Teatrālo faktoru A. Jaunsleinis uzsvēra arī valdību pēdējo desmit gadu attieksmē pret ceļu sakārtošanas iespējām. Pamatā runājot par valsts finansiālo atbalstu, jo pašvaldību pārziņā esošo ceļu remontam vai pārbūvei tiek tērēti līdzekļi no valsts kases un pašvaldību budžeta. “Vai redzat kopsakarību – 1998., 2002., 2006.gadam? Tie ir gadi, kad notika un būs Saeimas vēlēšanas. No manas puses – īss vēstures kurss,” tā savu ziņojumu sāka A. Jaunsleinis un turpināja: ”Šajos gados vienmēr bijis paredzēts resursu pieplūdums ceļu sakārtošanai un atjaunošanai Latvijas pilsētās un laukos, bet nesaprotamu iemeslu dēļ tie (resursi- I.K.) pazūd pēc vēlēšanām. Arī par pašvaldību
ceļiem jādomā ilgtermiņā, vēlams to pašu 2007. līdz 2013.gadu griezumā. Par minētajiem vēlēšanu gadiem. 1998. gadā bija lozungs, ka līdz katrai apdzīvotai vietai būs asfaltēts ceļš. Tajā pat laikā pieņēma lēmumu, ka 60 procentus no akcīzes nodokļa atdos ceļu nozarei. Pēc vēlēšanām tika apturēta lauku ceļu attīstības programma. 2001.gadā šo programmu no jauna aktualizēja, izstrādāja plānu, ka 85 procenti no akcīzes nodokļa būs ceļiem. Tas bija risinājums! Taču 2003.gadā, tātad pēc vēlēšanām, speciālo ceļu fondu likvidēja, un sekas jūtamas šodien. Pērn lauku ceļu programma tika apturēta un sāka darboties II šķiras ceļu programma. Tagad Satiksmes ministrija ir mainījusi orientāciju no ceļu sabrucināšanas uz atjaunošanu. Tas priecē, bet būtiski, kas notiks 2007. gadā? Svarīgi, lai šajā īsajā vēstures kursā nebūtu vēl viena sadaļa,” uzsvēra Andris Jaunsleinis un raksturoja arī situāciju, kāda Latvijā izveidojusies pēc ceļu fonda likvidācijas, iestāšanās Eiropas Savienībā.
“Ir pieaudzis līdzekļu daudzums valsts galvenajiem ceļiem un I kategorijas ceļu attīstībai, bet pārtraukta valsts II šķiras ceļu un pašvaldības ceļu attīstības finansēšana, samazināti līdzekļi valsts un pašvaldību ielu un ceļu uzturēšanai. Izveidojušās tādas disproporcijas, kas var novest pie pašvaldību ceļu sabrukuma,” ziņoja A. Jaunsleinis un minēja vēl kādu spilgtu salīdzinājumu: “Mēdz gadīties, ka atjaunotie mežu ceļi ir labāki, proti, kvalitatīvāki par II šķiras ceļiem pagastos.” Andris Jaunsleinis minēja arī ekonomiskos un sociālos apsvērumus, kāpēc pašvaldību ceļu sakārtošanai jāpievērš daudz lielāka nozīme un jāpalielina finanses.
“Mūsu laucinieki emigrējuši ne tikai darba meklējumos uz labi zināmo Īriju, notikusi arī liela iekšējā migrācija. Ceļiem ir būtiska loma pašvaldību funkciju izpildē. Ir vietas, no kurām cilvēki nevar nokļūt darbā uz tuvāko pilsētu, jo nevar noorganizēt regulāru satiksmi. Runā par skolu optimizāciju, bet pašvaldībām jārisina, kā veikt regulāru skolēnu pārvadāšanu. Un ļoti būtiski, ka tiek bremzēta ekonomiskā attīstība. Investīcijas neieguldīs reģionā, kur nav ceļu, lai, piemēram, kāds uzņēmums piegādātu izejvielas un aizvestu saražoto produkciju.” Kā iespējamos risinājumus pašvaldību savienības priekšsēdis minēja iespēju piesaistīt Eiropas naudu arī ceļiem, kurus nerotā dzeltenais galvenā ceļa kvadrāts, un mudināja atrast citus finansējuma avotus ceļu tīkla attīstībai, izmantojot ne tikai kohēzijas fonda līdzekļus. A. Jaunsleinis sprieda, ka resursi jāpiesaista gan ceļu nozarei, gan citām sfērām pašvaldībās, lai sekmētos Latvijas attīstība, un mudināja valdībā meklēt veidus, kā pašvaldības brīvi varētu piekļūt kapitālu tirgum.
“Prognozēs esmu bijis pārāk optimistisks. Pašvaldības pieteikušās uz 39 miljoniem latu kredītu un limits valsts budžetā beigsies nevis aprīlī, kā prognozēju, bet jau martā,” komentēja A. Jaunsleinis.
Konferencē uzstājoties, pašvaldību savienības priekšsēdētājs vairākkārt uzsvēra SM un ministra Ainara Šlesera ieinteresētību un izdarīto situācijas sakārtošanā un uzlabošanā, jo ir pieņemti grozījumi likumā “Par autoceļiem”, un pārejas noteikumi paredz, ka valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas un mazāks par 60 līdz 80 procentiem, pieaugošā progresijā no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Konferencē tika apgalvots, ka jau nākamajā un tuvākajos piecos gados pašvaldības ceļu nozare saņems trīs reizes lielāku finansējumu nekā pašlaik.
“Galvenais, ka nauda ir, un pašvaldības var plānot darbus. Plānot darbus vairākiem gadiem. Finansējums pašreiz ir iekalts likumā,” savā uzrunā konferences dalībniekiem uzsvēra satiksmes ministrs Ainars Šlesers un piebilda, ka arī pašvaldību vadītāji var izdarīt būtisku ieguldījumu, proti, paši un iedzīvotājiem iesakot vērtēt, kādas ir partiju vēlēšanu programmas. Sekot līdzi, vai tajās ierakstīts un kā tiks pildīts solījums ne tikai gādāt par ceļu nozari, bet vai ir akcepts, ka arī darbojoties jaunās valdības sastāvā, “neķersies klāt iegūtajiem līdzekļiem.” Konferencē A. Šlesers uzsvēra, ka viņa vadītā ministrija bez valdības prasījuma izstrādājusi nozares attīstības plānu, ir apzinātas vajadzības, mainīta attieksme un notiek atklāta informēšana par darbiem.
“Eiropas strukturālie fondi nozarē visu neatrisina, tie tikai veicina. Autoceļi ir mugurkauls. Latvijai nav zelta, nav naftas, bet izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Jāpanāk, ka autoceļu būve attīstās strauji,” tā ministrs, piebilstot, ka ceļus neizdosies pārbūvēt bez valsts un privātajām partnerattiecībām, jo tāda ir pieredze arī citās Eiropas valstīs. Pašvaldību vadītāji atbalstīja, ka daudz līdzekļu jāiegulda lielo maģistrāļu jeb tranzītceļu sakārtošanā, tomēr uzsverot, ka pašvaldībās ir ļoti daudz grantēto ceļu.
Ministra pārliecība, ka finanšu resursi būs nemainīgi un likumā ierakstīti, pagaidām neguva vētrainu atbalstu, ko pašvaldību savienības priekšsēdētājs pamatoja īsi: “Ir skaidrs, ka rudenī parlamentu cilvēki ievēlēs, bet jāpanāk un jānosargā konsekvences.”
Komentāri