Otrdiena, 13. maijs
Vārda dienas: Irēna, Irīna, Ira, Iraīda

“Papīrfabrika “Līgatne”” aicina bibliotēkas, muzejus un arhīvus nodot makulatūrā nevajadzīgās grāmatas

Druva
16:06
09.12.2010
13

“Papīrfabrika “Līgatne”” aicina bibliotēkas, muzejus un arhīvus nodot makulatūrā nevajadzīgās grāmatas, informēja “Papīrfabrikas “Līgatne”” makulatūras projekta vadītājs Jānis Ezers.

“Papīrfabrika “Līgatne”” ražo grāmatu papīru. “Grāmatu papīrs tiek ražots no makulatūras, lai saudzētu apkārtējo vidi. Un visbiežāk makulatūra tiek iegūta no grāmatām, kuras cilvēkiem vairs nav vajadzīgas, un viņi tās nolemj atdot mums uz otrreizējo pārstrādi,” sacīja Ezers.

Tādēļ uzņēmums aicina nodot “Papīrfabrikai “Līgatne”” bibliotēkām vairs nevajadzīgās grāmatas. “Mēs veicināsim, lai tukšās vietas plauktos tiktu drīzumā aizpildītas ar jaunām grāmatām,” sacīja Ezers.

Ja ir uzkrājušās vecās grāmatas, tad papīrfabrikas autotransports tām var atbraukt pakaļ bez maksas.

Jau ziņots, ka papīra ražošanas uzņēmums “Papīrfabrika “Līgatne”” pagājušajā gadā modernizācijā investējusi aptuveni vienu miljonu eiro (700 000 latu), bet kopumā uzņēmuma modernizācijā jau ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro (2,8 miljoni latu), biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Papīrfabrika “Līgatne”” padomes loceklis Pēteris Treimanis.

Viņš skaidroja, ka pērn modernizācija saistīta gan ar papīra ražošanā nepieciešamā tvaika ražošanas sistēmas pāreju no gāzes, kas vēl pagājušā gada sākumā radīja lielus izdevumus, uz šķeldu, kā arī ar papīrmašīnas iegādi no Zviedrijas.

Šoruden sākta uzņēmuma vecās padomju laiku papīrmašīnas nomaiņa ar Zviedrijā iegādāto. “Tiks uzstādīts viens papīrmašīnas sākuma modelis, bet divu trīs gadu laikā vecā papīrmašīna tiks pilnībā nomainīta,” sacīja Treimanis.

Viņš piebilda, ka pēc Zviedrijā nopirktās papīrmašīnas pilnīgas uzstādīšanas būs iespējams divkāršot “Papīrfabrikas “Līgatne”” ražošanas jaudas. Patlaban uzņēmums saražo ap 13 000 tonnu papīra gadā, bet nākotnē jauda būs 25 000 tonnu gadā.

Pašlaik uzņēmums kā izejvielu 100% izmanto makulatūru, un Treimanis sacīja, ka arī nākamgad pamata izejviela būs makulatūra. “Lai varētu ražot kvalitatīvāku papīru, nākotnē kā izejviela tiks izmantota arī iepirktā celuloze, tomēr arī makulatūras izmantošana uzņēmumā saglabās nozīmīgu vietu,” skaidroja Treimanis.

Viņš piebilda, ka “Papīrfabrika “Līgatne”” patlaban aktivizē otrreizējai pārstrādei nododamā papīra savākšanu no birojiem un skolām. “Patlaban nodrošinām 100% makulatūras savākšanu no Rīgas birojiem un no skolām visā Latvijā. Ar laiku, sakārtojot sistēmu, būs iespējams savākt makulatūru arī no birojiem visā Latvijā,” uzsvēra Treimanis.

Uzņēmējs prognozēja, ka, pateicoties aktīvajai uzņēmuma modernizācijai, šī gada rezultāti uzņēmumam būs krietni labāki nekā pērn. “Apgrozījums noteikti būs lielāks, un ļoti ceram, ka tiks gūta arī peļņa,” sacīja Treimanis.

Jau ziņots, ka “Papīrfabrikas “Līgatne”” zaudējumi pagājušajā gadā bijuši 342 124 lati, kas ir par 34,2% vairāk nekā 2008.gadā, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA “Lursoft” informācija.

2008.gadā uzņēmuma zaudējumi bija 254 889 lati jeb vairāk nekā trīs reizes mazāki nekā 2007.gadā, kad uzņēmuma zaudējumi bija 782 037 lati.

“Papīrfabrikas “Līgatne”” apgrozījums 2009.gadā bija 3,12 miljoni latu, kas ir par 14,2% mazāk nekā 2008.gadā.

Papīrfabrikas apgrozījums 2008.gadā sasniedzis 3,63 miljonus latu, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2007.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 3,47 miljoni latu.

“Papīrfabrika “Līgatne”” ir viens no vecākajiem papīra ražošanas uzņēmumiem ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā. Pašlaik SIA “Papīrfabrika “Līgatne”” ir vienīgais papīrražošanas uzņēmums Latvijā un nozīmīgākais makulatūras pārstrādātājs.

Uzņēmums specializējies mākslas papīru skolām un jaunajiem māksliniekiem, čaulu kartona un papīra čaulu ražošanā, īpašas nozīmes tehnisko papīru un iepakojuma papīra ražošanā. Papīrfabrika eksportē 70%-80% no savas produkcijas.

“Papīrfabrikas “Līgatne”” apmaksātais pamatkapitāls ir 2 119 138 lati, bet uzņēmuma īpašnieki ir Džērsijas salā reģistrētais “Baltic Investment Fund III L.P.” (49,23%), Guntis Pīrāgs (20,99%), Valts Klucis (20,99%) un Nīderlandē reģistrētais “Baltic Investment Fund III C.V.” (8,79%), liecina “Lursoft” informācija.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pils parka dīķi atbrīvo no karūsām

00:00
13.05.2025
71

Ne viena vien uzmanību pagājušajā nedēļā piesaistīja laiva Cēsu Pils parka dīķī. Tajā sēdošie ar tīklu smēla zivis un veda krastā. Tad tās svēra un mērīja. Ieinteresētie cēsnieki garām nepagāja, piestāja pie informatīvās telts dīķmalā, lai uzzinātu, kas tiek darīts. “Cēsnieki interesējās par dīķa ekoloģisko stāvokli, kāpēc vasarā ūdens ir zaļš un vai to var […]

Mākslīgais intelekts ikdienā. Ir vērts uzzināt

07:00
12.05.2025
22

Kamēr lielākā daļa cilvēku atpūtās un atzīmēja 1. maija Darba svētkus, Cēsīs, mākslas telpā “Mala”, norisinājās mākslīgā intelekta brīvā formāta konference “Alkoritms 2025”. Arī programmu un diskusiju tematus pasākumam bija sagatavojis mākslīgais intelekts (MI). Konferenci vadīja trīs draugi, sevi iepazīstinot kā Jānis Nr.1, Jānis Nr.2 un Jurģis. Viņi IT jomu izvēlējušies kā savu pamata nodarbošanos […]

Rakstnieku parka jubilejā stāda kokus

00:00
12.05.2025
37

Spārē, Rakstnieku parkā, atzīmējot parka 95. jubileju, aizvadīts sirsnīgs pasākums “Pasaulē nav neviena lieka cilvēka”. Te pirms teju simts gadiem Aleksandrs Čaks kopā ar domubiedriem iestādīja pirmos ozolus un liepas. Lai gan ne visi koki izauga, Čaka ozols joprojām ir stalts un pamatīgs. Laika gaitā rakstnieki parkā stādījuši jaunus kokus, un arī gadskārtas svētkos ainavu […]

Būt mammai ir laime

00:00
11.05.2025
167

“Ar ceturtā bērniņa piedzimšanu sāku skatīties uz pasauli brīnuma pilnām acīm,” “Druvai” Māmiņdienas noskaņās teica cēsniece, četru bērnu mamma Elīna Tauriņa. Meitai Sabīnei ir 15 gadi, dēlam Paulam – 14, Maratam – septiņi un Āronam pieci gadi. Ārons ir bērniņš ar īpašām vajadzībām. “Mana dzīve ir sadalīta laikā pirms un pēc Ārona piedzimšanas. Iziets garš […]

Jubilejā priecē savējos un draugus

00:00
09.05.2025
53

Ar kopā dziedāto  pazīstamo  “Lilioma” dziesmu Taurenesamatierteātris “Radi” sveica savējos, draugus. Arī sevi, jo jubilejas jāsvin līksmā pulkā. Ja vēl kalendārā ierakstīts kolektīva darbības ceturtdaļgadsimts, tad laiks gan būt radošiem, gan radoties. “Radi” atskatījās, kādi bijuši 25 gadi, kas un kā spēlēts, cik daudzās vietās priecēti skatītāji. Smiekli bija nebeidzami, kad taurenieši vēlreiz izrādīja kādreiz […]

Pirmo reizi Dejas balvas pasniegšanas ceremonija aizvadīta Cēsīs

00:00
08.05.2025
51

Dejas balva ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā, ko pasniedz Starptautiskajā dejas dienā, 29. aprīlī. Reizi divos gados to piešķir baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejā par izciliem sasniegumiem jauniestudējumu, uzvedumu un dejas notikumu radīšanā, kā arī pedagoģiskajā un pētnieciskajā darbā. Pirmo reizi dejas balvas pasniegšanas ceremonija notika ārpus Rīgas – koncertzālē “Cēsis”, […]

Tautas balss

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
32
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Piestājot tīruma malā

16:23
30.04.2025
66
Lasītāja raksta:

“Priekšā garās brīvdienas, laikapstākļus nesola tos labākos. Ja par aukstu vai vējainu, vai lietainu, var kaut kur braukt ar mašīnu. Un piedzīvot pārsteigumus pa auto logu. Jaunraunā viens tīrums bija kā nosēts ar pelēkbrūniem akmeņiem. Piestāju, skatījos, simtiem, iespējams, tūkstošiem zosu bija piesēdušas atvilkt elpu. Ļāva pieiet diezgan tuvu, jo bija aizņemtas, lasot barību. Kad […]

Teātrim svarīgi skatītāji

16:22
30.04.2025
25
Taurenes amatierteātris "Radi" raksta:

“Sakām sirsnīgu paldies visiem, kas piedalījās mūsu kolektīva jubilejas vakarā ar klātbūtni, arī ziediem, dāvanām, vēlējumiem! Jūsu esamība mums ir ļoti svarīga. Paldies kultūras nama vadītājai Gintai Babrei par atbalstu un sarūpēto lielisko atpūtas vakaru!” saka Taurenes amatierteātris “Radi”, kas pagājušajā nedēļā svinēja 25.jubileju.

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
43
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
47
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Sludinājumi