Ceturtdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Pabūt dabā un iepazīt senatni

Druva
23:00
07.08.2008
31
200808072158516705

Āraišu ezerpilī pilnā sparā rit tūrisma sezona. Arheoloģiskais muzejs saista arī ārvalstu viesus.

”Pa nedēļu brauc ārzemnieki.

Brīvdienās gan vairāk vietējo,” situāciju vērtē

Latvijas nacionālā vēstures muzeja nodaļas ”Āraišu arheoloģiskais ezerparks” vadītāja Anda Vilka un piebilst, ka Eiropu vēl tik ļoti nav skārusi ekonomiskā krīze. Latvijas iedzīvotāji brauc mazāk, benzīns, arī ieejas maksa un ekskursija ģimenei iznāk dārga. Lētāk diemžēl ieejas maksu izkalkulēt nevar, jo brīvdabas arheoloģisko muzeju uzturēšana visur pasaulē ir dārga. Kā saka Anda Vilka,

atbraucot pēc pāris gadiem, šķiet, ka nekas nav mainījies, bet objektos ieguldīti vairāki tūkstoši.

Āraišos lielākoties iegriežas individuāli ceļotāji, grupu pēdējos gados kļūst aizvien mazāk. Ar šo sezonu Āraišu ezerpils ir Latvijas nacionālā vēstures muzeja nodaļa, kā visos valsts muzejos, arī te trešdienās apmeklējums ir bez maksas. Par autostāvvietu nav jāmaksā.

”Ja kādā valstī parādās ceļvedis pa Latviju, nākamajā vasarā no tās zemes pie mums ierodas daudz tūristu. Šovasar visvairāk ir no

Šveices. Viņi parādīja ceļvedi pa Latviju, pēc tā norādēm brauc pa piedāvātajiem maršrutiem. Citas vasaras vairāk brauca interesenti no Austrijas, Vācijas. Pa Latviju labprāt ar velosipēdiem ceļo vācu pensionāri, stāsta A. Vilka. Tas notiekot tā – vienā busiņā brauc paši, otrā tiek vesti velosipēdi, tad kādus kilometrus tūristi pabrauc ar riteni, atpūšas, atkal sēžas busiņā.

Projekta ”liveARCH” ietvaros ikviens Āraišu ezerpils apmeklētājs tiek aicināts piedalīties aptaujā. ”To pašu jautā vēl astoņu brīvdabas arheoloģisko muzeju apmeklētājiem Itālijā, Vācijā, Holandē, Zviedrijā, Norvēģijā un Ungārijā. Visiem vieni jautājumi, lai varētu izvērtēt, kāda tūristiem ir attieksme pret šādiem muzejiem Eiropā, kā tiem attīstīties, kādai tajos jābūt kvalitātei, ” stāsta nodaļas vadītāja un piebilst, ka iepriekšējā apmeklētāju aptauja notikusi pirms desmit gadiem.

”Tolaik, kad sākām darboties Eiropas apritē, līdzīgos muzejos infrastruktūra bija salīdzināma. Nu vairs ne. Apmeklētājiem vajag ērtības. Kādreiz tika uzskatīts, ka muzeji ir izglītībai, tagad daudz svarīgāka ir atpūtas funkcija. Muzejnieki spriež, ka pēc gadiem sešiem varētu uzcelt administrācijas ēku, kur būtu ekspozīcijas, iespēja tūristiem paēst, tualete. Uzcelt māju nebūtu grūti, bet nav nepieciešamās infrastruktūras,” uzsver Anda un ir gandarīta, ka darbinieki tikuši pie jaunas informācijas centra ēkas. Te ir darba telpas muzejniekiem, vieta kasei, sargam.

Visu vasaru ezerpilī notiks pāļu pamatklāja remonts. ”Tā ir parastā

problēma. Ja pa baļķiem gadā pāriet 20 tūkstoši apmeklētāju, pie tam daudzas dāmas ar spiciem papēžiem, vēl klāt laika apstākļu ietekme, cik ilgi koks var kalpot? Pagātnē uz baļķiem bija atkritumu slānis, arī ar augstpapēžu apaviem nestaigāja,” stāsta muzeja nodaļas pētnieks Jānis Apals un atgādina, ka kādreiz bijusi ideja – taisīt tā, kā bija toreiz. ”Bet mēs taču nemaz nezinām, kā bija. Varam tuvoties patiesībai, nevis to zināt. Jācenšas darīt tā, lai objekts būtu piemērots tūristiem,” stāsta Jānis Apals un piebilst, ka daudzi tūristi ar interesi pēta Ģirta Boronovska sagatavoto stendu par ezerpils pētīšanu.

Ik vasaru Āraišu saimniekiem raizes sagādā 12 hektāru plašās teritorijas appļaušana.

”Pirms gadiem pieciem, sešiem bija zemnieki, kas nopļāva un paņēma sienam, nākamajos paši nopļāvām, sarullējām, pierunājām, lai kāds paņem, pērn nevienam nevajadzēja, vedām prom, lai sadedzinātu,” stāsta Anda Vilka un piebilst, ka aizvien vairāk pilsētnieku labprāt atbrauc uz Āraišiem, lai vienkārši pastaigātos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Žurkulēns Ruckis iedzīvojies Ruckas muižā

06:51
24.04.2025
14

Ruckas muižas klēts telpās izveidots leļļu teātris un aizvadītas divas izrādes leļļu iestudējumam “Ruckis – lauvas sirds”. “Domāju, būsim vienīgie, kas leļļu teātri piedāvā katru vasaras nedēļas nogali– vienu vai divas dienas,” atklāj Ruckas muižas saimnieks Renārs Sproģis. Pastāstot par ieceri izveidot leļļu teātri, viņš teic: “Muiža vienmēr bijusi ne tikai saimnieciskais centrs, bet arī […]

Vidzemes zemessargiem mainās komandieris

00:00
24.04.2025
23

Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonijā pagājušajā nedēļā par brigādes komandieri tika iecelts pulkvedis Igors Harlapenkovs, amatā nomainot pulkvedi Kasparu Miezīti. Saņemot no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera ģenerālmajora Kaspara Pudāna Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes karogu, pulkvedis I.Harla­penkovs uzsvēra, ka plāno strādāt Latvijas visaptverošas aizsardzības stiprināšanai. “Es ieguldīšu daudz darba sadarbībā gan ar pašvaldību […]

Pārgājienā atklāj citas Cēsis

05:37
23.04.2025
40

Cēsu Centrālā bibliotēka organizēja pirmo literāro pārgājienu “Ziedošais pavasaris”. “Tā kā Cēsis šogad ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, gribam cēsniekiem un citiem interesentiem dot iespēju iepazīt pilsētu caur literatūras un grāmatniecības prizmu, kā arī uzzināt gan kaut ko jaunu, gan atgādināt par kultūras cilvēkiem, kuri te kādreiz dzīvojuši un strādājuši, kuri savos literārajos darbos rakstījuši par […]

“Straupes” produkcijas kvalitāti vērtē arī nozares ministrs

00:00
23.04.2025
32

Apmeklējot piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, zemkopības ministrs Armands Krauze atzinis: “Es šeit atbraucu, lai apstiprinātu, ka visi “Straupes” produkti ir pilnībā droši!” Zemkopības ministrs “Straupi” apmeklēja pagājušajā trešdienā, 16.aprīlī. A.Krauze iepazinās ar ražotni, novērtēja atbilstību pārtikas drošības standartiem, tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības pasākumiem – ārpuskārtas ražotnes dezinfekciju, kā arī darbinieku papildu mācībām, […]

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
78

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Tautas balss

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
9
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
19
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
22
8
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
20
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
18
44
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Sludinājumi