Pirmdiena, 11. novembris
Vārda dienas: Mārtiņš, Mārcis, Markuss, Marks

No 2013.gada varētu būtiski mainīt bērnudārzu finansēšanas sistēmu, nosakot vecāku līdzmaksājumu

Druva
18:54
20.12.2011
2

Jau 2013. vai 2014.gadā varētu tikt būtiski mainīta bērnudārzu finansēšanas kārtība, esošo budžetu pārdalot vienlīdzīgi visām ģimenēm un ieviešot visiem vienādu līdzmaksājumu neatkarīgi no tā, vai mazulis tiek sūtīts pašvaldības vai privātajā bērnudārzā vai arī uzticēts aukļu dienestam vai bērnu pieskatīšanas centram.

Tādējādi tiktu novērsta situācija, kad 34 500 ģimenēm visā Latvijā joprojām netiek nodrošināti bērnudārza pakalpojumi, kaut arī pašvaldībām šā gada 1.jūlijā šāds pienākums uzlikts, veicot grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

Kā šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē skaidroja Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve Daina Kājiņa, pašlaik situācija valstī ir ļoti atšķirīga gan finansējuma piešķiršanas kārtībā un apjomā, gan regulējuma ziņā, jo Izglītības likuma grozījumus katra pašvaldība interpretē pēc savas saprašanas un iespējām.

“Privātie bērnudārzi izjūt ārkārtīgi lielu birokrātisko slogu – cik pašvaldības, tik variantu. Jāiedziļinās katras pašvaldības noteikumos atsevišķi, jāsaņem speciālas atļaujas, dažādas atskaites, jāiziet atšķirīgas institūcijas. Valsts līmenī vajadzētu vadlīnijas, kā šo sadarbību organizēt,” norādīja Kājiņa.

Savukārt, runājot par finansējuma apmēru, kas paredzēts vienam bērnam, viņa norādīja, ka dažādās pašvaldībās tas var atšķirties pat trīs reizes. Cik reāli pašvaldībai izmaksā viena bērna nodrošināšana ar vietu bērnudārzā, aprēķināt ir grūti, jo par bērnudārzu darbības nodrošināšanu ir atbildīgas vairākas institūcijas – viena maksā algas, cita remontē telpas.

Gan bērnudārzu, gan vecāku organizāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka būtu nepieciešams noteikt konkrētu kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas attiecas uz viena bērna nodrošināšanu bērnudārzā, kā arī noteikt viena bērna “izmaksu grozu”, kurā būtu iekļauti visi saistītie izdevumi – pedagogu algas, ēku amortizācijas izmaksas un citi, īpaši uzsverot, ka tajās jābūt iekļautam arī nekustamā īpašuma nodoklim, lai nodrošinātu vienlīdzīgu finansējumu neatkarīgi no atrašanās vietas.

Ņemot vērā, ka gan pašvaldības pirmsskolas iestādēm, gan privātajiem bērnudārziem ir vienādas prasības un valsts īsteno vienādu kontroles sistēmu, tad finansējums būtu piešķirams neatkarīgi no tā, vai izglītības iestādi dibinājis uzņēmējs vai pašvaldība.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iepriekš paudusi kritiku, ka pašvaldības īsteno bērnudārzu monopolu Latvijā, kaut arī likums to neparedz, tāpēc pašvaldību izglītības iestādēm brīvi jākonkurē ar privātajiem bērnudārziem. LDDK uzskata, ka pašreizējā sistēma kropļo konkurenci un līdzekļi tiek sadalīti nevienlīdzīgi, tāpēc visām izglītības iestādēm neatkarīgi no dibinātāja jāparedz solidārs finansējums.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Inga Štāla gan iebilda, ka noteikt solidāru finansējumu visiem bērnudārziem nebūtu iespējams, jo atšķiras to piepildījums. Kaut arī izmaksu pozīcijas visur ir vienādas, izglītības iestādēs, kurās bērnu skaits ir mazāks, izmaksas uz vienu mazuli ir krietni augstākas nekā, piemēram, lielo pilsētu bērnudārzos.

“Ne tikai uzturēšanas izmaksas, bet arī pedagogu atalgojums ir atkarīgs no bērnu daudzuma grupā. Ja nodrošināsim finansējumu vienam bērnam vismaz 318 latu, kas ir vidējā summa lielajās pilsētās, mazāk piepildītajās pašvaldībās varētu būt nepieciešams papildus līdz pat 600 latiem,” norādīja Štāla.

Deputāte Daina Kazāka (ZRP) sacīja, ka šo problēmu varētu risināt, veidojot pirmsskolas izglītības iestāžu maksas reģionālo izlīdzināšanas fondu, ar kura palīdzību blīvāk apdzīvoto teritoriju bērnudārzi varētu atbalstīt reģionus, kuros iedzīvotāju blīvums ir krietni retāks.

Valsts varētu atteikties arī no pašvaldību staprniecības bērnudārzu finansēšanā un norēķināties ar bērnudārziem ar tiešajiem maksājumiem. Kazāka sacīja, ka uz nākamo komisijas sēdi janvārī iecerēts aicināt IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjus, lai uzklausītu priekšlikumus, kā nodrošināt esošā likuma sistemātisku ieviešanu, kā arī nodrošināt finanses pirmsskolas izglītības nodrošināšanai valstī.

Ņemot vērā neskaitāmos konsolidācijas pasākumus, patlaban nevar runāt par kopējā finansējuma palielināšanu pirmsskolas izglītības nodrošināšanai, tāpēc nāksies pārdalīt esošo finansējumu. Nepieciešamos papildu līdzekļus varētu rast, nosakot vecākiem aptuveni 20 latu līdzmaksājumu par katru bērnu. Vecāki varētu rēķināties ar konkrētu atbalstu no valsts un paši izlemt, vai sūtīt atvasi pašvaldības vai privātajā bērnudārzā, un valsts garantētais finansējums neatšķirtos arī tad, ja bērns tiktu uzticēts auklīšu dienestam vai kādam pieskatīšanas centram.

Nosakot līdzfinansējumu, varētu veidot arī rezervi, no kuras līdzmaksājumu kompensēt trūcīgajām un maznodrošinātajām ģimenēm.

“88 000 bērnu vecāku varētu būt neapmierināti, ka nāksies veikt līdzmaksājumus, bet ir jāiejūtas to 34 500 cilvēku ādā, kam bērnudārzi nav pieejami,” norādīja Kazāka. Veicot šādas strukturālas reformas, visām ģimenēm tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas savus mazuļus sūtīt pirmsskolas iestādē ne tikai uz papīra, bet arī reālajā dzīvē.

Kazāka sacīja, ka šī iecere pārrunāta arī ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli (ZRP), taču strukturālo reformu izstrāde tiks sākta ar skaitļiem – jau nākamā gada sākumā ar IZM un VARAM tiks sākts darbs, diskutējot par pozīcijām, kas būtu jāiekļauj bērnudārza izmaksās, kā arī par budžeta iespējām un vajadzībām. LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Narkotiku sūtījumus atklāj suņi

00:00
11.11.2024
5

Oktobra nogalē Valmierā notika preses konference, kurā Vidzemes reģiona pārvaldes vadība iepazīstināja žurnālistus ar aktuālajām norisēm un    tendencēm reģistrētajos notikumos, kā arī šī gada deviņu mēnešu statistikas analīzi. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Uldis Melnūdris mediju pārstāvjiem sniedza plašāku ieskatu par narkotiku izplatīšanas un pieejamības tendencēm, noziedzīgiem […]

Vai zaļš dīķis ir Cēsu identitāte

00:00
10.11.2024
36

Ja vien laikapstākļi ir kaut cik ciešami, Pils parkā vienmēr ir cilvēki. Te satiekas, pastaigājas, bauda ainavu, kurā ir senatne un daba. Vasarā dīķis brīžam saplūst ar zaļo apkārtni. Tas arī ir zaļš. Dažkārt arī ar nepatīkamu smaku. “Pērn veicām aptauju par nozīmīgām zaļajām teritorijām Cēsīs un kādām funkcijām tās izmanto. Pils parks un dīķis […]

Vakara tirgus cēsniekiem iepaticies

00:00
09.11.2024
63
1

Lai gan aizvadītajā piektdienā lija un arī vējš netaupīja spēku, četros pēcpusdienā, kad Cēsīs sākās vakara tirgus, tirgus laukumā bija vērojama rosība, un garāmgājējus turp vilināja gards kūpinājumu aro­māts. Pie kūpināto vistu stenda jau bija vairāk nekā 20 cilvēku rinda. “Jau no pirmās reizes vakara tirgus ir ļoti labi apmeklēts. Pa šo laiku izveidojies gan […]

Leona Paegles iela kļūst par Ģimnāzijas ielu

16:58
08.11.2024
393

Cēsu Valsts ģimnāzija atgūst savu vēsturisko adresi – Ģimnāzijas ielu. Cēsu novada dome 7.novembrī lēma mainīt ielas nosaukumu, Leona Paegles ielu Cēsīs pārsaucot par Ģimnāzijas ielu. Lēmuma projekta preambulā norādīts, ka jau 2022.gadā saņemts Cēsu Valsts ģimnāzijas iesniegums ar lūgumu mainīt Leona Paegles ielas nosaukumu uz vēsturisko nosaukumu- Ģimnāzijas iela. Tas 1940. gadā, mainoties politiskajai […]

Aktīvie Cēsu seniori rada notikumus vienaudžiem

00:00
08.11.2024
140
1

“Vēlmes rada domas, domas rada darbības” – tā sau­cās biedrības “Cēsu pensionāri” Starptautiskajai senioru dienai veltītais dažādo pasākumu klāsts. Veselu nedēļu – no 30. septembra līdz 5. oktobrim – vecākā gadagājuma cēsnieki varēja tikties pasākumos, labāk iepazīt cits citu , gūt ikdienai noderīgas zināšanas un radoši darboties. Imants Priedītis, biedrības valdes loceklis, stāsta, ka jau […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

09:28
07.11.2024
76

Atsvaidzināt savu rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 8., 9. un 10. novembrī piedāvā Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Trīs dienas – piektdien, sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
16
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
12
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
12
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
14
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
10
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi