Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Nītaures skolēni iegūst pirmo vietu konkursā “Mantojums”

Anna Kola
00:00
23.02.2024
7
Nitaure

Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētajā konkursā “Mantojums” 1.vietu grupu projektā ieguvusi Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas komanda ar darbu “Dejojošās lelles”, bet godpilno trešo vietu komanda ar darbu “Kartona lelles”.

Konkursa mērķis bija rosināt jauniešus apzināt savu kultūras mantojumu, un, kā teic Nītaures mākslas skolas pedagoģe Ieva Veita -Breidaka, svarīga bijusi iedvesmas materiāla meklēšana vēsturē. “Šī gada konkursa uzdevums bija iepazīt tradicionālās rotaļlietas un spēles, kādas savulaik bijušas bērniem Latvijā. Konkursa dalībniekus aicināja gan pētīt, gan izgatavot rotaļlietu vai spēli, izmantojot tradicionālās prasmes – kokapstrādi, pīšanu, adīšanu, aušanu, šūšanu, veidošanu -,  kā arī dokumentēt izpētes un jaunrades procesu. Lai izzinātu iespējamās radošās tēmas, vispirms ar bērniem un viņu vecākiem bija jāpārrunā idejas, kādas vecāku vai vecvecāku bērnības pašdarinātas vai amatnieku gatavotas rotaļlietas atrodamas mājās. Kad tika atrasts piemērs, tad paši izgatavoja līdzīgas,” pastāsta I.Veita -Breidaka.

Konkurss rosinājis pētīt ne vien spēļlietu veidolu, bet arī stāstus par to izcelsmi, projektā netieši iesaistoties arī ģimenes locekļiem, novada iedzīvotājiem, muzeju darbiniekiem un amatniekiem. Nītaures Mūzi­kas un mākslas pamatskolas bērni konkursā iedvesmu smēlušies no vēsturiskas rotaļlietas – dejojoša leļļu pāra, kas atrasts skolas audzēkņa Rūdolfa Breidaka vecvecvecāku mājas bēniņos Bauskas novada Bār­beles pagastā. “Sākot izpētes darbu konkursam “Manto­jums”, sazinājāmies ar Nītau­res pagasta bibliotekāri un pagasta vēstures apkopotāju Mairu Prikuli un vēstures entuziasti nītaurieti Daci Eipuri. Uzzinājām, ka viņu jaunībā populāras bijušas pašgatavotas kartona rotaļlietas leļļu vai dzīvnieku formā ar kustīgām detaļām. Dace Eipure atceras, ka viņi tās saukuši par “Ampelmaņiem”. Diemžēl viņām neatradās saglabājušies ne orģināli, ne fotogrāfijas,” tā I.Veita – Breidaka. “Otrajā izpētes posmā devāmies braucienā – mācību nodarbībā uz Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atvērto krājumu. Tur krājuma glabātāja Iveta Bērziņa mums bija sagatavojusi iespēju iepazīties ar krājumā esošajām rotaļlietām. Zīmīgi, ka tās gandrīz visas uz muzeju ir atceļojušas tieši no Nītaures pagasta!”

Skolotāja pastāsta, ka starp Cēsu muzeja krājuma rotaļlietām atrodas arī minētie “Ampelmaņi”, bet šie eksemplāri ir izgatavoti no plāna saplākšņa. “Ar skolēniem rūpīgi tos izpētījām,” turpina skolotāja, “ar vienu daļu no mākslas skolas bērniem izlēmām izgatavot tieši šādas kustīgās rotaļlietas. Mēs tās gatavojām no kartona, apgleznošanai izmantojām guaša krāsas, kustīgās detaļas stiprinājām ar mīkstu metāla stiepli. Formu un dizainu bērni izvēlējās brīvi vai arī kā iedvesmu izmantojot muzeja krājuma lellīti.”

Bērni uzdevumu pildījuši ar lielu aizrautību. “Skolēniem patika eksperimentēt ar izmēriem, krāsām, formām. Re­zultāts viņus ļoti iepriecināja, jo bieži darba procesā atskanēja jautājums: “Kad varēsim lellītes nest uz mājām?” Protams, milzīgs prieks arī par iegūtajām vietām konkursā, gandarījums par paveikto darbu,” atzīst I.Veita – Breidaka.

Kopumā konkursā piedalījās 140 audzēkņi no 17 Latvijas mākslas skolām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
232

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi