Kamēr vēl nav pienākusi baltā ziema un sākušies kalnu prieki, paskatīsimies, ko interesantu un aktīvu varam pasākt telpās. Šoreiz iedomājos par trenažieru zāli, kurā var ne tikai kārtīgi izkustēties, bet arī gūt baudu un atpūtu. Uz sarunu aicināju trenažieru zāles ”Sala” instruktori Ivetu Barausku.
Iveta jau sarunas sākumā uzsver, ka mūsdienās visa kā ir par daudz – neveselīga pārtika, piesārņota vide, dažādas atkarības – datori un televīzija, kas radījusi strauju veselības pasliktināšanos. Arvien biežāk Latvijā runā par lieko svaru un iekšējo orgānu aptaukošanos. Cilvēkiem būtu jāiemācās nevis ar to sadzīvot, bet dzīvot pilnasinīgu un aktīvu dzīvi.
“Fiziskās aktivitātes ir svarīgas. Tās, protams, nav tikai trenažieru zāle. Domāju, ka izvēles iespējas ir plašas un katrs savai gaumei var atrast piemērotāko nodarbi. Protams, atkarībā no vecuma ir jāpiemēro arī fiziskā slodze. Sievietēm gados nav vairs ieteicamas asas kustības, piemēram, aerobika. Drīzāk būtu jāizvēlas pilates vai joga,” iesaka trenažieru zāles instruktore un turpina: “Šobrīd ne tikai Amerikā runā par mazkustīgo dzīvesveidu. Varam novērot, kā neveselīgā pārtika un mazkustīgais dzīvesveids ienāk arī Latvijā. Protams, ārzemēs šī situācija ir daudz smagāka, mēs vēl visu varam glābt. Pēdējo divu gadu laikā esmu novērojusi, ka kustēties ir kļuvis populāri. Cilvēki tam vairāk pievērš uzmanību. Varbūt tas notiek televīzijas iespaidā, jo problēma daudz tiek atspoguļota,” vērtē Iveta.
Jautāta, vai pie sievietes treneres vairāk nāk sievietes nekā vīrieši, Iveta piekrītoši māj ar galvu.
“Tas varbūt daļēji tāpēc, ka mums ir līdzīgas problēmas. Sievietei ir vieglāk vērsties pie sievietes. Tas varbūt nerada kompleksus. Domāju, ka līdzīgi ir arī vīriešiem. Viņiem ir vienāda ķermeņa uzbūve, domāšana. Bez tam man ir jākonkurē un jācīnās ar savu izskatu un vecumu. Man vispirms sevi ir jāpierāda, ka saprotu, kas vīrietim treniņā ir vajadzīgs. Var gadīties, ka vīrietim trenerim nemaz nav vajadzīgās izglītību, bet viņš runā kā vīrietis, pārliecina un zina, kas otram nepieciešams. Man tajā pat laikā jādalās ar zināšanām, lai pārliecinātu vīrieti klientu, ka tomēr spēju,” stāsta trenere.
Iveta uzsver, ka svarīgi, lai katram individuāli treneris noteiktu un sastādītu treniņa programmu. Tā ārzemēs ir pavisam ierasta lieta.
“Pat ja atnāk divas draudzenes, kuras kopā augušas kopš bērnības un viņām ir līdzīgas vēlmes, taču veselības stāvoklis, auguma proporcijas noteikti ir dažādas. Līdz ar to katrai meitenei ir nepieciešama individuālā pieeja un der tikai individuāla programma. Arī ķermeņa attīstība un tas, kā tas pielāgojas un pieņem treniņa programmu, ir atšķirīgi. Vienmēr klientam mēģinu izstrādāt ne tikai treniņa programmu, bet pastāstu arī par pareizu uzturu. Ir klienti, kuri paši pajautā, kā, ko un cik ilgi pirms vai pēc treniņa neiesaka ēst, bet ir tādi, kuriem pati stāstu. Trenažieru zāle nav kaut kas viens un atsevišķs. Tas ir fitness kopumā – ēšana, domāšana, dzīves veids un izturēšanās. Un tikai viens no maziem mehānismiem ir trenažieru zāle, kurai bez visa pārējā nav jēgas,” domās dalās trenere un piebilst, ka svarīga ir arī attieksme, ar kādu cilvēks nāk uz zāli.
“Varbūt sievietei to nemaz negribas un to pat nevajag, bet viņa ir sieviešu kolektīvā vai sociālajā slānī, kad tas ir nepieciešamas. Varbūt tas ir tikai principa pēc. Šodien uz sporta zāli iet ir kļuvis modīgi. Cilvēks atnāk un man jautā: “Ko man nedarīt, neēst, lai es izskatītos labāk?” Taču būtu jājautā citādāk: “Ko man padarīt vairāk, lai es kūciņu arī varētu apēst?” Vienmēr esmu uzskatījusi, ka cilvēkam ir vajadzīgas arī konfektes un kūciņas. Varbūt nevajag apēst piecas uzreiz, bet vienu vai pusīti gan. Pēc tam cilvēks atnāk uz zāli, izkustas, un viss ir kārtībā,” domās dalās Iveta.
Jautāta, vai ziemā sportot gribētāju ir vairāk, trenere atzīst, ka tā ir gan, taču tas nebūt nav pareizi.
“Cilvēkam par veselību un izskatu jārūpējas visu gadu. Tiesa, vasarā braucam ar riteni, paskrienam, bet tā ir cita slodze. Ir arī viedoklis – es jau dārzā rušinos, bet tā ir pavisam cita slodze. Mūsu senči dārzos kādreiz rušinājās, ka nu tik, bet kādi bija augumi. Tā kā tas neko nedod,” atzīst trenažieru zāles ”Sala” instruktore.
Iveta stāsta, ka cilvēki dažkārt vēlas arī neiespējamo, salasās žurnālus, saskatās televīziju, bet dzīvē viss ir citādāk.
“Katram cilvēkam ir sava ķermeņa forma. Un sieviete, kurai ir, piemēram, bumbierveida augums, nekad nepanāks puicisko tievumu, kas tagad ir modes pasaulē pašā augšgalā. Kaulu uzbūvi nekā nespējam mainīt. Nemaz negribu runāt par plastisko ķirurģiju, kas ir pēdējā laika vislielākā nejēdzība. Bet badošanos –bulīmiju, anoreksiju – mūsdienās varam likt blakus audzējam un AIDS. Lielākoties tā ir pusaudžu meiteņu slimība, kura nav gremošanas, drīzāk psiholoģiska kaite,” saka trenere.
Par televīzijas reklāmām, kurās rāda dažnedažādākos trenažierus, jostas un “taurenīšus”, Iveta atbild, ka viņai mati stāvus ceļas no tiem brīnumiem.
“Prātā uzreiz nāk teiciens: “Kas der visam, neder nekam”. Taču, ja nopietni, nekad neesmu sapratusi, kā to visu ļauj rādīt.
Piemēram, reklamētā josta vai ”taurenīša” elektroimpulsi pārsvarā iedarbojas tā, ka rada mikroelektroimpulsu konkrētam muskulim. Ko nozīmē, ja šādu jostu uzliekam uz vēdera? Tas primāro impulsu rada vēdera muskulim, bet iekšējie orgāni, kas atrodas aiz vēdera preses, sastāv, lai arī no citādas, bet tomēr no muskulatūras. Sievietēm dzemde sastāv no viena vienīga muskuļa, un ja tam visu laiku tiek radīts impulss… Un nevajag brīnīties, ka katrs otrais bērns dzimst ar veselības problēmām.
Tagad runā, ka nedrīkst kafejnīcā tirgot čipsus, bet ko rāda? Bērni skatās, zinu, ka daudzi tos pašus “taurenīšus” ir iegādājušies,” domās dalās Iveta.
“Cēsīs ir tik skaista daba un pilsēta ir viegli izstaigājama. Galu galā te ir svaigs gaiss. Cilvēkiem būtu vairāk jāstaigā kājām, arī ziemā. Tā ir iespēja norūdīt organismu,” atzīst trenere un aicina ēst ķiplokmaizes, dzert zaļo tēju ar medu, domāt labas domas un vairāk kustēties.
Komentāri