2010.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums sarucis par 2,4%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apjoma kritums bijis 0,3%.
Gada griezumā – šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, – pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 4,9%. Apjoma palielinājums bijis nepārtikas preču grupā – par 7,6%. Pārtikas preču tirdzniecībā apgrozījums sarucis par 0,4%.
Kā norāda “SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis, būtiski uz leju kopējo apgrozījuma rādītāju “pavelk” autodegvielas tirdzniecība, kur mēneša laikā fiksēts 5% liels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Kopējā situācija mazumtirdzniecībā patlaban raksturojama kā stabilizācija pēc straujā krituma pērn.
“Neskatoties uz apjomu samazinājumu, gada izteiksmē mazumtirdzniecības apgrozījums oktobrī bijis lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Kopējais pieaugums par 4,9% galvenokārt noticis uz nepārtikas preču rēķina, jo pārtikas preču tirdzniecībā apgrozījums bijis par 0,4% mazāks nekā 2009.gada oktobrī. Turklāt, neņemot vērā autodegvielas mazumtirdzniecības rādītājus, nepārtikas preču segmentā fiksēts 13,6% liels pieaugums pret iepriekšējo gadu. Autodegvielas tirdzniecībā pēc darba dienu skaita izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās uzrāda 6% lielu kritumu, kas izskaidrojams gan ar degvielas cenu kāpumu gada laikā, kad iedzīvotāji mazāk var atļauties pirkt dārgāku degvielu, gan ar salīdzinoši lielajiem degvielas kontrabandas apjomiem, kas negatīvi ietekmē oficiālo degvielas tirdzniecību,” skaidro Rudzītis.
Pēc viņa teiktā, gada pēdējos mēnešos mazumtirdzniecībā gada izteiksmē varēs vērot lielus plusus, ko ietekmēs gan salīdzinoši zemā iepriekšējā gada bāze, gan arī lielāki iedzīvotāji tēriņi saistībā ar nākamgad plānotajām pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņām. Izzūdot bāzes efektam, nākamgad mazumtirdzniecības apjomu pieaugums būs neliels.
Savukārt “DnB Nord bankas” ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka mazumtirdzniecības dati oktobrī skaidrāk iezīmē iespējamo ekonomikas piebremzēšanos gada nogalē. “Viena mēneša dati reti kad kaut ko izšķir, taču tie neapšaubāmi palielina varbūtību, ka gada nogalē Latvijas ekonomika piedzīvo iepriekš prognozēto piebremzēšanos pēc lieliski aizvadītā trešā ceturkšņa,” norāda Strautiņš.
Pēc ekonomista domām, galvenie riski patlaban ir patērētāju bažas par budžeta konsolidācijas ietekmi un šīs ziemas augstākās siltuma cenas. “Pieļauju iespēju, ka lēnākas izaugsmes posms turpināsies arī nākamā gada sākumā, bet pēc tam atkal paātrināt tempu ekonomikai ļaus augošais eksports un arvien vairāk arī investīcijas. Jāatzīmē gan, ka tieši šī gada sākumā, par spīti aukstajai ziemai un tikko notikušai vēl lielāka apmēra budžeta konsolidācijai, ekonomikai izdevās iziet no divus gadus ilgušās recesijas. Varbūt arī šoreiz tai izdosies spītēt nelabvēlīgajiem apstākļiem, taču pieejamās informācijas kopums liek izturēties pret tuvāko mēnešu perspektīvām piesardzīgāk nekā pret nesenu pagātni un nedaudz tālāku nākotni.”
Tāpat viņš prognozē, ka mazumtirdzniecībā tuvākajos mēnešos strauja situācijas uzlabošanās nav gaidāma, jo novembrī bažas par iespējamu nodokļu kāpumu jau ir ieguvušas konkrētākas aprises. Nelielu atbalstu apgrozījumam varētu sniegt vien straujā aukstuma atnākšana mēneša beigās, kas mudinājusi cilvēkus iegādāties sniega lāpstas, logu mazgājamos šķidrumus un citus aizsarglīdzekļus pret ziemu. Kopumā cerīgāka situācija varētu veidoties decembrī, kad daudzi uzņēmumi būs konstatējuši, ka gads bijis labāks, nekā sākotnēji domāts, un varbūt izmaksās prēmijas.
Strautiņš arī atzīmē, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ir samazinājies mēnesī, kad sabiedrības noskaņojums uzlabojās, piemēram, pirmo reizi “DnB Nord Latvijas barometra” vēsturē tika konstatēts kopumā pozitīvs vērtējums par valsts ekonomiskās situācijas virzību.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska norāda, ka mazumtirdzniecības apgrozījums oktobrī salīdzinājumā ar septembri saruka par 1,7%, zaudējot iepriekšējā mēneša pārdošanas apjoma palielinājumu. Lai gan patērētāju un tirdzniecības noskaņojums uzlabojas, tomēr šī rādītāja attīstības tendence ir ļoti nevienmērīga un šādi epizodiski kritumi arī tirdzniecībā ir likumsakarīgi.
Noskaņojuma maiņa dažādu notikumu ietekmē noris visai strauji, tādēļ precīzi paredzēt mēneša pārmaiņas tirdzniecībā ir neiespējami.
“Oktobris bija notikumiem bagāts – 10.Saeimas vēlēšanas, valdības veidošana, valsts budžeta veidošanas virzienu iezīmēšana. Savukārt novembrī spilgtāk iezīmējās arī notikumi ārvalstu tirgos, piemēram, Īrijas finanšu sektora problēmas. Cits vairāk, cits mazāk, šie notikumi ietekmē ekonomikas dalībnieku uzvedību, to tēriņus, uzkrāšanas paradumus, investīcijas u.c.,” uzsver ekonomiste.
Pašlaik joprojām var runāt par lēnu un nevienmērīgu tirdzniecības izaugsmi nākotnē. Salīdzinājumā ar krīzes laika zemāko pārdošanas apjomu (2009.gada decembrī) mazumtirdzniecības apjoms ir uzlabojies par gandrīz 9% (ieskaitot automobiļu pārdošanu, par 16%).
“Šāda pat “divi soļi uz priekšu – viens atpakaļ” dinamika varētu saglabāties arī tuvākajos mēnešos. Protams, gada nogalē tēriņi tradicionāli pieaug, un visai droši var teikt, ka tie salīdzinājumā ar pērnā gada svētku laiku būs lielāki, tomēr sezonāli izlīdzinātā datu rindā milzu lēciens nav gaidāms. Vismaz ne tikmēr, kamēr nebūs lielāka skaidrība par 2011.gada valsts budžetu un tā ietekmi uz iedzīvotāju maciņiem. Ja nenotiks jauni globāli satricinājumi un eksports saglabās noturīgu izaugsmi, tad arī iekšzemē turpināsies pakāpeniska ekonomikas atkopšanās, ko gan bremzēs paredzamie nodokļu paaugstinājumi,” prognozē Bičevska.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka, lai gan nodarbinātība un algas 3.ceturksnī pieauga, kas nozīmē vairāk līdzekļu mājsaimniecību tēriņiem, neskaidrība par nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem un sagaidāmie rēķini par apkuri, visticamāk, mudināja uz “drošības spilvena” veidošanu. “Novembra sākumā patērētāju optimisms nedaudz samazinājās, īpaši samazinoties nākamo 12 mēnešu finanšu situācijas novērtējumam un lielo pirkumu plāniem,” atzina Strašuna.
Tajā pat laikā PVN ieņēmumi turpina augt. Ja salīdzinām šībrīža situāciju ar pērno gadu, uzlabojumi ir acīmredzami gan darba tirgū, gan arī iedzīvotāju prātos – bezdarba gaidas stipri mazinājušās, ir audzis mājsaimniecību novērtējums par viņu finanšu stāvokli un lielo pirkumu plāniem. Tāpēc, ja novembrī vēl varētu vērot mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu, decembrī tas, visticamāk, pieaugs, un šī gada Ziemassvētki noteikti būs priecīgāki nekā pagājušogad,” uzskata “Swedbank” vecākā ekonomiste.
Viņa arī prognozē, ka šī gada mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums vidēji varētu sasniegt 2%-3%, ko noteiks pagājušā gada attīstība jeb tā sauktais bāzes efekts, jo kopš pagājušā gada decembra, tas ir, zemākā punkta, mazumtirdzniecība jau ir augusi par 9%.
NOZARE.LV
Komentāri