts ir tad, kad cilvēks apzinās, kad viņam kļūst svarīgi, kas notiek aiz viņa žoga.”
Arī drabesietis Jānis Sietiņsons no bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmuma “Kalna Smīdes 1” uzsvēra, ka šis ir solis pareizajā virzienā: “Esmu jau iepriekš piedalījies diskusijās par šo tēmu, manuprāt, memoranda parakstīšana ir loģisks solis iepriekšējos piecos gados paveiktajam. Ceru, ka paspējām laikā un neko nokavējuši nebūsim. Ļoti vērtīga ir pleca sajūta, kad redzi, ka ir daudzi, ar kuriem ejam vienā virzienā. Ticu, ka būs pienesums bioloģiskajai daudzveidībai, ekonomikai, tūrismam.”
Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova, kura aktīvi iesaistījusies procesa virzīšanā, jautāta, kā viņa formulētu bioreģiona ideju, teica, ka tā ir vienošanās starp daudzām sabiedrības grupām par to, ka gribam dzīvot tīrā vidē, ēst tīru pārtiku, izbaudīt to dabisko vidi, kas mums dota, un, protams, rūpēties par to, ko atstāsim nākamajām paaudzēm.
“Šie pieci gadi no idejas pieteikšanas pagājuši, veidojot dialogu, izpratni par to, kāpēc to vajag, kādi būs ieguvumi. Pēdējā gadā starp organizācijām veidojušās attiecības, lai sāktu savstarpēji uzticēties un radītu sapratni, ka, kopīgi strādājot, varam izdarīt ļoti daudz dabas resursu taupīšanas, atbildīgas saimniekošanas attīstības, tūrisma veicināšanas jomā un citās dzīves sfērās,” stāstīja I. Suija – Markova.
Turpmāk paredzēts sākt darbu tematiskajās grupās, kuras katru no memorandā minētajiem rīcības virzieniem pārvērstu reāli izdarāmos plānos. Tiks domāts par pārvaldības modeli, par zīmolu un stāstu, lai to varētu nest tālāk gan iedzīvotājiem reģiona teritorijā, gan ārpus tās.
Arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka pēc Latvijas Bankas pārstāvja uzrunas forumā par to, kā mainīsies finanšu un ekonomiskā pasaule, kļuvis skaidrs, ka šis ir vienīgais pareizais ceļš: “Te vairs nav jautājuma, gribam vai negribam, tas ir jautājums – kad un kādā veidā. Ir prieks, ka pulcējušies tik daudzi sadarbības partneri, jo tieši viņi būs šī bioreģiona galvenais vilcējspēks. Svarīgs būs arī pašvaldību pienesums, tās var ietekmēt daudzas sadaļas, bet jāsaprot – šis ir ilgtermiņa process.”
E. Ricevs uz jautājumu, kad pienāks brīdis, kad cilvēki pamanīs – kaut kas te ir mainījies, atzina: “Tagad man to grūti pateikt, bet zinu, ka tāds brīdis būs!”
Komentāri