Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Paraksti par nākotni

Jānis Gabrāns
00:00
30.10.2023
4
Bioregions Sigulda 1

Ar svinīgu Labas gribas memoranda parakstīšanu noslēdzās starptautisks forums “Misija – bioreģiona izveide Gaujas Nacionālajā parkā”.

Memorands ir apņemšanās kopīgiem spēkiem veidot dabai un klimatam draudzīgu, resursu taupīgu, dažādu sabiedrības grupu iekļaujošu un ekonomisko labklājību veicinošu vidi.

Uz forumu, kas notika Siguldā, pulcējās gandrīz 250 pārstāvji no pašvaldībām, valsts institūcijām, lauksaimnieku organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem, lai runātu par šo ieceri – pirmā bioreģiona izveidi Latvijā. Skanēja stāsti par ārvalstu pieredzi, uzsvērti ieguvumi, izaicinājumi, bet viss vedināja uz to, ka šis ir nepieciešams solis, domājot par nākotni.

Īpaši aizdomāties par to lika Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora Romana Auziņa stāstītais par pasākumu, kurā jauni cilvēki, runājot par nākotni, norādījuši, ka viņi negrib bērnus, jo ir satraukti, kādā pasaulē tiem būs jādzīvo: “Esam nonākuši tik tālu, ka aug paaudze, kura negrib bērnus, jo tiem jādzīvo pasaulē ar lielu piesārņojumu, strauju dabas daudzveidības samazināšanos, cilvēku izraisītām klimata pārmaiņām. Parakstot memorandu, mēs parakstām nākotni tiem, kuri nāks pēc mums, jo katrai mūsu rīcībai šodien ir sekas nākotnē. Ja gribam to padarīt tādu, lai cilvēki te vēlas dzīvot, radīt bērnus, ir jārīkojas šodien. Paši    bīstamākie ir vārdi – mēs vienmēr tā esam darījuši! Tā ir atruna, lai nedarītu! Ir jābūt domāšanas maiņai, jādara tūlīt un citādāk, nekā darīts līdz šim!”

Memorandu parakstīja 13 institucionālie partneri, kuri saistīti ar dokumentā nostiprinātajiem bioreģiona darbības virzieniem. Viņu vidū arī idejas aizsācējs,    biedrības “Greenfest” valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Gladkins un citi.

Atbalstu Labas gribas memorandam apliecināja arī citi foruma dalībnieki, un  ikviena privātpersona un organizācija, kas piekrīt memoranda saturam un gatava līdzdarboties tā īstenošanai dzīvē, aicināta pievienoties iniciatīvai.

Labas gribas memorands ietver sešus principus un astoņus prioritāras rīcības virzienus, kas vērsti uz bioloģiskās pārtikas ražošanas un patēriņa vecināšanu reģionā, dabas saglabāšanu un atjaunošanu, atkritumu mazināšanu sadzīvē un saimniekošanā, vietējā apritē balstītas ekonomikas veicināšanu, saudzīgu dabas resursu un kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanu.

Viens no tiem, kas domubiedru loloto ideju pirms pieciem gadiem iznesa plašākā sabiedrībā, ir Edgars Ricevs, kurš apsaimnieko Līgatnes papīrfabriku. Viņš neslēpa, ka ir milzīgs gandarījums, bet arī apziņa, ka tas ir tikai sākums. Pēc memoranda parakstīšanas E.Ricevs teica: “Šis ir stāsts par jaunu dzīves telpu un jaunu sabiedrības formu veidošanos. Cilvēki arvien vairāk sāk apzināties, ka tā, kā dzīvojām līdz šim, turpmāk īsti vairs nevar. Jāsaprot, ka tas nav stāsts par aizliegumiem, bet vispirms jau par labklājību. Par to, kā cilvēkus iedrošināt uz nedaudz citādu dzīvošanu, saimniekošanu. Tas ir ļoti individuāls process, bet lūzuma punkts ir tad, kad cilvēks apzinās, kad viņam kļūst svarīgi, kas notiek aiz viņa žoga.”

Arī drabesietis Jānis Sietiņsons no bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmuma “Kalna Smīdes 1” uzsvēra, ka šis ir solis pareizajā virzienā: “Esmu jau iepriekš piedalījies diskusijās par šo tēmu,    manuprāt, memoranda parakstīšana ir loģisks solis iepriekšējos piecos gados paveiktajam. Ceru, ka paspējām laikā un neko nokavējuši nebūsim. Ļoti vērtīga ir pleca sajūta, kad redzi, ka ir daudzi, ar kuriem ejam vienā virzienā. Ticu, ka  būs pienesums bioloģiskajai daudzveidībai, ekonomikai, tūrismam.”

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova, kura aktīvi iesaistījusies procesa virzīšanā, jautāta, kā viņa formulētu bioreģiona ideju, teica, ka tā ir vienošanās starp daudzām sabiedrības grupām par to, ka gribam dzīvot tīrā vidē, ēst tīru pārtiku, izbaudīt to dabisko vidi, kas mums dota, un, protams, rūpēties par to, ko atstāsim nākamajām paaudzēm.

“Šie pieci gadi no idejas pieteikšanas pagājuši, veidojot dialogu, izpratni par to, kāpēc to vajag, kādi būs ieguvumi. Pēdējā gadā starp organizācijām veidojušās attiecības, lai sāktu savstarpēji uzticēties un radītu sapratni, ka, kopīgi strādājot, varam izdarīt ļoti daudz dabas resursu taupīšanas, atbildīgas saimniekošanas attīstības, tūrisma veicināšanas jomā un citās dzīves sfērās,” stāstīja I. Suija – Markova.

Turpmāk paredzēts sākt darbu tematiskajās grupās, kuras katru no memorandā minētajiem rīcības virzieniem pārvērstu reāli izdarāmos plānos. Tiks domāts par pārvaldības modeli, par zīmolu un stāstu, lai to varētu nest tālāk gan iedzīvotājiem reģiona teritorijā, gan ārpus tās.

Arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka pēc Latvijas Bankas pārstāvja uzrunas forumā par to, kā mainīsies finanšu un ekonomiskā pasaule, kļuvis skaidrs, ka šis ir vienīgais pareizais ceļš: “Te vairs nav jautājuma, gribam vai negribam, tas ir jautājums – kad un kādā veidā. Ir prieks, ka pulcējušies tik daudzi sadarbības partneri, jo tieši viņi būs šī bioreģiona galvenais vilcējspēks. Svarīgs būs arī pašvaldību pienesums, tās var ietekmēt daudzas sadaļas, bet jāsaprot  – šis ir ilgtermiņa process.”

E. Ricevs uz jautājumu, kad pienāks brīdis, kad cilvēki pamanīs – kaut kas te ir mainījies, atzina: “Tagad man to grūti pateikt, bet zinu, ka tāds brīdis būs!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seniori svin pavasari

05:14
24.04.2024
31

Nedēļas nogalē Zosēnu senioru klubiņš aicināja uz dzīves svinēšanu pavasarī, pagasta kultūras namā pulcējot gan vietējos seniorus, gan aicinot viesus no Abrupes, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes. Zosēnu senioru klubiņa vadītāja Ilze Cīrule teic, ka izveidojusies brīnišķīga tradīcija svinēt un katram savā gadalaikā aicināt ciemos pie sevis kaimiņu pagastu seniorus, rīkot arī kopīgas ekskursijas. Saietā priecēja […]

IT speciālisti tīklojas arī klātienē

00:00
24.04.2024
62

Modernās tehnoloģijas rada jaunas profesijas un jaunas iespējas Nebijis pasākums notika Cēsīs, Raiņa kvartālā, tur tikās esošie un topošie dažādu līmeņu IT jomas speciālisti, tehnoloģiju entuziasti, studenti, uzņēmēji un ikviens, kam interesē tehnoloģijas un digitalizācija. Pasākumā “IT Waffle Meetup”raisījās sarunas, pieredzes stāsti un diskusijas par karjeras iespējām nozarē, pieprasītām prasmēm un tehnoloģiju iespējām. Būtiska bija […]

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
159

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
36

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
34

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
82

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi