Pirms dažiem gadiem nogalinātās uzņēmējas Valentīnas Sniedzānes meita Kristīne Sniedzāne ar mātes laulāto Vilni Strazdiņu un savu pusbrāli Jāni Strazdiņu tiesājas par tiesībām uz trim īpašumiem Cēsīs, kā arī Raiskuma un Priekuļu pagastā.
Abi Strazdiņi šajā strīdā iesnieguši pretprasību, apstrīdot lēmumu, ar kuru K.Sniedzāne apstiprināta kā vienīgā savas mātes īpašumu mantiniece.
Savu spriedumu šajā lietā jau pieņēmusi Vidzemes apgabaltiesa, kas 2010.gada 1.februārī daļēji apmierinājusi gan K.Sniedzānes prasību, gan Strazdiņu pretprasību. Patlaban lieta nonākusi izskatīšanā Augstākajā tiesā (AT), kas strīdu paredzējusi skatīt 30.augustā plkst. 13, aģentūru LETA informēja tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
K.Sniedzāne pieteikumā tiesai norādījusi, ka 1987.gada 20.novembrī reģistrēta viņas mātes laulība ar V.Strazdiņu. 2005.gada 6.februārī māte mirusi, un vēlāk prasītāja apstiprināta par vienīgo mantinieci, jo mātes laulātais V.Strazdiņš uz mantojumu nepieteicās. Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kas mirušajam piederēja viņa nāves brīdī. V.S. nāves brīdī 2005.gada 6.februārī laulāto kopīgajā mantā ietilpa trīs nekustamie īpašumi, kurus atbildētājs, neņemot vērā mantinieces intereses, ir atsavinājis SIA “Ungurmalas”, kuras valdē pats darbojies.
Prasītāja tiesā vērsusies ar mantojuma prasību, kuras mērķis ir atzīt prasītāju par vienīgo mantinieci, izdodot viņai visu pienākošos mantojuma daļu. Pieteikumā K.Sniedzāne paudusi uzskatu, ka V.Strazdiņš, atsavinot laulāto kopīgajā mantā ietilpstošos īpašumus, ir rīkojies prettiesiski, jo noslēgtajos darījumos ietverta atruna, ka visi īpašumi pieder tikai viņam, ka tie neietilpst laulāto kopīgajā mantā. Gan pārdevējs, gan ieguvēji zinājuši, ka minētie īpašumi ir kopīgās mantas sastāvā, jo ieguvēji ir J.Strazdiņš un jau minētās “Ungurmalas”.
J.Strazdiņš pretprasībā tiesai savukārt lūdzis atzīt par spēkā neesošu no izdošanas dienas K.Sniedzānes mantojuma apliecību par viņas tiesībām kā vienīgajai mantiniecei saņemt visu mantojumu un apstiprināt J.Strazdiņu kā līdzmantinieku uz viņa mātes V.Sniedzānes atstāto mantojuma 1/2 domājamo daļu un piedzīt no K.Sniedzānes mantojuma daļu – 22 384 latus.
Arī V.Strazdiņš pretprasībā apstrīdējis K.Sniedzānei izsniegto mantojuma apliecību, apstiprināt viņu kā līdzmantinieku uz 1/2 domājamo daļu mantojuma, atzīt par viņa kā laulātā atsevišķo mantu iepriekšminētos trīs nekustamos īpašumus, kā arī atzīt par konstatētu faktu, ka viņš pēc V.Sniedzānes nāves nekavējoši, bet ne vēlāk kā viena gada laikā ir pieņēmis viņas atstāto mantojumu.
Kā teikts Vidzemes apgabaltiesas spriedumā, tiesa pēc K.Sniedzānes prasības atzinusi par spēkā neesošu no noslēgšanas dienas 2006.gada 30.augusta starp abiem Strazdiņiem noslēgto dāvinājuma līgumu par 1/4 domājamās daļas nekustamā īpašuma Priekuļu pagastā dāvinājumu un atzinusi prasītājas tiesības uz šo īpašuma daļu. Pārējā daļā viņas prasība noraidīta.
Pēc J.Strazdiņa pretprasības tiesa atzinusi par spēkā neesošu no izdošanas dienas K.Sniedzānei izdoto mantojuma apliecību, ar kuru noteiktas viņas tiesības kā vienīgajai mantiniecei saņemt visu mantojumu attiecībā uz 1/2 domājamo daļu no norādītā mantojuma un apstiprinājusi viņu kā līdzmantinieku. Tiesa arī piedzinusi no K.Sniedzānes kompensāciju par daļu mantojuma – 21 984 latus. Pārējā daļā pretprasība tikusi noraidīta.
Arī V.Strazdiņa pretprasību tiesa apmierinājusi daļēji, atzīstot divus no strīdus īpašumiem – Cēsīs un Raiskuma pagastā – par V.Strazdiņa atsevišķo mantu. Pārējā daļā viņa pretprasība noraidīta.
LETA jau ziņoja, ka 1956.gadā dzimusī uzņēmēja Sniedzāne un viņas 1975.gadā dzimusī meita tika piekautas 2005.gada 4.februāra vakarā aptuveni plkst.23 savas dzīvesvietas – kāda Ģertrūdes ielas nama – kāpņu telpā. Pēc uzbrukuma abas sievietes tika nogādātas slimnīcā, taču V.Sniedzāne, nenākot pie samaņas, nomira.
Cietušās netika aplaupītas, tādēļ policija neizvirzīja versijas par laupīšanas uzbrukumu.
Krimināllietā par abu sieviešu piekaušanu Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, pērn attaisnoja par šo nodarījumu tiesātos Alekseju Maļinovski un Vadimu Zagdaju.
Danute Tomsone LETA
Komentāri