Cēsīs, Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas pedagogu aicināti, šonedēļ pulcējās jaunieši, kuri raksta esejas.
Pirms pāris mēnešiem šie paši jaunieši – Latvijas valsts ģimnāziju audzēkņi un Cēsu rajona vidusskolu vecāko klašu skolēni – piedalījās Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas literārajā konkursā. Viņi rakstīja par tēmām “Tirgus kultūra un jaunatne”, “Alternatīvā mūzika un jauniešu dzīvesveids”, “Huligānisms pret citādo – jauniešu privilēģija”, bet visvairāk eseju tapa par tēmu “Kultūra piedāvā dažādus dzīvesveidus – man jāizvēlas.”
Uz sarunu ar literāri ieinteresētiem jauniešiem bija atbraukusi rakstniece, žurnāliste Monika Zīle un filoloģijas doktorants Sandis Laime. Viņi pirms tam bija iepazinušies ar 54 iesniegtajām esejām, kuru autori pārstāv 17 skolas. Žūrijā strādāja arī Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Artis Eglītis un žurnālistes – Dace Kokorēviča no “Latvijas Avīzes” un Mairita Kaņepe no “Druvas”.
“Esejās izlasīju daudz oriģinālu domu un nonācu pie secinājuma, ka arī šī jaunā paaudze gatava pāraugt savus priekšgājējus. Jaunieši saprot, ka pasaule ir vaļā, un pašlaik meklē ceļus, kā to iekarot, kā ienākt ar savu vārdu publiskajā telpā, ” vērtēja Monika Zīle. Viņa Cēsīs satiktajiem skolēniem norādīja, kas vēl jāmācās. Kā galveno rakstniece minēja latviešu valodas vārdu krājuma papildināšanu, lai labāk varētu izteikt domas un būtu patīkamāk tās lasīt, par tām aizdomāties. “Rakstītāju darba rīks ir valoda, un tā ir jākopj. Protams, arī skola atstāj ietekmi uz rakstītāju.” Monika Zīle veltīja uzmanību arī latviešu valodas un literatūras skolotājām: “Apbrīnoju skolotājus par prasmi strādāt ar jauniešiem, prasmi izvērtēt zināšanas, neņemot vērā viņu jaunības maksimālismā bieži vien muļķīgi paustos protestus pret skolas prasībām.”
Filoloģijas doktorants Sandis Laime, kurš strādā par asistentu folkloras krātuvē, pastāstīja par vienu no pēdējā laika saviem aizraujošākajiem notikumiem – latgaļu valodas pētniecību Sibīrijā. Par folkloristu ekspedīciju uz Sibīriju liecināja arī uzņemtā dokumentālā filma. “Timofejevkas ciemā, kuru izveidojuši pirms vairāk nekā simts gadiem no Ludzas aizceļojušie latgaļi, vēl tagad vecākā paaudze runā un dzied latgaliski. Ierašanās pie viņiem Sibīrijā bija kā ceļojums laika mašīnā. Mēs pārliecinājāmies par ļoti uzskatāmu piemēru, kā folkloru pārmanto no paaudzes paaudzē,” stāstīja Sandis Laime. “Simts gadu laikā tas gan varējis notikt tikai atsevišķos ciemos, kas ir patālāk no lieliem centriem. Šodien ļoti daudz kas no latgaļu aizvestās gara mantas jau zudis, kaut gan pirms gadsimta Sibīrijā ieceļoja desmitiem tūkstoši cilvēku no tagadējās Latvijas teritorijas. Toreiz tika izveidotas 300 kolonijas. Taču gadsimta gaitā pret viņiem tur notikušas represijas, arī pēc etniskā principa.”
Filma jauniešos raisīja jautājumus – cik ilgi vēl Timofejevkā saglabāsies latgaliskās tradīcijas, ja jaunākā paaudze vairs nerunā latgaliski. Uz šiem hipotētiskajiem jautājumiem mūsdienu folkloristi centīšoties rast atbildes un skaidrojumus grāmatā, kurā apkopos ekspedīcijā savāktos folkloras materiālus. Grāmatas tapšanā piedalīsies arī Sandis Laime. Šovasar viņš cer iesaistīties vēl vienā folkloras zinātnieku grupā, kas dosies aiz Urālu kalniem, lai satiktos ar izceļotāju pēctečiem.
Tikšanās noslēgumā DA ģimnāzijas skolotāja Laima Pērkone kopā ar žūrijas pārstāvjiem veica patīkamāko darbu – apbalvoja labāko eseju autorus. Viņi saņēma diplomus un vērtīgas grāmatas. No Cēsu rajona vidusskolu audzēkņiem 1. vietu ar vienādu punktu skaitu ieguvušas Zanda Lapsiņa no Stalbes vidusskolas un Ieva Mazlazdiņa no Priekuļu vidusskolas. Ieva domrakstam bija noformulējusi tēmu “Mani uzrunā “Mērnieku laiki””. “Tieši pirms konkursa biju izlasījusi šo romānu. Tas šķita aizraujošs, ja neskaita pašu sākumu, kas nav izdevies. Zinu klasesbiedrus, kuri nepārvarēja pirmās lappuses un neatklāja šo romānu. Man tas izdevās, tāpēc tik emocionāli varēju uzrakstīt domrakstu,” pastāstīja Ieva Mazlazdiņa. Valsts ģimnāziju audzēkņu konkurencē DA Cēsu valsts ģimnāzijas skolniece Elīna Dzelzkalēja 1. vietu dalīja ar Rīgas 1. valsts ģimnāzijas audzēkni Jāni Strodu.
Komentāri