
Āraišu ezerpilī pilnā sparā rit tūrisma sezona. Arheoloģiskais muzejs saista arī ārvalstu viesus.
”Pa nedēļu brauc ārzemnieki.
Brīvdienās gan vairāk vietējo,” situāciju vērtē
Latvijas nacionālā vēstures muzeja nodaļas ”Āraišu arheoloģiskais ezerparks” vadītāja Anda Vilka un piebilst, ka Eiropu vēl tik ļoti nav skārusi ekonomiskā krīze. Latvijas iedzīvotāji brauc mazāk, benzīns, arī ieejas maksa un ekskursija ģimenei iznāk dārga. Lētāk diemžēl ieejas maksu izkalkulēt nevar, jo brīvdabas arheoloģisko muzeju uzturēšana visur pasaulē ir dārga. Kā saka Anda Vilka,
atbraucot pēc pāris gadiem, šķiet, ka nekas nav mainījies, bet objektos ieguldīti vairāki tūkstoši.
Āraišos lielākoties iegriežas individuāli ceļotāji, grupu pēdējos gados kļūst aizvien mazāk. Ar šo sezonu Āraišu ezerpils ir Latvijas nacionālā vēstures muzeja nodaļa, kā visos valsts muzejos, arī te trešdienās apmeklējums ir bez maksas. Par autostāvvietu nav jāmaksā.
”Ja kādā valstī parādās ceļvedis pa Latviju, nākamajā vasarā no tās zemes pie mums ierodas daudz tūristu. Šovasar visvairāk ir no
Šveices. Viņi parādīja ceļvedi pa Latviju, pēc tā norādēm brauc pa piedāvātajiem maršrutiem. Citas vasaras vairāk brauca interesenti no Austrijas, Vācijas. Pa Latviju labprāt ar velosipēdiem ceļo vācu pensionāri, stāsta A. Vilka. Tas notiekot tā – vienā busiņā brauc paši, otrā tiek vesti velosipēdi, tad kādus kilometrus tūristi pabrauc ar riteni, atpūšas, atkal sēžas busiņā.
Projekta ”liveARCH” ietvaros ikviens Āraišu ezerpils apmeklētājs tiek aicināts piedalīties aptaujā. ”To pašu jautā vēl astoņu brīvdabas arheoloģisko muzeju apmeklētājiem Itālijā, Vācijā, Holandē, Zviedrijā, Norvēģijā un Ungārijā. Visiem vieni jautājumi, lai varētu izvērtēt, kāda tūristiem ir attieksme pret šādiem muzejiem Eiropā, kā tiem attīstīties, kādai tajos jābūt kvalitātei, ” stāsta nodaļas vadītāja un piebilst, ka iepriekšējā apmeklētāju aptauja notikusi pirms desmit gadiem.
”Tolaik, kad sākām darboties Eiropas apritē, līdzīgos muzejos infrastruktūra bija salīdzināma. Nu vairs ne. Apmeklētājiem vajag ērtības. Kādreiz tika uzskatīts, ka muzeji ir izglītībai, tagad daudz svarīgāka ir atpūtas funkcija. Muzejnieki spriež, ka pēc gadiem sešiem varētu uzcelt administrācijas ēku, kur būtu ekspozīcijas, iespēja tūristiem paēst, tualete. Uzcelt māju nebūtu grūti, bet nav nepieciešamās infrastruktūras,” uzsver Anda un ir gandarīta, ka darbinieki tikuši pie jaunas informācijas centra ēkas. Te ir darba telpas muzejniekiem, vieta kasei, sargam.
Visu vasaru ezerpilī notiks pāļu pamatklāja remonts. ”Tā ir parastā
problēma. Ja pa baļķiem gadā pāriet 20 tūkstoši apmeklētāju, pie tam daudzas dāmas ar spiciem papēžiem, vēl klāt laika apstākļu ietekme, cik ilgi koks var kalpot? Pagātnē uz baļķiem bija atkritumu slānis, arī ar augstpapēžu apaviem nestaigāja,” stāsta muzeja nodaļas pētnieks Jānis Apals un atgādina, ka kādreiz bijusi ideja – taisīt tā, kā bija toreiz. ”Bet mēs taču nemaz nezinām, kā bija. Varam tuvoties patiesībai, nevis to zināt. Jācenšas darīt tā, lai objekts būtu piemērots tūristiem,” stāsta Jānis Apals un piebilst, ka daudzi tūristi ar interesi pēta Ģirta Boronovska sagatavoto stendu par ezerpils pētīšanu.
Ik vasaru Āraišu saimniekiem raizes sagādā 12 hektāru plašās teritorijas appļaušana.
”Pirms gadiem pieciem, sešiem bija zemnieki, kas nopļāva un paņēma sienam, nākamajos paši nopļāvām, sarullējām, pierunājām, lai kāds paņem, pērn nevienam nevajadzēja, vedām prom, lai sadedzinātu,” stāsta Anda Vilka un piebilst, ka aizvien vairāk pilsētnieku labprāt atbrauc uz Āraišiem, lai vienkārši pastaigātos.
Komentāri