Uz tikšanos ar Cēsu novada domes un Amatas apvienības pārvaldes vadītājiem un speciālistiem bija atnākuši ap 70 Nītaures pagasta iedzīvotāju.
Vairāki uzrunātie “Druvai” atzina, ka atnākuši uzzināt, kas izdarīts un ko sola, kā arī netrūkst ikdienas problēmu. Pēc tikšanās, pārrunājot dzirdēto, kāda nītauriete lietišķi novērtēja: “Augstā vara stāstīja par nākotnes gaišajām lietām, bet vietējā par to, ko ir vai nav izdarījusi.” Izskanēja arī viedoklis, ka ne uz visiem jautājumiem saņemtas gaidītās atbildes.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pastāstīja par pašvaldības pārvaldības struktūras veidošanas sarežģītību, kas notiek pamazām. “No janvāra novadā ir arī centralizēta grāmatvedība. Tika apvienotas četras dažādas grāmatvedības programmas. Tas nav vienkārši. Tie, kuri jautā, kur mans komunālo maksājumu rēķins, var neuztraukties, tas nekur nepazudīs. Vajadzīgs laiks, lai jauno sistēmu sakārtotu,” stāstīja J.Rozenbergs. Viņš arī atgādināja, ka patiesībai neatbilst mīts, kas bieži izskanēja pirms jaunā novada veidošanas, ka pašvaldībā strādās cēsnieki. 40 procentiem speciālistu deklarētā dzīvesvieta ir Cēsis, 50 procentiem Cēsu novads, bet desmit – cits novads vai pilsēta. J Rozenbergs un vietnieks A.Egliņš – Eglītis arī iepazīstināja ar novada attīstības plāniem, ieskicējot galveno – katrā bijušajā novadā tiks īstenoti tiem svarīgi projekti. Tā ik gadu katrā bijušajā novadā paredzēts sakārtot vienu ceļa posmu.
“Bijušajos novados ir apvienību pārvaldes, katrā pagastā pieejami visi pašvaldības pakalpojumi.Pašvaldībā pieejami dažādi projektu konkursi,” uzsvēra J.Rozenbergs, bet A.Egliņš – Eglītis papildināja: “Vienota ir kultūras pārvaldība.Tas, kas plānots vietēji, paliek vietēji, bet būs kopējas lietas. Top novada kultūras politika. Nākamgad arī plānojam iedzīvotāju līdzdalības budžetu.” Vai būs kultūras dzīves organizatora štata vieta pagastos, tiks vērtēts novada kultūras pārvaldības kontekstā.
Tuvākajā laikā Nītaures pamatskolu gaida lielas pārmaiņas. Tiks veikta ēkas rekonstrukcija, tur mājvieta būs gan Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolai, gan bērnudārzam. Sapulcē iepazīstināja ar tehnisko projektu. Amatas apvienības pārvaldes vadītāja p.i. Elita Eglīte atzina, ka pieredze, veicot skolu reorganizāciju, bijušajā novadā ir liela. Nekas nenotiek tik ātri un viegli, kā gribētos. “Nītauriešiem ir sāpes pēc vidusskolas, atmiņā laiks, kad skolā bija bērni. Šī brīža situāciju nosaka pārmaiņas Latvijas laukos, kad mazās skolas pazūd un izglītība koncentrējas. Nītaures skolā mūzikas un mākslas novirzienā ir par vienu audzēkni vairāk nekā pamatskolā, jo te profesionālās ievirzes programmas apgūst bērni arī no Skujenes, Zaubes. Skola iegūs jaunas telpas un iespējas,” stāstīja E.Eglīte. Pēc iepazīstināšanas ar rekonstrukcijas projektu Nītaures skolas pedagogi izteica pārmetumu, kāpēc viņi tikai tagad tiek iepazīstināti ar projektu, ka ir nianses, kurām viņi nepiekrīt. “Projekts tikko ir tapis, būs apspriešanas, un skolotāji tiks uzklausīti,” bilda pārvaldes vadītāja p.i. Nītaurieši arī ierosināja, ka pamatskolai vajadzīgs savs direktors, un saņēma apstiprinājumu, ka drīzumā tiks izsludināts konkurss. Patlaban Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolai un Zaubes pamatskolai ir kopēja dirktore.
Pirms tikšanās pašvaldība saņēma vairāk nekā 30 iedzīvotāju jautājumus. Tie skāra visdažādākās jomas.
Tā kā skolas ēkas rekonstrukcijas laikā mācības notiks kultūras namā, vietējo biedrību “Nītaureņi”, kurai kultūras nama ēkā ir telpas, uztrauc, vai viņi varēs turpināt tajās darboties. Zaubes un Nītaures pamatskolu direktore Vita Krūmiņa pastāstīja, ka vēl nav zināms, kā klases izvietosies kultūras namā, tāpēc pagaidām atbildes nav. Savukārt par “Nītaureņu” vadītāja Mārtiņa Šteina ierosinājumu, ka skolai jākļūst par kopienas centru, V.Krūmiņa pastāstīja, ka tāda jau ir Zaubes pamatskola un nav šķēršļu, lai būtu Nītaurē. A.Egliņš – Eglītis atgādināja, ka Nītaurē kopienas centrs ir kultūras nams. “Skolu izmantošana ir aktuāla, jo tās ir piepildītas tikai daļu dienas. Skolas pagastos, kur tas nepieciešams, var kļūt par kopienas centru,” bilda novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Nītaurē savulaik bija pirts, to uzturēja pašvaldība, gribēja kādam nodot apsaimniekošanā, bet interesenti nepieteicās. Pirts jau krietnu laiku slēgta. “Arī Cēsīs pirts darbība netiks atjaunota. Apmeklējums samazinājās, bet izdevumi palielinājās. Ja runa ir par to, ka nav, kur nomazgāties, tad pašvaldība var meklēt risinājumus, bet ne uzturēt klasisku pirti,” teica J.Rozenbergs. Par to, ka nebūs pirts, nītaurieši palika neapmierinā- ti.
Plašāk tika skaidrots par daudzdzīvokļu māju un pagalmu apsaimniekošanu. Amatas apvienības Komunālās saimniecības nodaļas vadītājs Guntars Pīpkalējs atgādināja, ka ar iedzīvotājiem vairākkārt runāts, ka jāizveido biedrība, kas atbild par apsaimniekošanu, tad varēs saņemt pašvaldības līdzfinansējumu gan ēku siltināšanai, gan pagalma labiekārtošanai. Tāpat nītauriešus uztrauc tas, ka daudzas ielas nav apgaismotas. Diemžēl šī gada budžetā tam nauda nav paredzēta. E.Eglīte atgādināja, ka viena apgaismes staba uzstādīšana izmaksā ap 1500 eiro.
Nītaures centrā ne visām mājām ir centralizētā ūdens un kanalizācijas sistēma. Ja kāds vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, jārēķinās, ka pašam jāierīko lokālās sistēmas. Tuvākajā laikā pašvaldības plānos nav sakārtot ūdenssaimniecību Nītaurē, nav iespējams piesaistīt ES finansējumu, jo Nītaurē ir pārāk maz iedzīvotāju.
“Nītaureņi” atgādināja, ka ir aktīva biedrība un labprāt iesaistītos visa novada dzīvē. “Stāstījāt, ka jau apstiprināti un vēl top saistošie noteikumi. Kā aktīva organizācija neesam saņēmuši informāciju par iespēju izteikt viedokli un ierosinājumus, komentēt. Vai būs kādi konsultatīvie mehānismi, kā paust viedokli, kā novada mērogā to plānots darīt,” jautāja Mārtiņš Šteins.
R.Rozenbergs paskaidroja, ka noteikumu izstrāde ir ļoti intensīva, aprīlī domes komitejās vērtēs ap 15 noteikumu. “Komiteju darba kārtību varētu plašāk publiskot, bet pašiem jāseko līdzi. Diezin vai Saistošajiem noteikumiem būs sabiedriskās apspriešanas mēnešu garumā. Ar Komunikācijas nodaļu kopā lemsim, kā tos publiskot,” teica J.Rozenbergs.
Vēl arī izskanēja ierosinājums, ka vajadzētu publicēt pašvaldības apvienības speciālistu sarakstu, telefonu numurus un par ko kurš atbild, citādi viens speciālists sūta uz Cēsīm, tur saka, lai prasa uz vietas, bet nezina jau kam.
Pēc sniegotās ziemas saprotams, ka ne vienam vien bija uztraukums, vai laikā iztīrīs ceļu. E.Eglīte atzīst, ka par mājām, uz kurām vajadzētu iztīrīt agrāk, ir zināms. Vēl bija jautājumi gan par to, kur meklēt bumbu patvertni, gan par kontroles atkritumu apsaimniekošanu, gan izskanēja ierosinājums Augšlīgatnē krustojumā uzstādīt luksoforus un aizrādījums, ka pie kultūras nama kāpnes ir slīpākas nekā iepriekšējās un tām nav margu.
E.Eglīti izbrīnīja jautājums: “Kāds ir plāns, lai novērstu Nītaurē jaušamo nomales efektu?” “Ja Nītaure, uz kuru ved asfaltēts ceļš, ir nomale, tad kas ir Kosa, Sērmūkši, Skujene?” teica pārvaldes p.i.
Pēc sanāksmes “Nītaureņi” feisbukā ierakstīja: “Katrā ziņā bija sajūta, ka novada vadība nav ļaudis no Marsa, un, ja vien paši nebūsim pasīvi dīvāna deldētāji, tad visu, nu labi, gandrīz visu ir iespējams sarunāt, rast risinājumus, kompromisus, lai mēs šeit varētu dzīvot pilnvērtīgu, piesātinātu un ērtu dzīvi.
“Rudenī atkal rīkosim tikšanās visos pagastos,” atklāja E.Eglīte.
Komentāri