Trešdiena, 19. jūnijs
Vārda dienas: Viktors, Nils

No barikādēm līdz salauztiem sapņiem

Druva
00:00
20.01.2009
1
200901192240097841

Daudzo laucinieku vidū, kuri pirms astoņpadsmit gadiem brauca sargāt trauslo Latvijas neatkarību, bija arī rozulieši. Autobuss uz Rīgu devās katru dienu, vieni atgriezās, citi brauca vietā. Braucējus koordinēja Sofija Zambare un Dainis Kūriņš. “Tas bija neaizmirstams laiks,” tagad saka Aldis Legzdiņš, Jānis Plūme, Anita Nolberga un Ervīns Pokkers. Ar viņiem saruna par to laiku un šodienu.

Anita Nolberga: – Braucot uz barikādēm, ne jau domāju par cīņu, tas bija kā tāds masu pasākums, kurā jāpiedalās. Pirmās dienas bija interesanti – staigājām pa Rīgu, gājām uz kino. 20.janvāra vakarā mūsu maiņa brauca mājās. Tad dzirdējām šāvienus. Autobusā iestājās pilnīgs klusums. Sapratām, ka kaut kas nelāgs notiek, un pirmā doma – kas būs ar tiem, kuri tikko atbrauca.

Aldis Legzdiņš: – Arī es taisījos braukt mājās, bet daži mūsējie kavējās. Tā paliku uz otru maiņu. Dežurējām pie Ministru padomes.

Jānis Plūme: – Iznācām no kinoteātra, dzirdējām – šauj. Kāds vēl noteica, ka tramvajs brauc. Nē, man skaņas bija pazīstamas. Skrējām uz Esplanādi, mūs klāt nelaida.

Ervīns Pokkers: – Jānis ieraudzīja milici ar automātu, pieskrēja klāt: “Dod automātu!”

Jānis Pokkers: -Tā bija. Ja būtu dabūjis ieroci, būtu ziepes.

Aldis Legzdiņš: – Diezin, vai mēs te sēdētu. Un kas vispār būtu noticis.

Jānis Plūme: – Teicu milicim: “Tavējos šauj. Nestāvi!” Viņš kā ērglis – nedošu automātu. Pareizi bija, viņš atradās postenī.

Aldis Legzdiņš: – Stāstīja, ka nodedzinātajā “Volgā” esot kāds nošauts, skrēju skatīties. Viss bija sapūsts ar ugunsdzēsēju putām. Paldies Dievam, tur neviena nebija.

Jānis Plūme: – Tagad var pasmieties, bet tad bija nopietni. Viļņā jau bija padomju tanki, arī mēs gaidījām.

Ervīns Pokkers: – Kā jauniem un dulliem, mums tas bija piedzīvojums. Teica – gulties, mēs skrējām. Ja Jānis, kurš izgājis Afganistānu, skrēja, negūlās, nevarēju atpalikt. Tagad atceroties, smiekli nāk – četri vīri aizslēpušies aiz dažus centimetrus resnas eglītes. Lodes spindzēja virs galvām.

Jānis Plūme: – Ja būtu gribējuši, mūs visus būtu nošāvuši. Pabiedēja, un mēs virsū negājām. Tas bija patriotisms, Latvija jāaizstāv. Tagad laikam karam jābūt, lai ietu. Tad nebija jāmudina.

Anita Nolberga: – Mobilo telefonu jau nebija. Mājās televizors netika izslēgts, visi dzīvoja līdzi. Tajā naktī nošāva operatoru Andri Slapiņu. Televīzija rādīja šaušanu Esplanādē. Tumsa, skan šāvieni, daudzi satraukti skrien, starp tiem arī Aldis. Viņam vēl prasīja, kas tur notiek. Tad satraukums bija neizstāstāms. Nezinājām jau, kas noticis ar mūsējiem. Aldis Legzdiņš: – Nācām no Iekšlietu ministrijas, tad arī nofilmēja. Tā šaudīšanās bija tāda interesanta, tai vajadzēja iedzīt bailes. Ervīns Pokkers: – Kad atgriezos mājās, visi raudājām. Tā bija katrā ģimenē. Jānis Plūme: – Tā vienotība, kopīgā doma par Latviju! Tas bija tikai toreiz. Vecas sieviņas atnesa tēju, cimdus. “Lai jums, dēliņi, silti!”

Ervīns Pokkers: – Sveši cilvēki cits citam vēlēja labu, apskāvās. Jānis Plūme: – Bija jau arī pa vidam lecīgi krievi, kuri teica: “Ko jūs iedomājaties!”

Anita Nolberga: – Emocionālais pacēlums bija ļoti liels. Aldis Legzdiņš: – Otrreiz tādas vienotības, kāda bija toreiz, nebūs. Anita Nolberga: – Tagad arī Rīgā notiek manifestācijas. Arī tagad tautai ir grūti, bet reizē katrā strādā kaut kādas bremzes, neticība. Toreiz ekonomiskā situācija bija cita – visiem bija darbs, bijām paēduši. Mēs gribējām brīvu Latviju, savu Latviju. Jānis Plūme: – Cīnījāmies pret svešajiem. Bijām gatavi sadoties rokās un nostāvēt. Mums bija mērķis – brīva Latvija. 2009. gada 13.janvārī nebija mērķa.

Uzrunās pareizi pateica – lauki sagrauti, darba nav. Bet, ko darīt, kāda ir izeja?

Anita Nolberga: – Toreiz stāvējām un sargājām Saeimu no svešiem, tagad tai metām ar akmeņiem. Jānis Plūme: – Divdesmit gados daudz kas nav bijis, kā gribējām.

Ervīns: Pokkers: – Ne jau laucinieki brauca demolēt. Finansiālā situācija daudzās ģimenēs ir traģiska.

Aldis Legzdiņš: – Ne cilvēki zina, kā dzīvot, ne valdība, kā rīkoties. Bet neviens valstī nav neaizstājams.

Ervīns Pokkers: – Tirgus nosaka visu – pēc tā principa esam saimniekojuši. Bet citās valstīs ir valsts atbalsts. Ko tik kādreiz neaudzējām! Bijām paēduši un vēl bija ko pārdot. Dzīvojām cerībā, ka būs labāk. Nu nekā. Un rīcības nav.

Anita Nolberga: – Kāda 90.gados bija valsts politika? Kopsaimniecības likvidējam, visu atdodam privātajiem. Rūpnīcas arī likvidējam. Labi, bet no kā veidojas valsts budžets? Tāpēc esam situācijā, ka valsts kasē liels caurums. Kāpēc nevarēja būt arī lielās lauku saimniecības? Ja gribēja zemi, bet nebija tehnikas, nevajadzēja dot zemi. Vai valdībai toreiz un tagad nav jādomā par eksporta iespējām? Toreiz palika tukšas fermas, tagad būs tāpat. Bankas zemniekiem atņems, un ēkas būs tukšas. Kam no tā labums? Ja paši ražosim, kaut kas arī būs. Nekas nemainīsies, ja paši nedarīsim.

Jānis Plūme: – Latvietis nevar ar kaimiņu sadzīvot, kopā saimniekot. Visa tehnika bija, varēja kopā strādāt. Katram vajadzēja savu. Kolhozā ar to tehniku visu izdarīja, tagad katram sava, bet nespēj laikus paveikt. Aldis Legzdiņš: – Pārmaiņām ir jānāk.

Jānis Plūme: – Ja zemnieki ar tehniku brauktu uz Rīgu, es arī esmu gatavs.

Anita Nolberga: – Žēl, ka Latvija nav tāda, par kādu toreiz sapņojām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
39

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
36

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
36

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Aizvadītajās diennaktīs ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 11 izsaukumi

14:09
17.06.2024
28

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 14. jūnija plkst. 6.30 līdz 17. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 11 izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, septiņus uz glābšanas darbiem, kā arī vēl trīs bija maldinājumi. Piektdien pusdivos pēcpusdienā VUGD saņēma izsaukumu uz Madonas novada Jumurdas pagastu, kur notika vieglās automašīnas un mikroautobusa […]

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
45

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
72

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
9
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
29
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
2
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi