Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Optimisms nepazūd, tikai pieklust

Druva
00:00
27.12.2008
2
200812261558108077

Gadu mija nesteidzīgi tuvojas. Vēl solis palicis 2008., jau redzams 2009.gada ceļa sākums. Par aizejošo un nākamo gadu saruna ar “Druvas” aptaujas “Gada cilvēks” laureāti, a/s “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāju Evu Sietiņsoni – Zatleri.

– Kāds ir šis laiks pirms gadu mijas?

– Skaists un mierīgs. Svinam svētkus un dzīvojam jaunā gada gaidās.

Alus ražotājiem ir klusāka sezona. Šo-

dien notiks Ziemassvētku pasākums darbinieku bērniem. Visi gatavojamies arī kolektīva kopā sanākšanai, kas nu jau sesto gadu būs janvāra sākumā. Man patīk laiks līdz Jaunajam gadam, var atvilkt elpu un nākamo gadu sākt ar jaunu sparu.

– Kāds bijis 2009. gads alus nozarē un “Cēsu alum”?

– Kopumā gads alus tirgū vērtējams kā stagnējošs. Alus darītāju nozarē šogad bijuši divi satricinājumi. Ja sezonas laikā ekonomiskā situācija vēl bija stabila, tad laika apstākļi bija nelabvēlīgi, mēs gaidījām daudz siltāku vasaru. Šovasar vidējā gaisa temperatūra bija par diviem grādiem zemāka nekā iepriekšējā vasarā. Tas nopietni ietekmēja alus un citu atspirdzinošo dzērienu patēriņu. Novembrī, decembrī, kaut arī dzērienu un alus tirgū ir klusā sezona, redzam, ka pieprasījums samazinās vairāk nekā citus gadus šajā laikā. Novērojam, ka cilvēki kļūst atsaucīgāki dažādām kampaņām, meklē akcijas produktus. Kopumā prognozēju, ka alus tirgus Latvijā šogad būs samazinājies par 1-2%, kas alus tirgus apjomam nav maz.

Šis gads “Cēsu alus” darbiniekiem bijis ļoti aktīvs. Uzņēmumā daudz padarīts – uzstādīta skārdeņu līnija, paplašinātas noliktavas, dubultotas attīrīšanas iekārtu jaudas, drīz to sakārtošana tiks pabeigta. Alus baudītājiem esam piedāvājuši

produktus, kurus viņi augsti novērtējuši. Jauninājumi – tā ir veiksmes atslēga.

Gada veiksmīgākais jaunums – alus “Mītava”, kas tapa kopā ar “Prāta vētru”. Šis bijis gada emocionāli piesātinātākais kopprojekts – alus tapšanā ir ielikta „Prāta vētras” mūziķu sirds un līdzdalība. Mūsu sadarbība turpināsies, zīmols “Mītava” attīstīsies tālāk.

“Cēsu Premium” ir veiksmīgākais zīmols ilgtermiņā. Mūsu populārākā alus šķirne „Cēsu Premium” šī gada pirmajā pusē bija arī patērētāju iecienītākais alus zīmols Latvijā, turklāt „Cēsu Premium” skārdene arī ilglaicīga „Gada preces” laureāte. Interesanti, kaut ir alus tirgus stagnācija, “Cēsu Premium” patēriņš palielinājies par 15 procentiem, tā popularitāte turpina stabilu kāpumu. Tas apstiprina patiesību, ka spēcīgi zīmoli arī ne tik labvēlīgās situācijās izdzīvo un pat spēj attīstīties.

Tirgus un patērētāju paradumi apliecina arī, ka mūsu mērķtiecīgais darbs skārdeņu iepakojuma attīstībā sāk atmaksāties. Palielinās skārdeņu iepakojuma īpatsvars, patērētāji izvēlas alu skārdenēs, un tā ir “Cēsu alus” priekšrocība Latvijas tirgū, jo no Latvijas alus darītājiem mums vienīgajiem ir šāda līnija. – Lai arī runā par krīzi, “Cēsu alus” turpina domāt par attīstību. – Krīzi neviens negaidīja, bet tā nāk. Šogad daudz ieguldīts uzņēmuma attīstībā, tas tiks darīts arī nākamgad, jo tikpat negaidīti, kā krīze uznāk, tā arī pāriet. “Cēsu alus” ir uzņēmums, kas skatās uz priekšu – kāds būs tirgus pēc krīzes, kāds būs tirgus sezonas laikā, kad būs silts un saulains laiks.

Dzērienu un alus tirgū ir ļoti daudz spēlētāju. Protams, šādā ekonomiskajā situācijā izdzīvos sakārtotākie uzņēmumi un tie, kas ilgtermiņā domājuši par attīstību. Sezona pienāks un patēriņš palielināsies. Latvijas dzērienu tirgū konkurence jau gadiem ir bijusi ļoti spēcīga. Ja tās apstākļos spējām attīstīties un izaugt, tad izturēsim arī šo situāciju, un nākamais gads būs kārtējais izaicinājums. Būtiska nozīme būs atzītiem zīmoliem, kā arī jauniem produktiem un risinājumiem.

– Daudzi uzņēmumi samazina strādājošo skaitu. Vai “Cēsu alus” klusajā sezonā un krīzes laikā saglabās pamatdarbā strādājošos?

– Ja vērtē šo gadu, strādājošo skaits uzņēmumā ir palielinājies vidēji par 10 procentiem, galvenokārt pateicoties jaunās skārdeņu līnijas „iedarbināšanai”. Vasaras sezonas strādnieki darbu ir beiguši, bet to darbinieku skaitu, kuri ir pamatdarbā, neplānojam samazināt. Jā, šobrīd nestrādājam ar pilnu jaudu, bet pēc dažiem mēnešiem sāksies jaunā sezona, jau pavisam drīz sāksim veidot pirmssezonas uzkrājumus, līdz ar to ražosim vairāk. – Kā top jaunās šķirnes? Ziemassvētkos alus baudītāji varēja nogaršot “Ziemassvētku porteri” – ar Ziemassvētku smaržu un garšu.

– Katru gada nogali piedāvājam kādu jaunu tumšā alus šķirni. Ziemā daudz labprātāk tiek dzerts tumšais alus, vasarā gaišais. Domājām ko jaunu arī šogad. Iepriekšējos gados “Cēsu alum” bijis gan “Šokolādes porteris”, gan “Porteris ar Peru balzamu”. Ziemassvētki ir noskaņu laiks, ar izteiktām smaržu un garšu niansēm, ko vēlējāmies iekļaut arī dzērienā. Krustnagliņas, kanēlis, brūnais cukurs rada šo svētku buķeti. “Cēsu Cristmas Porter” var gan uzsildīt, gan dzert vēsu.

Ikviens, kurš svētku laikā Cēsu Jaunajā pilī apmeklē alus izstādi „Cēsu alus vēsture un ieguldījums Cēsu pilsētas attīstībā”, var mūsu Porteri degustēt un novērtēt.

Par izstādi esmu gandarīta, cēsniekus un pilsētas viesus interesē “Cēsu alus” vairāk nekā 400 gadus ilgā vēsture un uzņēmuma sniegums pilsētā – izstādi četros mēnešos apmeklējuši 17 tūkstoši cilvēku gan

no Latvijas, gan citām Baltijas valstīm.

– Kāds šis gads paliks atmiņā personīgajā dzīvē?

– Personīgā dzīvē bijis bagāts gads. Esmu apprecējusies. Tā sanācis, ka mans vīrs ir Valsts prezidenta dēls. Man mainījies uzvārds, kas tagad varbūt ir viens no garākajiem Latvijā. Būtiskas izmaiņas draugu vai biznesa partneru vidū nav notikušas. Iepazīstoties pirmoreiz, iespējams, cilvēki pievērš uzmanību uzvārdam, meklē saistību. Bet dzīvē no tā jau nekas nemainās. Tagad man vienas ģimenes vietā ir divas. Piedalāmies daudzos valstiski svarīgos notikumos. Tā ir ģimenes atbildība. Šobrīd esmu tuvāk Latvijai kā valstij. – Vai pēdējos gados Latvijā nav vērojama tendence, ka lielos uzņēmumos vadībā ir sievietes? Viņas kļuvušas par vilcējspēku. – Tā ir pozitīva tendence. Ja vērtējam kopumā, vīriešu ir vairāk, bet sievietes ir redzamākas. Tā nav tikai Latvijā, arī Eiropā vadošos amatos ir aizvien vairāk sieviešu. Protams, katrā valstī ir citas iespējas. Latvijā atšķirībā no citām ES valstīm, izaugsmes laikā, ko piedzīvojām, gados jauniem cilvēkiem bija iespēja attīstīties, strauji veidot karjeru. Uz uzņēmumu bija atbraukuši studenti no Zviedrijas, visi pāri 35 gadiem. Viņi atzina, ka tikai tagad sāk augstāko karjeru. Mums ļoti ātri bija viss jāapgūst un jāskrien uz priekšu. Tagad ir laiks, kad varēs sakārtot dažādus procesus un lietas. Esam gana skrējuši. – Un arī noguruši.

– Tāpēc svarīgi katram atrast savu vaļasprieku, pilnvērtīgi atpūsties. Uzņēmums vairāk iegūst, kad pēc atpūtas atgriezies ar svaigu galvu. Man ļoti svarīgi atpūsties, un vislabāk tas izdodas svešās zemēs, ārpus Latvijas. Latvijā pat mazākais veikaliņš mani neatstāj vienaldzīgu – plauktos meklēju “Cēsu alus” ražojumus un vērtēju, kā tie izskatās citu alus darītāju piedāvājumu vidū. Savukārt ceļojumi dod jaunas emocijas, idejas. Šogad esam bijuši Parīzē, Krētā, Ēģiptē. Ar studijām saistīts brauciens pavasarī bija uz Šanhaju. Tur pats lielākais šoks – cik daudz cilvēku! Patiešām daudz – Šanhajā kopā ar piepilsētām dzīvo ap 20 miljoni. Mums teica – aizbrauksim uz mazu miestiņu, atklāja, ka tajā dzīvo tikai trīs miljoni iedzīvotāju. Šoks. Arī atšķirība vērienā, ar kādu Šanhajā viss notiek. Kādā ātru-mā top debesskrāpji! Kā valsts ātri un mērķtiecīgi attīstās. Ir kvartāli ar vecām mājām, vienā dienā visas atbrīvo, tām pārbrauc buldozers, un

pēc gada jau ir debesskrāpju kvartāls. Tā pilsēta pārvēršas. Āzija ir pasaules daļa, kur alus patēriņš ir ļoti mazs. 25 – 30 litri uz vienu iedzīvotāju gadā, Eiropā salīdzinājumam – 80. Bet tas ļoti strauji aug.

– Kāds nākamais gads būs ekonomikā? – Neko jaunu nepateikšu – gads būs smags. Arī mūsu nozari ievērojami ietekmējuši pēdējie Saeimas lēmumi – akcīzes nodokļa palielināšana alum, sidriem, kokteiļiem, bezalkoholiskiem dzērieniem, PVN izmaiņas. Nebūs viegli. Gribu turpināt domāt pozitīvi, jo krīzes periods beigsies, jau pavasarī tomēr cilvēkiem optimisms būs lielāks un situācija uzlabosies.

– Vai nākamgad “Cēsu alus” īstenos arī kādus projektus Cēsīs, pilsētas sakārtošanā?

– Protams, šajā ekonomiskajā situācijā neviens nedzīvos tik labi kā ekonomikas izaugsmes gados, bet mūsu prioritātes un atbildība par pilsētu, kurā strādājam, paliek. Vērtības no ekonomiskās situācijas nemainās, bet jāatzīst, ka daudz ko noteiks iespējas. – Kādi pašai plāni?

– Gada sākumā pabeigšu studijas Rīgas Ekonomikas augstskolā biznesa vadības maģistrantūrā. Jāuzraksta maģistra darbs. Tam paies viss pavasaris. Pētīšu līderību un uzņēmuma vadību, to, kā mainās uzņēmuma vadītāja prasmju vai zināšanu nepieciešamība, ja mainās ekonomiskā situācija. Veikšu zinātnisku pētījumu, mani pašu kā uzņēmuma vadītāju šī tēma ļoti interesē. Tagad laiks tāds, zinu, kā pati rīkojos, un interesanti uzzināt, kā to dara citi, kā rīkojas, kā bija pirms gada, kad vēl notika strauja ekonomikas izaugsme. To, kā bija, kā ir praksē, salīdzināšu ar teoriju.

Brīvajā laikā gribētos kaut kur paceļot. Gada pirmajā pusē gan ceļojumiem nesanāks brīvs laiks. Gada otrā pusē plānoju apgūt kādu jaunu valodu, iespējams, franču. Šobrīd brīvi pārvaldu angļu un krievu, ir vācu valodas pamatzināšanas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
4

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
12

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
26
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
243

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi