Trešdiena, 21. maijs
Vārda dienas: Ernestīne, Ingmārs, Akvelīna

Optimisms nepazūd, tikai pieklust

Druva
00:00
27.12.2008
16
200812261558108077

Gadu mija nesteidzīgi tuvojas. Vēl solis palicis 2008., jau redzams 2009.gada ceļa sākums. Par aizejošo un nākamo gadu saruna ar “Druvas” aptaujas “Gada cilvēks” laureāti, a/s “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāju Evu Sietiņsoni – Zatleri.

– Kāds ir šis laiks pirms gadu mijas?

– Skaists un mierīgs. Svinam svētkus un dzīvojam jaunā gada gaidās.

Alus ražotājiem ir klusāka sezona. Šo-

dien notiks Ziemassvētku pasākums darbinieku bērniem. Visi gatavojamies arī kolektīva kopā sanākšanai, kas nu jau sesto gadu būs janvāra sākumā. Man patīk laiks līdz Jaunajam gadam, var atvilkt elpu un nākamo gadu sākt ar jaunu sparu.

– Kāds bijis 2009. gads alus nozarē un “Cēsu alum”?

– Kopumā gads alus tirgū vērtējams kā stagnējošs. Alus darītāju nozarē šogad bijuši divi satricinājumi. Ja sezonas laikā ekonomiskā situācija vēl bija stabila, tad laika apstākļi bija nelabvēlīgi, mēs gaidījām daudz siltāku vasaru. Šovasar vidējā gaisa temperatūra bija par diviem grādiem zemāka nekā iepriekšējā vasarā. Tas nopietni ietekmēja alus un citu atspirdzinošo dzērienu patēriņu. Novembrī, decembrī, kaut arī dzērienu un alus tirgū ir klusā sezona, redzam, ka pieprasījums samazinās vairāk nekā citus gadus šajā laikā. Novērojam, ka cilvēki kļūst atsaucīgāki dažādām kampaņām, meklē akcijas produktus. Kopumā prognozēju, ka alus tirgus Latvijā šogad būs samazinājies par 1-2%, kas alus tirgus apjomam nav maz.

Šis gads “Cēsu alus” darbiniekiem bijis ļoti aktīvs. Uzņēmumā daudz padarīts – uzstādīta skārdeņu līnija, paplašinātas noliktavas, dubultotas attīrīšanas iekārtu jaudas, drīz to sakārtošana tiks pabeigta. Alus baudītājiem esam piedāvājuši

produktus, kurus viņi augsti novērtējuši. Jauninājumi – tā ir veiksmes atslēga.

Gada veiksmīgākais jaunums – alus “Mītava”, kas tapa kopā ar “Prāta vētru”. Šis bijis gada emocionāli piesātinātākais kopprojekts – alus tapšanā ir ielikta „Prāta vētras” mūziķu sirds un līdzdalība. Mūsu sadarbība turpināsies, zīmols “Mītava” attīstīsies tālāk.

“Cēsu Premium” ir veiksmīgākais zīmols ilgtermiņā. Mūsu populārākā alus šķirne „Cēsu Premium” šī gada pirmajā pusē bija arī patērētāju iecienītākais alus zīmols Latvijā, turklāt „Cēsu Premium” skārdene arī ilglaicīga „Gada preces” laureāte. Interesanti, kaut ir alus tirgus stagnācija, “Cēsu Premium” patēriņš palielinājies par 15 procentiem, tā popularitāte turpina stabilu kāpumu. Tas apstiprina patiesību, ka spēcīgi zīmoli arī ne tik labvēlīgās situācijās izdzīvo un pat spēj attīstīties.

Tirgus un patērētāju paradumi apliecina arī, ka mūsu mērķtiecīgais darbs skārdeņu iepakojuma attīstībā sāk atmaksāties. Palielinās skārdeņu iepakojuma īpatsvars, patērētāji izvēlas alu skārdenēs, un tā ir “Cēsu alus” priekšrocība Latvijas tirgū, jo no Latvijas alus darītājiem mums vienīgajiem ir šāda līnija. – Lai arī runā par krīzi, “Cēsu alus” turpina domāt par attīstību. – Krīzi neviens negaidīja, bet tā nāk. Šogad daudz ieguldīts uzņēmuma attīstībā, tas tiks darīts arī nākamgad, jo tikpat negaidīti, kā krīze uznāk, tā arī pāriet. “Cēsu alus” ir uzņēmums, kas skatās uz priekšu – kāds būs tirgus pēc krīzes, kāds būs tirgus sezonas laikā, kad būs silts un saulains laiks.

Dzērienu un alus tirgū ir ļoti daudz spēlētāju. Protams, šādā ekonomiskajā situācijā izdzīvos sakārtotākie uzņēmumi un tie, kas ilgtermiņā domājuši par attīstību. Sezona pienāks un patēriņš palielināsies. Latvijas dzērienu tirgū konkurence jau gadiem ir bijusi ļoti spēcīga. Ja tās apstākļos spējām attīstīties un izaugt, tad izturēsim arī šo situāciju, un nākamais gads būs kārtējais izaicinājums. Būtiska nozīme būs atzītiem zīmoliem, kā arī jauniem produktiem un risinājumiem.

– Daudzi uzņēmumi samazina strādājošo skaitu. Vai “Cēsu alus” klusajā sezonā un krīzes laikā saglabās pamatdarbā strādājošos?

– Ja vērtē šo gadu, strādājošo skaits uzņēmumā ir palielinājies vidēji par 10 procentiem, galvenokārt pateicoties jaunās skārdeņu līnijas „iedarbināšanai”. Vasaras sezonas strādnieki darbu ir beiguši, bet to darbinieku skaitu, kuri ir pamatdarbā, neplānojam samazināt. Jā, šobrīd nestrādājam ar pilnu jaudu, bet pēc dažiem mēnešiem sāksies jaunā sezona, jau pavisam drīz sāksim veidot pirmssezonas uzkrājumus, līdz ar to ražosim vairāk. – Kā top jaunās šķirnes? Ziemassvētkos alus baudītāji varēja nogaršot “Ziemassvētku porteri” – ar Ziemassvētku smaržu un garšu.

– Katru gada nogali piedāvājam kādu jaunu tumšā alus šķirni. Ziemā daudz labprātāk tiek dzerts tumšais alus, vasarā gaišais. Domājām ko jaunu arī šogad. Iepriekšējos gados “Cēsu alum” bijis gan “Šokolādes porteris”, gan “Porteris ar Peru balzamu”. Ziemassvētki ir noskaņu laiks, ar izteiktām smaržu un garšu niansēm, ko vēlējāmies iekļaut arī dzērienā. Krustnagliņas, kanēlis, brūnais cukurs rada šo svētku buķeti. “Cēsu Cristmas Porter” var gan uzsildīt, gan dzert vēsu.

Ikviens, kurš svētku laikā Cēsu Jaunajā pilī apmeklē alus izstādi „Cēsu alus vēsture un ieguldījums Cēsu pilsētas attīstībā”, var mūsu Porteri degustēt un novērtēt.

Par izstādi esmu gandarīta, cēsniekus un pilsētas viesus interesē “Cēsu alus” vairāk nekā 400 gadus ilgā vēsture un uzņēmuma sniegums pilsētā – izstādi četros mēnešos apmeklējuši 17 tūkstoši cilvēku gan

no Latvijas, gan citām Baltijas valstīm.

– Kāds šis gads paliks atmiņā personīgajā dzīvē?

– Personīgā dzīvē bijis bagāts gads. Esmu apprecējusies. Tā sanācis, ka mans vīrs ir Valsts prezidenta dēls. Man mainījies uzvārds, kas tagad varbūt ir viens no garākajiem Latvijā. Būtiskas izmaiņas draugu vai biznesa partneru vidū nav notikušas. Iepazīstoties pirmoreiz, iespējams, cilvēki pievērš uzmanību uzvārdam, meklē saistību. Bet dzīvē no tā jau nekas nemainās. Tagad man vienas ģimenes vietā ir divas. Piedalāmies daudzos valstiski svarīgos notikumos. Tā ir ģimenes atbildība. Šobrīd esmu tuvāk Latvijai kā valstij. – Vai pēdējos gados Latvijā nav vērojama tendence, ka lielos uzņēmumos vadībā ir sievietes? Viņas kļuvušas par vilcējspēku. – Tā ir pozitīva tendence. Ja vērtējam kopumā, vīriešu ir vairāk, bet sievietes ir redzamākas. Tā nav tikai Latvijā, arī Eiropā vadošos amatos ir aizvien vairāk sieviešu. Protams, katrā valstī ir citas iespējas. Latvijā atšķirībā no citām ES valstīm, izaugsmes laikā, ko piedzīvojām, gados jauniem cilvēkiem bija iespēja attīstīties, strauji veidot karjeru. Uz uzņēmumu bija atbraukuši studenti no Zviedrijas, visi pāri 35 gadiem. Viņi atzina, ka tikai tagad sāk augstāko karjeru. Mums ļoti ātri bija viss jāapgūst un jāskrien uz priekšu. Tagad ir laiks, kad varēs sakārtot dažādus procesus un lietas. Esam gana skrējuši. – Un arī noguruši.

– Tāpēc svarīgi katram atrast savu vaļasprieku, pilnvērtīgi atpūsties. Uzņēmums vairāk iegūst, kad pēc atpūtas atgriezies ar svaigu galvu. Man ļoti svarīgi atpūsties, un vislabāk tas izdodas svešās zemēs, ārpus Latvijas. Latvijā pat mazākais veikaliņš mani neatstāj vienaldzīgu – plauktos meklēju “Cēsu alus” ražojumus un vērtēju, kā tie izskatās citu alus darītāju piedāvājumu vidū. Savukārt ceļojumi dod jaunas emocijas, idejas. Šogad esam bijuši Parīzē, Krētā, Ēģiptē. Ar studijām saistīts brauciens pavasarī bija uz Šanhaju. Tur pats lielākais šoks – cik daudz cilvēku! Patiešām daudz – Šanhajā kopā ar piepilsētām dzīvo ap 20 miljoni. Mums teica – aizbrauksim uz mazu miestiņu, atklāja, ka tajā dzīvo tikai trīs miljoni iedzīvotāju. Šoks. Arī atšķirība vērienā, ar kādu Šanhajā viss notiek. Kādā ātru-mā top debesskrāpji! Kā valsts ātri un mērķtiecīgi attīstās. Ir kvartāli ar vecām mājām, vienā dienā visas atbrīvo, tām pārbrauc buldozers, un

pēc gada jau ir debesskrāpju kvartāls. Tā pilsēta pārvēršas. Āzija ir pasaules daļa, kur alus patēriņš ir ļoti mazs. 25 – 30 litri uz vienu iedzīvotāju gadā, Eiropā salīdzinājumam – 80. Bet tas ļoti strauji aug.

– Kāds nākamais gads būs ekonomikā? – Neko jaunu nepateikšu – gads būs smags. Arī mūsu nozari ievērojami ietekmējuši pēdējie Saeimas lēmumi – akcīzes nodokļa palielināšana alum, sidriem, kokteiļiem, bezalkoholiskiem dzērieniem, PVN izmaiņas. Nebūs viegli. Gribu turpināt domāt pozitīvi, jo krīzes periods beigsies, jau pavasarī tomēr cilvēkiem optimisms būs lielāks un situācija uzlabosies.

– Vai nākamgad “Cēsu alus” īstenos arī kādus projektus Cēsīs, pilsētas sakārtošanā?

– Protams, šajā ekonomiskajā situācijā neviens nedzīvos tik labi kā ekonomikas izaugsmes gados, bet mūsu prioritātes un atbildība par pilsētu, kurā strādājam, paliek. Vērtības no ekonomiskās situācijas nemainās, bet jāatzīst, ka daudz ko noteiks iespējas. – Kādi pašai plāni?

– Gada sākumā pabeigšu studijas Rīgas Ekonomikas augstskolā biznesa vadības maģistrantūrā. Jāuzraksta maģistra darbs. Tam paies viss pavasaris. Pētīšu līderību un uzņēmuma vadību, to, kā mainās uzņēmuma vadītāja prasmju vai zināšanu nepieciešamība, ja mainās ekonomiskā situācija. Veikšu zinātnisku pētījumu, mani pašu kā uzņēmuma vadītāju šī tēma ļoti interesē. Tagad laiks tāds, zinu, kā pati rīkojos, un interesanti uzzināt, kā to dara citi, kā rīkojas, kā bija pirms gada, kad vēl notika strauja ekonomikas izaugsme. To, kā bija, kā ir praksē, salīdzināšu ar teoriju.

Brīvajā laikā gribētos kaut kur paceļot. Gada pirmajā pusē gan ceļojumiem nesanāks brīvs laiks. Gada otrā pusē plānoju apgūt kādu jaunu valodu, iespējams, franču. Šobrīd brīvi pārvaldu angļu un krievu, ir vācu valodas pamatzināšanas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai saudzētu vidi, tā jāiepazīst un jāizprot 

00:00
21.05.2025
8

Cēsīs, Rožu laukumā, nevar nepamanīt savdabīgu ēku un tās labiekārtoto apkārtni. Te radīta vides izglītības konceptvieta “ŠŪNA” sarunām, izziņai, pieredzei, diskusijām, pārdomām un redzesloka paplašināšanai. “Šī vieta nav muzejs un nav izstāde, tā dzīvo ar notikumiem, kas te katru nedēļu notiks. Apmeklētājiem būs iespēja gūt atbildes, iedvesmu un idejas, kā atbildīgi izmantot resursus, kas var […]

Svētceļojumi cauri gadsimtiem

00:00
20.05.2025
27

Cēsu muzejā visas vasaras garumā apskatāma izstāde “Turp un atpakaļ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā”. Izstāde atceļojusi no Igau­nijas, kur tā pirms gada    bija skatāma Tallinā, Nigulistes baznīcā, pastāsta Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš. Runājot ar izstādes kuratoru, igauņu arheologu Erki Rusovu, radās doma, ka izstādi vajadzētu parādīt arī Latvijā. E.Rusovs skaidrojis, […]

Iestudējums aizkustina skatītājus

06:40
19.05.2025
21

Liepas amatierteātris “Krams” skatītājus priecēja Ineses Tālmanes lugas “Cerību ēnā” pirmizrādē. Klāt bija arī autore, kura atklāja, ka luga tapusi, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā”, mēģinot iztēloties, kā toreiz jutās sievietes, gaidot mājās savus vīrus, tēvus un mīļotos, kuri bija palikuši uz ledus gabala. “Tas ir stāsts par mātes un meitas attiecībām, zvejniekciema […]

Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni

00:00
19.05.2025
132

Liepas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri dodas ceļā uz Valmieru, ievērojuši, ka šoseju no pagasta centra uz Valmieras pusi remontē, uzlabo arī sabiedriskā transporta pieturu. Arī lielais akmens ar uzrakstu “Lode”, kas atrodas šosejas malā netālu no dzelzceļa pārbrauktuves, izkustināts no gadiem ilgās atrašanās vietas. Ceļa remonts te sācies aprīļa beigās. Latvijas Valsts ceļu Komunikācijas nodaļa […]

Bērzu birzī divas fotoizstādes

00:00
18.05.2025
46

Brīvdabas mākslas galerijā “Miers un bērziņš” Vecpiebalgā miera un fotomākslas cienītāji šovasar var apskatīt divas stilistiski atšķirīgas fotoizstādes. Bērzu birzī, kad vēl tikai viss plaukst, atkal priecē vecpiebaldzēna Aivara Ošiņa    fotogrāfiju kolekcija “Puķes, putni, Piebalga”. Vairāk nekā 60 lielformāta fotogrāfijās Piebalgas sajūtas. “Pērn, kad atvērām galeriju, saņēmām daudz sirsnīgu atsauksmju .Bija cilvēki, kuri atbrauca vasarā […]

Ugunsdzēsēju un glābēju dienā – apbalvojumi, svinības un pateicības

00:00
17.05.2025
148

Katru gadu 17.maijā tiek svinēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena, bet šogad šajā datumā iekrīt dubultsvētki, jo tiek atzīmēta arī 17.gadadiena ugunsdzēsībai Latvijā. Atzīmējot šos svētkus un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ieguldījumu Latvijas un tās iedzīvotāju drošības stiprināšanā, 13.maijā Kocēnu kultūras namā godināja VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes amatpersonas un darbiniekus. Pieminot Latvijas ugunsdzēsības 160. […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
21
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
16
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
35
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
23
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
45
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi