Statistikas dati rāda, ka 2008. gada pirmajā pusgadā valstī reāli ar brīvības atņemšanu notiesāti 26,5 % likumpārkāpēju, nosacītais sods piemērots 41 %, piespiedu darbi -26,5 % un naudas sods 6 % .
Taujājot par nosacīta soda piemērošanu, Cēsu rajona tiesas tiesnese Agita Papule skaidro: “Arī nosacīts sods ir sods, kurš likuma pārkāpējam ir jāizcieš. Tiesa kā pamatsodu šobrīd var noteikt naudas sodu, piespiedu darbus, mantas konfiskāciju un reālu brīvības atņemšanu. Ja tiesa konkrētā lietā, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, nereti arī cietušā reālo rīcību, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs jaunus likumpārkāpumus, tad ir iespējams apsūdzētajam piespriesto brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti. Tas nozīmē, ka tiesa nolemj sodu neizpildīt, ja noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, atkārtoti neizdarīs administratīvos pārkāpumus un izpildīs tiesas uzliktos un Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktos pienākumus. Turklāt brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ir iespējams tikai tad, ja ir apstākļi, kuru dēļ nevar piemērot kādu no vieglākiem sodiem – naudas sodu vai piespiedu darbu.” Vaicāta, vai visi ar nosacītu sodu notiesātie izprot šādi noteikta soda nopietnību, tiesnese atbild: “Pieļauju – ne visi. Bet lielākā daļa noteikti saprot. Tie, kuri nesaprot, parasti notiesātas nosacīšanas laikā izdara kādu jaunu noziedzīgu nodarījumu, un tad atpakaļceļa vairs nav. Arī tiesai vairs nav izvēles, jo likumā noteikts – ja pārbaudes laikā tiek izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums, tad iepriekš nosacīti piespriestais brīvības atņemšanas sods ir izpildāms. Pievienots tiek arī sods par atkārtoti izdarīto noziedzīgo nodarījumu.”
Visbiežāk nosacītos sodus tiesa nosaka par zādzībām. “Taču pēdējā laikā daudzas lietas Cēsu rajona tiesā tiek izskatītas par autovadītājiem, kuri brauc alkohola reibumā un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kā arī lietas par huligānismu. Turklāt lielākoties visi noziedzīgie nodarījumi tiek izdarīti alkoholisko dzērienu iespaidā. Taču ne jau alkohols, bet cilvēks, kurš “pārdzēris jēgu”, ir vainīgs noziedzīgajos nodarījumos. Turklāt alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme ir atbildību pastiprinošais apstāklis un nevis mīkstinošais, kā to nereti iedomājās pats vainīgais,” saka A. Papule un vērtē, ka mūsdienās daļa cilvēku ir vardarbīgi un tendēti uz noziedzīgiem nodarījumiem.
“Kas pie tā vainojams? Alkohols, neaudzinātība, agresija, slinkums… Nedomāju, ka tuvākajā laikā situācija valstī strauji uzlabosies, taču mana pārliecība, ka par katru nelietību jāatbild. Vēl atgriežoties pie tēmas par alkoholu – apmēram pirms 20 gadiem, ja tiesas zālē apsūdzētais, pateica, ka ir izdzēris 250 gramus degvīna, visiem likās, ka tās ir šausmas. Tagad visu mēra daudzos litros, kādreiz tas viss aiziet tik tālu, ka es atļaujos paironizēt – viena notikuma sakarā ir izdzerts spainis. Sabiedrība ir ļoti mainījusies, un ne jau uz labo pusi. Atliek vien cerēt, ka jaunā paaudze izstudēs, izglītosies un arī sabiedrība kopumā mainīsies,” pārdomās dalās krimināllietu tiesnese.
A. Papule stāsta arī par to, ka no 1. septembra būs izmaiņas likumdošanā saistībā ar nosacītu notiesāšanu piemērošanu.
“Spēkā stāsies Krimināllikuma 55. panta jaunā redakcija, kas nosaka, ka vainīgo var notiesāt nosacīti, ja brīvības atņemšanas sods tiek noteikts uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Arī pārbaudes laiks būs lielāks. Tagad tas ir no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem, bet no septembra pārbaudes laika maksimālā robeža būs pieci gadi. Turklāt pārbaudes laiks nevarēs būt mazāks par piemēroto brīvības atņemšanas laiku. Tas nozīmē, ja brīvības atņemšanu noteiks uz pieciem gadiem, tad pārbaudes laiks arī būs pieci gadi. Ierobežojumi uz nosacīto notiesāšanu noteikti personām, kuras agrāk bijušas notiesātas ar brīvības atņemšanu,” stāsta tiesnese. Šīs izmaiņas būs par iemeslu tam, ka nosacītā notiesāšana ies mazumā, domā A.Papule.
“Pēdējos gados arvien vairāk tiek piespriesti piespiedu darbi. Taču nav arī maz to, kas sodīti ar reālu brīvības atņemšanu. Jebkurš ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu piespriestais sods ir jāizcieš,” saka A. Papule.
Komentāri