Bijušās Pētera pamatskolas klases kļuvušas par vairāku ģimeņu mājvietu. Pāris satiktie vēsturiskās celtnes iemītnieki saka – ja nebūtu dzīvesvietas skolā, tad nebūtu jumta virs galvas. Un seko piebilde – ja pagasts citur neierādītu.
Ļubova Morozova ilgus gadus strādājusi par slaucēju kolhozā, tagad iztiek no niecīgas pensijas.
“Žēl jau, ka tāda ēka iet postā, ja būtu citur vietas, kur dzīvot, tad labprāt dotos prom, lai māju pārbūvē. Ziemā ir dikti aukstas telpas, arī vasarā istabā plīti kurinu. Nepatīk, ka te nevar mazdārziņu ierīkot, labprāt kādu kartupelīti izaudzētu. Bet te ir mierīgi, un tas man patīk. Daba te ir ļoti skaista,” saka Ļubova, samīļojot suņuku un atsēzdamās uz skolas trepēm, aizpīpē cigareti. Jautāta, vai mājai ir skolas aura, Ļubova saka, ka neko tādu nejūtot. Viņa dzīvojot lielās ēkas vienā spārnā, bet labie kaimiņi otrā pusē. Kopā
Pēterskolā sadzīvo trīs ģimenes, vismaz astoņi cilvēki, bet svētku reizēs sanākot uz pusi lielāks pulciņš.
“Man ir tikai viens slikts kaimiņš. Jūs arī viņa istabā iekšā netiktu – netīrība, izdzertās pudeles. Nu, dzērājs,” vaļsirdīgi stāsta Ļubova.
Zosēnu pagasta padomes priekšsēdētājs Kristaps Dravants neslēpj, ka bijušajā Pētera pamatskolā dzīvo pagasta mazturīgie iedzīvotāji, kuriem ir arī ne tas labākais dzīvesveids, bet viņi atraduši mājas pietiekami atstatu no pagasta centra un netraucē citiem. Priekšsēdētājs, kurš ir dzimis zosēnietis, gan atzīst – gribētos, lai Pēterskolai būtu jauns saimnieks, jo pašvaldība to nespēj uzturēt, atjaunot. Vienubrīd bijis plāns, ka skolas ēkā varētu darboties privāta pansija, kas sniegtu sociālos pakalpojumus, bet iecere nav īstenota. Un iedzimtie zosēnieši arī nespēj saprast, kāpēc skolai, kurā mācījušies viņu vecāki, paši un bērni, vajadzētu kļūt kāda privātīpašumam. Taču, lai ēku saglabātu, tas būtu vienīgais risinājums.
“Tēvs ļoti kreņķējās, ka aiziet postā viss dzīvē padarītais,” sacīja skolas ēkas vienā no klasēm dzīvojošais Inesis Rozentāls. Viņa tētis Kārlis Antons ilgus gadus bijis skolas saimnieks.
“Vēl sliktāk būtu, ja ēka stāvētu tukša. Tagad vismaz logus vairs nesit, visām durvīm esmu salicis priekšā atslēgas. Vienīgi ziemā ir auksts. Agrāk, kad skolu kurināja, visas telpas taču bija siltumā. Tagad tikai katrs silda savu istabu, bet lielās sienas ir izsalušas,” sprieda Inesis, kurš vecās skolas klasē mitinās kopā ar ģimenes cilvēkiem. Diezgan drūmajā ēkā, kas kādreiz bijusi skola, ar kuru lepojušies vietējie un tuvākajā apkārtnē, aug arī mazmeita. Tagad viņi spriež – skolas auras te nav.
Komentāri