Rudens mēneši ir tas laiks, kad pansionātos veidojas garākās rindas un visiem vietas nepietiek. Savukārt uz vietām Cēsu pilsētas pansionātā “Cīrulīši” gaidītāji ir teju visās sezonās.
Visbiežāk pansionātos nonāk klienti, kuri paši par sevi vairs nevar parūpēties. Turklāt rudenī ir lielāka interese par iespējām pārcelties uz dzīvi pansionātā arī tādēļ, ka viens no smagākajiem pārbaudījumiem vecam cilvēkam ir nest malku un ik dienas pašam kurināt krāsni.
“Cīrulīšu” direktore Inga Gunta Paegle norāda, ka patlaban pansionātā vietu
gaida desmit cilvēku, bet tajā izmitinātas 129 personas, visas vietas ir aizņemtas. “Klientu pieaugums pansionātos ir raksturīgs rudens sezonā, taču pie mums rinda veidojas nepārtraukti. Tā svārstās no dažiem līdz padsmit cilvēkiem,” uzsver I.G.Paegle un piebilst, ka, protams, primāri pansionātā tiek izmitināti Cēsu novada iedzīvotāji, tikai pēc tam interesenti no citiem novadiem.
“Piemēram, augustā tika ievietoti pieci jauni klienti, no kuriem divi no Rīgas. Pieļauju, ka tagad būs arī vairāk interesentu no Rīgas pašvaldības. Galvaspilsētā ir ieviesta kārtība, kas paredz, ka Rīgas iedzīvotājus var ievietot jebkura cita novada pansionātā un pašvaldība segs viņu
uzturēšanos līdz 250 eiro mēnesī, neskatoties uz to, vai pansionāta iemītniekam ir vai nav piederīgie. Tas nozīmē, ka rīdziniekiem ir daudz lielākas izvēles iespējas,” viņa saka un piebilst, ka pozitīvi būtu, ja arī citās pašvaldībās tiktu ieviesta šāda prakse.
“Cīrulīšos”, tāpat kā citos pansionātos, seko līdzi klientu plūsmai. Interesenti tiek pierakstīti rindā, un, līdzko atbrīvojas vieta, tā darbinieki kontaktējas ar potenciālajiem klientiem un piedāvā vietu.
Zināms, ka pansionāts ir ne tikai iespēja būt aprūpētam, bet arī turpināt sociālo dzīvi un reizēm apgūt arī jaunas prasmes, ko piedāvā visos pansionātos. Par “Cīrulīšos” rīkotajiem pasākumiem priecājas arī Gulbenes novada Rankas pagasta iedzīvotāja Līga Apine, kura pansionātā mīt kopš augusta. Uz vietu pansionātā viņa gaidījusi divus mēnešus. “Priecājos, ka, tiklīdz meitai ir brīvāks brīdis, viņa mani apciemo. Esmu jau iedzīvojusies. Man ļoti patīk apkalpojošais personāls – cilvēki ir laipni un pretimnākoši. Labi sadzīvoju arī ar savu istabas biedreni,” atzīst “Cīrulīšu” iemītniece.
L.Apine stāsta, ka viņas meitas ģimene dzīvo Cēsīs, tādēļ “Cīrulīšu” pansionāts nav izvēlēts nejauši. Kundze pēdējos gados Rankā dzīvojusi viena, bijis jākurina māja un jātiek galā ar citiem darbiem. Viņa turējusies braši līdz brīdim, kad neveiksmīgi pakritusi un nonākusi slimnīcā. Veselība sašķobījusies, un tādēļ doma par apmešanos pansionātā kļuvusi arvien aktuālāka. “Bija daudz grūtāk ar visu tikt galā, arī pašaprūpe sagādāja problēmas. Tuvinieki nosprieda, ka viena dzīvot nevaru. Tiesa, arī man pašai tā bija sen lolota vēlēšanās, ka vecumdienās varēšu dzīvot kopā ar sev līdzīgiem. Meita man ir ļoti laba, taču zinu, ka jaunajiem ar vecajiem sadzīvošanā nesapas. Katram ir savas intereses, tādēļ domāju, ka jāiet dzīvot tur, kur ir tādi paši kā es. Tagad ne par ko nav jāraizējas. Te man viss ir pa prātam. Esmu cilvēkos,” ar smaidu teic L.Apine.
Arī Raunas novada Gatartas pansionāta direktors Aivars Damroze novērojis, ka, iestājoties apkures sezonai, pansionāti kļūst pieprasītāki. Tiesa, pansionātā rindas vēl neesot. “Tad, kad tuvojas apkures sezonas laiks, cilvēki vairāk sāk interesēties par vietām pansionātā,” teic A.Damroze un stāsta, ka pašreiz pansionātā ir 68 klienti, tātad gandrīz visas vietas ir aizņemtas, jo maksimālais klientu skaits pansionātā ir 70.
“Druva” painteresējās arī par situāciju veco ļaužu mājās, kur to iemītnieki var dzīvot patstāvīgu dzīvi. Amatas novada Sociālā dienesta veco ļaužu mājas “Vējsaule” aprūpētāja Smaida Zvaigzne norāda, ka vidējais klientu skaits pēdējā laikā ir nemainīgs. Patlaban tie ir desmit cilvēki. “Pieļauju, ka maksimāli izvietot varētu līdz 16 vai 17 personām. Salīdzinot izmaksas, ar ko jārēķinās veco ļaužu mājā vai, piemēram, dzīvoklī, tad interese par pansijām, ko savā veidā var nosaukt arī par sociālajiem dzīvokļiem, varētu būt lielāka,” domā S.Zvaigzne.
S.Zvaigzne gan uzsver, ka joprojām ir daudz cilvēku, kas maksimāli ilgi cenšas noturēties savā miteklī. Ja cilvēks vēl varot sevi aprūpēt, tad viņam noteicošās neesot uzturēšanās izmaksas, bet gan vēlme palikt savā mājoklī.
Ilze Fedotova
Komentāri