Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Pagājušo gadu OCTA nozare noslēgusi ar Ls 2,6 miljonu zaudējumiem

Druva
12:24
24.02.2011
5

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) nozare pagājušo gadu noslēgusi ar 2,6 miljonu latu zaudējumiem, informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

LTAB gan norāda, ka pagājušais gads kopumā ir raksturojams kā lejupslīdes “zemākā punkta” pārvarēšanas gads, kad iezīmējusies arī neliela tirgus stabilizācija.

Pēc LTAB rīcībā esošiem datiem, 2010.gadā tika noslēgts 1 174 721 OCTA apdrošināšanas līgums, kas ir par 5032 līgumiem vairāk nekā 2009.gadā. Salīdzinājumā ar 2009.gadu arvien lielāku popularitāti iegūstot 12 mēnešu līgumi, un šajā pozīcijā pret 2009.gadu kāpums bijis par gandrīz 5% jeb 24 514 līgumiem.

Apdrošinātāju nopelnīto OCTA prēmiju apjoms 2010.gadā veidoja 30,817 miljonus latus. Saskaņā ar LTAB iepriekš sniegtajiem datiem 2009.gadā nopelnīto prēmiju summa veidoja 54,39 miljonus latu, kas nozīmē, ka pērn nopelnīto OCTA prēmiju apjoms sarucis par 43%.

LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics transportlīdzekļu īpašnieku pieaugušo vēlmi iegādāties OCTA polises 12 mēnešu termiņam vērtē ne vien kā paradumu maiņu, bet arī pozitīvu iezīmi, kas vienlaicīgi demonstrē transportlīdzekļa autovadītāju atbildību gan pret sevi, gan pārējiem autovadītājiem, jo haotiska OCTA polises iegāde bieži vien demonstrējot autovadītāju tendenci vieglprātīgi attiekties pret iespējamiem ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī savu saistību izpildi zaudējumu segšanā.

Sākot no 2008.gada 1.jūnija, OCTA apdrošināšanas līgumus ir iespējams slēgt, arī izmantojot distances saziņas līdzekļus (e-polises). No visiem 2010.gadā noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem 13,5% veidoja tieši e-polises. Salīdzinājumā ar 2009.gadu noslēgto e-polišu skaits 2010.gadā ir pieaudzis par 71,5%, kas liecinot par inovāciju un jauno tehnoloģiju arvien augošo popularitāti, kā arī transportlīdzekļu īpašnieku paradumu maiņu un aizvien lielāku uzticēšanos internetā iegādātajiem līgumiem.

LTAB dati rāda, ka pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits, par kuriem iesniegti zaudējumu pieteikumi, nav būtiski mainījies. Tomēr salīdzinājumā ar 2009.gadu par 14,4% esot pieaudzis ar saskaņoto paziņojumu reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits.

Stengrevics uzskata, ka saskaņotā paziņojuma īpatsvara pieaugums ir skaidrojams ar autovadītāju lielāku izpratni par tā sniegtajām priekšrocībām un pielietojumu negadījumu fiksēšanā. “Tomēr kaut arī saskaņotais paziņojums ir ērts un ātrs veids, kā fiksēt negadījumu bez policijas iesaistīšanas, autovadītājiem būtu jāatceras, ka ne visos gadījumos drīkst aizpildīt saskaņoto paziņojumu,” atgādina LTAB vadītājs, skaidrojot, ka saskaņoto paziņojumu var aizpildīt vien gadījumos, kad negadījumā ir iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi, kam nav lielu bojājumu, nav cietušas personas, nav nodarīti zaudējumi citu trešo personu mantai un autovadītājiem nav būtisku domstarpību par negadījuma apstākļiem.

2010.gadā LTAB un apdrošināšanas sabiedrībām tika iesniegti 41 679 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 2,3% mazāk nekā 2009.gadā. Pērn pieņemti 39 348 lēmumi par atlīdzības izmaksu kopējo summu 24 966 080 latu, kas ir par 4 105 062 latiem jeb 14,1% mazāk nekā 2009.gadā.

Vidējās atlīdzības izmaksas apjoms par Latvijā notikušo apdrošināšanas gadījumu 2010.gadā veidoja 604 latus, kas ir par 16,2% mazāk nekā 2009.gadā. Būtisks pieaugums ir vērojams atlīdzību izmaksām no LTAB Garantijas fonda, kur vidējās izmaksas lielums vienā apdrošināšanas gadījumā bija 1138 lati jeb par 153 latiem vairāk nekā 2009.gadā. Vidējās atlīdzības izmaksas kāpums esot saistīts ar vairākām lielu apdrošināšanas atlīdzību izmaksām, tostarp par Latvijā reģistrētu un neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītiem negadījumiem ārvalstīs.

Kaut arī sāk iezīmēties OCTA apdrošināšanas tirgus atlabšana, Stengrevics atzīst, ka ekonomiskās lejupslīdes periods uz apdrošināšanas tirgu ir atstājis dziļākas sekas, nekā apdrošinātāji to vēlētos.

Tomēr, ņemot vērā faktu, ka par 32,9% jeb 1231 transportlīdzekli (neskaitot tranzītā izvestos) ir pieaudzis Latvijā pirmoreiz reģistrēto jauno transportlīdzekļu skaits, LTAB prognozē, ka, pieaugot apdrošinājuma ņēmēju skaitam, OCTA nozare turpinās savu atlabšanu no sastinguma perioda un 2011.gadu varētu noslēgt ar labākiem rezultātiem.

OCTA Latvijā tika ieviesta 1997.gadā ar mērķi aizsargāt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu intereses. LTAB funkcijas ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību, veicināt OCTA sistēmas stabilitāti un attīstību, kā arī saskaņā ar likumdošanu nodrošināt izmaksas no OCTA garantijas fonda. Birojs ir Zaļās kartes biroju padomes biedrs un pilda Latvijas Zaļās kartes biroja funkcijas.

Zaļās kartes sistēma pašlaik darbojas 45 valstīs. Latvija ir šīs sistēmas dalībvalsts no 1998.gada.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi