Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

No ceļu sabrukuma uz atjaunošanu

Druva
00:00
14.03.2006
5

Teatrālo faktoru A. Jaunsleinis uzsvēra arī valdību pēdējo desmit gadu attieksmē pret ceļu sakārtošanas iespējām. Pamatā runājot par valsts finansiālo atbalstu, jo pašvaldību pārziņā esošo ceļu remontam vai pārbūvei tiek tērēti līdzekļi no valsts kases un pašvaldību budžeta. “Vai redzat kopsakarību – 1998., 2002., 2006.gadam? Tie ir gadi, kad notika un būs Saeimas vēlēšanas. No manas puses – īss vēstures kurss,” tā savu ziņojumu sāka A. Jaunsleinis un turpināja: ”Šajos gados vienmēr bijis paredzēts resursu pieplūdums ceļu sakārtošanai un atjaunošanai Latvijas pilsētās un laukos, bet nesaprotamu iemeslu dēļ tie (resursi- I.K.) pazūd pēc vēlēšanām. Arī par pašvaldību

ceļiem jādomā ilgtermiņā, vēlams to pašu 2007. līdz 2013.gadu griezumā. Par minētajiem vēlēšanu gadiem. 1998. gadā bija lozungs, ka līdz katrai apdzīvotai vietai būs asfaltēts ceļš. Tajā pat laikā pieņēma lēmumu, ka 60 procentus no akcīzes nodokļa atdos ceļu nozarei. Pēc vēlēšanām tika apturēta lauku ceļu attīstības programma. 2001.gadā šo programmu no jauna aktualizēja, izstrādāja plānu, ka 85 procenti no akcīzes nodokļa būs ceļiem. Tas bija risinājums! Taču 2003.gadā, tātad pēc vēlēšanām, speciālo ceļu fondu likvidēja, un sekas jūtamas šodien. Pērn lauku ceļu programma tika apturēta un sāka darboties II šķiras ceļu programma. Tagad Satiksmes ministrija ir mainījusi orientāciju no ceļu sabrucināšanas uz atjaunošanu. Tas priecē, bet būtiski, kas notiks 2007. gadā? Svarīgi, lai šajā īsajā vēstures kursā nebūtu vēl viena sadaļa,” uzsvēra Andris Jaunsleinis un raksturoja arī situāciju, kāda Latvijā izveidojusies pēc ceļu fonda likvidācijas, iestāšanās Eiropas Savienībā.

“Ir pieaudzis līdzekļu daudzums valsts galvenajiem ceļiem un I kategorijas ceļu attīstībai, bet pārtraukta valsts II šķiras ceļu un pašvaldības ceļu attīstības finansēšana, samazināti līdzekļi valsts un pašvaldību ielu un ceļu uzturēšanai. Izveidojušās tādas disproporcijas, kas var novest pie pašvaldību ceļu sabrukuma,” ziņoja A. Jaunsleinis un minēja vēl kādu spilgtu salīdzinājumu: “Mēdz gadīties, ka atjaunotie mežu ceļi ir labāki, proti, kvalitatīvāki par II šķiras ceļiem pagastos.” Andris Jaunsleinis minēja arī ekonomiskos un sociālos apsvērumus, kāpēc pašvaldību ceļu sakārtošanai jāpievērš daudz lielāka nozīme un jāpalielina finanses.

“Mūsu laucinieki emigrējuši ne tikai darba meklējumos uz labi zināmo Īriju, notikusi arī liela iekšējā migrācija. Ceļiem ir būtiska loma pašvaldību funkciju izpildē. Ir vietas, no kurām cilvēki nevar nokļūt darbā uz tuvāko pilsētu, jo nevar noorganizēt regulāru satiksmi. Runā par skolu optimizāciju, bet pašvaldībām jārisina, kā veikt regulāru skolēnu pārvadāšanu. Un ļoti būtiski, ka tiek bremzēta ekonomiskā attīstība. Investīcijas neieguldīs reģionā, kur nav ceļu, lai, piemēram, kāds uzņēmums piegādātu izejvielas un aizvestu saražoto produkciju.” Kā iespējamos risinājumus pašvaldību savienības priekšsēdis minēja iespēju piesaistīt Eiropas naudu arī ceļiem, kurus nerotā dzeltenais galvenā ceļa kvadrāts, un mudināja atrast citus finansējuma avotus ceļu tīkla attīstībai, izmantojot ne tikai kohēzijas fonda līdzekļus. A. Jaunsleinis sprieda, ka resursi jāpiesaista gan ceļu nozarei, gan citām sfērām pašvaldībās, lai sekmētos Latvijas attīstība, un mudināja valdībā meklēt veidus, kā pašvaldības brīvi varētu piekļūt kapitālu tirgum.

“Prognozēs esmu bijis pārāk optimistisks. Pašvaldības pieteikušās uz 39 miljoniem latu kredītu un limits valsts budžetā beigsies nevis aprīlī, kā prognozēju, bet jau martā,” komentēja A. Jaunsleinis.

Konferencē uzstājoties, pašvaldību savienības priekšsēdētājs vairākkārt uzsvēra SM un ministra Ainara Šlesera ieinteresētību un izdarīto situācijas sakārtošanā un uzlabošanā, jo ir pieņemti grozījumi likumā “Par autoceļiem”, un pārejas noteikumi paredz, ka valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un mazāks par 60 līdz 80 procentiem, pieaugošā progresijā no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Konferencē tika apgalvots, ka jau nākamajā un tuvākajos piecos gados pašvaldības ceļu nozare saņems trīs reizes lielāku finansējumu nekā pašlaik.

“Galvenais, ka nauda ir, un pašvaldības var plānot darbus. Plānot darbus vairākiem gadiem. Finansējums pašreiz ir iekalts likumā,” savā uzrunā konferences dalībniekiem uzsvēra satiksmes ministrs Ainars Šlesers un piebilda, ka arī pašvaldību vadītāji var izdarīt būtisku ieguldījumu, proti, paši un iedzīvotājiem iesakot vērtēt, kādas ir partiju vēlēšanu programmas. Sekot līdzi, vai tajās ierakstīts un kā tiks pildīts solījums ne tikai gādāt par ceļu nozari, bet vai ir akcepts, ka arī darbojoties jaunās valdības sastāvā, “neķersies klāt iegūtajiem līdzekļiem.” Konferencē A. Šlesers uzsvēra, ka viņa vadītā ministrija bez valdības prasījuma izstrādājusi nozares attīstības plānu, ir apzinātas vajadzības, mainīta attieksme un notiek atklāta informēšana par darbiem.

“Eiropas strukturālie fondi nozarē visu neatrisina, tie tikai veicina. Autoceļi ir mugurkauls. Latvijai nav zelta, nav naftas, bet izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Jāpanāk, ka autoceļu būve attīstās strauji,” tā ministrs, piebilstot, ka ceļus neizdosies pārbūvēt bez valsts un privātajām partnerattiecībām, jo tāda ir pieredze arī citās Eiropas valstīs. Pašvaldību vadītāji atbalstīja, ka daudz līdzekļu jāiegulda lielo maģistrāļu jeb tranzītceļu sakārtošanā, tomēr uzsverot, ka pašvaldībās ir ļoti daudz grantēto ceļu.

Ministra pārliecība, ka finanšu resursi būs nemainīgi un likumā ierakstīti, pagaidām neguva vētrainu atbalstu, ko pašvaldību savienības priekšsēdētājs pamatoja īsi: “Ir skaidrs, ka rudenī parlamentu cilvēki ievēlēs, bet jāpanāk un jānosargā konsekvences.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
32
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
158
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
136
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi