Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Nītaures skolēni iegūst pirmo vietu konkursā “Mantojums”

Anna Kola
00:00
23.02.2024
13
Nitaure

Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētajā konkursā “Mantojums” 1.vietu grupu projektā ieguvusi Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas komanda ar darbu “Dejojošās lelles”, bet godpilno trešo vietu komanda ar darbu “Kartona lelles”.

Konkursa mērķis bija rosināt jauniešus apzināt savu kultūras mantojumu, un, kā teic Nītaures mākslas skolas pedagoģe Ieva Veita -Breidaka, svarīga bijusi iedvesmas materiāla meklēšana vēsturē. “Šī gada konkursa uzdevums bija iepazīt tradicionālās rotaļlietas un spēles, kādas savulaik bijušas bērniem Latvijā. Konkursa dalībniekus aicināja gan pētīt, gan izgatavot rotaļlietu vai spēli, izmantojot tradicionālās prasmes – kokapstrādi, pīšanu, adīšanu, aušanu, šūšanu, veidošanu -,  kā arī dokumentēt izpētes un jaunrades procesu. Lai izzinātu iespējamās radošās tēmas, vispirms ar bērniem un viņu vecākiem bija jāpārrunā idejas, kādas vecāku vai vecvecāku bērnības pašdarinātas vai amatnieku gatavotas rotaļlietas atrodamas mājās. Kad tika atrasts piemērs, tad paši izgatavoja līdzīgas,” pastāsta I.Veita -Breidaka.

Konkurss rosinājis pētīt ne vien spēļlietu veidolu, bet arī stāstus par to izcelsmi, projektā netieši iesaistoties arī ģimenes locekļiem, novada iedzīvotājiem, muzeju darbiniekiem un amatniekiem. Nītaures Mūzi­kas un mākslas pamatskolas bērni konkursā iedvesmu smēlušies no vēsturiskas rotaļlietas – dejojoša leļļu pāra, kas atrasts skolas audzēkņa Rūdolfa Breidaka vecvecvecāku mājas bēniņos Bauskas novada Bār­beles pagastā. “Sākot izpētes darbu konkursam “Manto­jums”, sazinājāmies ar Nītau­res pagasta bibliotekāri un pagasta vēstures apkopotāju Mairu Prikuli un vēstures entuziasti nītaurieti Daci Eipuri. Uzzinājām, ka viņu jaunībā populāras bijušas pašgatavotas kartona rotaļlietas leļļu vai dzīvnieku formā ar kustīgām detaļām. Dace Eipure atceras, ka viņi tās saukuši par “Ampelmaņiem”. Diemžēl viņām neatradās saglabājušies ne orģināli, ne fotogrāfijas,” tā I.Veita – Breidaka. “Otrajā izpētes posmā devāmies braucienā – mācību nodarbībā uz Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atvērto krājumu. Tur krājuma glabātāja Iveta Bērziņa mums bija sagatavojusi iespēju iepazīties ar krājumā esošajām rotaļlietām. Zīmīgi, ka tās gandrīz visas uz muzeju ir atceļojušas tieši no Nītaures pagasta!”

Skolotāja pastāsta, ka starp Cēsu muzeja krājuma rotaļlietām atrodas arī minētie “Ampelmaņi”, bet šie eksemplāri ir izgatavoti no plāna saplākšņa. “Ar skolēniem rūpīgi tos izpētījām,” turpina skolotāja, “ar vienu daļu no mākslas skolas bērniem izlēmām izgatavot tieši šādas kustīgās rotaļlietas. Mēs tās gatavojām no kartona, apgleznošanai izmantojām guaša krāsas, kustīgās detaļas stiprinājām ar mīkstu metāla stiepli. Formu un dizainu bērni izvēlējās brīvi vai arī kā iedvesmu izmantojot muzeja krājuma lellīti.”

Bērni uzdevumu pildījuši ar lielu aizrautību. “Skolēniem patika eksperimentēt ar izmēriem, krāsām, formām. Re­zultāts viņus ļoti iepriecināja, jo bieži darba procesā atskanēja jautājums: “Kad varēsim lellītes nest uz mājām?” Protams, milzīgs prieks arī par iegūtajām vietām konkursā, gandarījums par paveikto darbu,” atzīst I.Veita – Breidaka.

Kopumā konkursā piedalījās 140 audzēkņi no 17 Latvijas mākslas skolām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
29

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
39
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi