Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Nocenotā maize pieprasīta

Druva
23:00
20.06.2008
4
200806202346109346

Vairāk nekā 1,15 miljoni kilogrami maizes ik gadu no mazumtirdzniecības tīkliem tiek atdota iznīcināšanai vai nodota lopbarībai.

Satraucošu faktu, ka vairāk nekā 1,15 miljoni kilogrami maizes ik gadu (3200 kilogrami dienā) tiek atdota ražotājiem, lai to iznīcinātu, pagājušajā nedēļā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) izklāstīja Zemkopības ministram atklātajā vēstulē par problēmām maizes mazumtirdzniecības tirgū.

“Druva” vaicāja vairākiem maizes cepējiem mūsu rajonā, vai arī viņiem maize, kas no tirdzniecības vietām tiek atdota atpakaļ uzņēmumam, rada problēmas.

SIA „Cēsu maiznīca” direktors Jānis Pavlovičs piekrīt, ka neizpirktā maize ir problēma. „Maizes ražotāju ir daudz. Veikalos redzam, ka piedāvāta tiek dažādu ceptuvju maize, uz Cēsīm ved pat no Jēkabpils un Balviem. Saražots tiek tik daudz, ka pircēji nav spējīgi visu izpirkt,” stāsta J. Pavlovičs. Viņš neslēpj, ka ne visu maizi, ko piegādā veikaliem, izpērk. Preci no tirdzniecības vietām uzņēmums saņem atpakaļ . Lai mazinātu zaudējumus, maize, kurai drīzumā beigsies derīguma termiņš, tiek pārcenota un piedāvāta pircējiem lētāk. Iespēju iegādāties nocenoto maizīti, kas ir pat uz pusi lētāka, izmanto daudz cilvēku, kuri to pērk ne tikai sev, bet arī mājlopiem. Nereti pircēji veidojot pat rindas, gaidot nocenoto maizi.

Savukārt „Raunas maizes” īpašnieks Edmunds Vainovskis un SIA “Beātus” valdes priekšsēdētājs Uldis Kvants atzīst, ka viņu vadītajiem uzņēmumiem neizpirktās un no tirdzniecības vietām atpakaļ atdotās maizes gandrīz nav. To uzņēmēji skaidro ar ražošanas un pieprasījuma līdzsvarošanu. U. Kvants saka: “Paši ražojam un paši arī tirgojam, līdz ar to maizi varam izcept ļoti precīzi – tik, cik pieprasa.” Ja tomēr paliek nenopirkti klaipiņi, uzņēmums to pārstrādā rīvmaizē vai grauzdiņos. E. Vainovskis savukārt pastāstīja, ka no veikaliem atpakaļ atvestā maize tiek nocenota un ātri vien izpirkta.

Tiklīdz maizei derīguma termiņš beidzies, to vairs uzturā lietot nedrīkst, tā tiek utilizēta kā pārtikas atkritumi. Šo kārtību regulē “Pārtikas aprites uzraudzības likums”, kā arī Ministru kabineta noteikumi. LPUF aprēķinājusi – ņemot vērā, ka Latvijā maizes patēriņš vienam cilvēkam gadā ir aptuveni 50 kilogrami, maizes, kas ik gadu tiek iznīcināta vai atdota lopiem, pietiktu gandrīz 23 tūkstošiem cilvēku. Viens risinājums, lai maize neaizietu postā un dotu labumu, būtu trūcīgo pabarošana. J. Pavlovičs atzīst, ja arī maiznieki to vēlētos darīt, maizi, kurai kaut vai tik tikko beidzies termiņš, nedrīkst izmantot šādiem mērķiem. Šādu maizi nedrīkst izbarot arī meža dzīvniekiem. Tomēr ne tikai cepēji, bet arī jebkurš maizes ēdājs zina, ka dienu pēc termiņa beigām kukulīši lielākoties vēl ir gardi, tikai kļuvuši cietāki. Nenoliedzami, šādas maizes lietošana uzturā ir aizliegta drošības dēļ, tomēr J. Pavlovičs neslēpj, ka noteikumi varētu būt nedaudz elastīgāki, ļaujot izmantot maizi vēl dienu pēc derīguma termiņa beigām.

Vaicāti par situāciju maizes tirgū kopumā, uzņēmēji atzina, ka vispārējais sadārdzinājums skāris arī maizes ražošanas izmaksas. Vissāpīgāk ietekmējis miltu, elektroenerģijas un degvielas cenu kāpums. Tādēļ arī maizes cenas pakāpeniski palielinājušās, tomēr apgrozījums pagaidām esot stabils. E. Vainovskis vērtē, ka pircēji novērtē produkta kvalitāti, turklāt apzinās, ka uzņēmums nenopelna uz pircēju rēķina, jo maizes cenas palielinājušās nedaudz un tikai tādēļ, lai kompensētu sadārdzinājumu.

“Maize salīdzinājumā ar citiem produktiem Latvijā pagaidām ir lēta, turklāt tā vēl nav sasniegusi Rietumeiropas cenu,” uzskata U. Kvants, vērtēdams, ka nākotnē maizes cenu palielināšanās vēl ir gaidāma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
25
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
102
3

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
37
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
116
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
86
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
60

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi