Sestdiena, 15. novembris
Vārda dienas: Leopolds, Undīne, Unda

Pagastam savs karogs

Druva
00:00
12.11.2008
72
200811112008466045

Latvijas dzimšanas dienā, kad tautas namā pulcēsies Vaives pagasta ļaudis, viņi pirmoreiz ieraudzīs sava pagasta karogu.

Kādam būt pagasta karogam, pašvaldības rosināti, vaivēnieši domāja vairākus gadus, ieteica dažādus variantus. “Sākumā par būtiskāko ņēmām faktu, ka pagastu veido Rāmuļi un Vaive. Heraldikas komisijā mums skaidri pateica – kurš pagasts gan nav veidots no diviem,” stāsta pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna. Kad mākslinieks Vladislavs Ladusāns sācis taujāt par pagastā īpašo, starp daudzām, vaivēniešuprāt, vērtībām stāstīts arī par Vaives upi, Dāvida avotiem. “Kad mākslinieks sāka zīmēt ūdens lāses, bija skaidrs – tāds būs mūsu ģerbonis,” saka pašvaldības vadītāja un piebilst, ka daudz arī spriests, kādā tehnikā darināt karogu, kam šo īpašo darbu uzticēt.

Ātri vien bija skaidrs, ka tas jādara Rāmuļu pamatskolas skolotājai Inesei Krēsliņai. “Protu dažādas tehnikas, bet aplikācijā nav tik daudz strādāts. Audēja Rudīte Platā palīdzēja ar padomu,” atzīst Inese un pastāsta, cik viegli bijis iegādāties vajadzīgo toņu audumus, un uz-

sver, ka pagasta karoga darināšana ir gods.

“Valsts svētkos Vaives karogs būs blakus valsts karogam,” uzsver pašvaldības vadītāja un piebilst, ka statīvu gatavo kalējs Dzintars Pērkons, bet kātu galdnieks Normunds Sebris.

Arī Raiskuma pašvaldība savējiem sarūpējusi skaistu dāvanu – pagasta karogu. Tas kopā ar ģerboni apstiprināts jau pirms septiņiem gadiem, bet līdz šim nebijis domāts, kā pagasta simboliku izmantot. Pašvaldības deputātu iepriekšējā sēdē pieņemti saistošie noteikumi par pagasta simbolikas izmantošanu. Raiskuma pagasta karogs – sudraba laukā sešas ar zeltu ozola lapas. “Ugurmuižas ozoli, Kvēpenes ozols – tie ir mūsējie. Tie iemūžināti Raiskuma ģerbonī un karogā,” stāsta pašvaldības vadītājs Hardijs Vents un piebilst, ka patlaban top 30 rūpnieciski izgatavoti karogi, ko pašvaldība par īpašiem nopelniem pagasta labā dāvinās raiskumiešiem valsts dzimšanas dienā.

Raiskumiešu draugi un sadarbības partneri valsts svētkos saņems apsveikumu kartītes, kuras rotā pamatskolas 4.klases skolnieka Edgara Puriņa zīmējums. Kartīte tiks izmantota arī kā ielūgums.

Raiskuma pagasta pamatskolas bērnu domas un zīmējumi veido Raiskuma pagasta nākamā gada kalendāru. “Bērnu domas ir mīļas, precīzas, tajās ir attieksme gan pret Raiskumu, gan Latviju,” atzīst pašvaldības vadītājs un citē kāda skolēna atziņu: “Skolotājiem ir skolotāju istaba, policistiem – policijas iecirknis, bet man – Raiskums.” Savukārt Diāna Ozola raksta: “Es mīlu Raiskumu no visas sirds. Te ir mana sirds, mani draugi, manas mājas un mana dvēsele.” “Raiskums ir burvīgs un mierīgs pagasts. Kad ir rudens, tad lapas birst un te izskatās kā brīnumā,” raksta Arnis Vilcāns. Ik mēnesi rotā kāda bērna zīmējums un literārs darbs, kas atspoguļo bērnu patiesās jūtas pret dzimteni un īpaši Raiskumu. Kalendāra tapšanā ir piedalījušies

visu klašu skolēni. Kalendāra izdošanu finansē pašvaldība un tas būs dāvana pašiem bērniem, viņu ģimenēm, skolotājiem, pagasta ļaudīm.

Ceturto nedēļu Raiskuma pagasta padomē

iekārtots stūrītis ar novēlējumu grāmatu, kurā ikviens aicināts ierakstīt savu novēlējumu valstij, Raiskumam un raiskumiešiem Latvijas dzimšanas dienā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
18

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
15

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
122

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
413

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
37

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
59

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
16
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi