Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Neveselīgi ēdam un pārlieku skatāmies Tv

Druva
00:00
11.11.2006
Fitnesa Trennere

Kamēr vēl nav pienākusi baltā ziema un sākušies kalnu prieki, paskatīsimies, ko interesantu un aktīvu varam pasākt telpās. Šoreiz iedomājos par trenažieru zāli, kurā var ne tikai kārtīgi izkustēties, bet arī gūt baudu un atpūtu. Uz sarunu aicināju trenažieru zāles ”Sala” instruktori Ivetu Barausku.

Iveta jau sarunas sākumā uzsver, ka mūsdienās visa kā ir par daudz – neveselīga pārtika, piesārņota vide, dažādas atkarības – datori un televīzija, kas radījusi strauju veselības pasliktināšanos. Arvien biežāk Latvijā runā par lieko svaru un iekšējo orgānu aptaukošanos. Cilvēkiem būtu jāiemācās nevis ar to sadzīvot, bet dzīvot pilnasinīgu un aktīvu dzīvi.

“Fiziskās aktivitātes ir svarīgas. Tās, protams, nav tikai trenažieru zāle. Domāju, ka izvēles iespējas ir plašas un katrs savai gaumei var atrast piemērotāko nodarbi. Protams, atkarībā no vecuma ir jāpiemēro arī fiziskā slodze. Sievietēm gados nav vairs ieteicamas asas kustības, piemēram, aerobika. Drīzāk būtu jāizvēlas pilates vai joga,” iesaka trenažieru zāles instruktore un turpina: “Šobrīd ne tikai Amerikā runā par mazkustīgo dzīvesveidu. Varam novērot, kā neveselīgā pārtika un mazkustīgais dzīvesveids ienāk arī Latvijā. Protams, ārzemēs šī situācija ir daudz smagāka, mēs vēl visu varam glābt. Pēdējo divu gadu laikā esmu novērojusi, ka kustēties ir kļuvis populāri. Cilvēki tam vairāk pievērš uzmanību. Varbūt tas notiek televīzijas iespaidā, jo problēma daudz tiek atspoguļota,” vērtē Iveta.

Jautāta, vai pie sievietes treneres vairāk nāk sievietes nekā vīrieši, Iveta piekrītoši māj ar galvu.

“Tas varbūt daļēji tāpēc, ka mums ir līdzīgas problēmas. Sievietei ir vieglāk vērsties pie sievietes. Tas varbūt nerada kompleksus. Domāju, ka līdzīgi ir arī vīriešiem. Viņiem ir vienāda ķermeņa uzbūve, domāšana. Bez tam man ir jākonkurē un jācīnās ar savu izskatu un vecumu. Man vispirms sevi ir jāpierāda, ka saprotu, kas vīrietim treniņā ir vajadzīgs. Var gadīties, ka vīrietim trenerim nemaz nav vajadzīgās izglītību, bet viņš runā kā vīrietis, pārliecina un zina, kas otram nepieciešams. Man tajā pat laikā jādalās ar zināšanām, lai pārliecinātu vīrieti klientu, ka tomēr spēju,” stāsta trenere.

Iveta uzsver, ka svarīgi, lai katram individuāli treneris noteiktu un sastādītu treniņa programmu. Tā ārzemēs ir pavisam ierasta lieta.

“Pat ja atnāk divas draudzenes, kuras kopā augušas kopš bērnības un viņām ir līdzīgas vēlmes, taču veselības stāvoklis, auguma proporcijas noteikti ir dažādas. Līdz ar to katrai meitenei ir nepieciešama individuālā pieeja un der tikai individuāla programma. Arī ķermeņa attīstība un tas, kā tas pielāgojas un pieņem treniņa programmu, ir atšķirīgi. Vienmēr klientam mēģinu izstrādāt ne tikai treniņa programmu, bet pastāstu arī par pareizu uzturu. Ir klienti, kuri paši pajautā, kā, ko un cik ilgi pirms vai pēc treniņa neiesaka ēst, bet ir tādi, kuriem pati stāstu. Trenažieru zāle nav kaut kas viens un atsevišķs. Tas ir fitness kopumā – ēšana, domāšana, dzīves veids un izturēšanās. Un tikai viens no maziem mehānismiem ir trenažieru zāle, kurai bez visa pārējā nav jēgas,” domās dalās trenere un piebilst, ka svarīga ir arī attieksme, ar kādu cilvēks nāk uz zāli.

“Varbūt sievietei to nemaz negribas un to pat nevajag, bet viņa ir sieviešu kolektīvā vai sociālajā slānī, kad tas ir nepieciešamas. Varbūt tas ir tikai principa pēc. Šodien uz sporta zāli iet ir kļuvis modīgi. Cilvēks atnāk un man jautā: “Ko man nedarīt, neēst, lai es izskatītos labāk?” Taču būtu jājautā citādāk: “Ko man padarīt vairāk, lai es kūciņu arī varētu apēst?” Vienmēr esmu uzskatījusi, ka cilvēkam ir vajadzīgas arī konfektes un kūciņas. Varbūt nevajag apēst piecas uzreiz, bet vienu vai pusīti gan. Pēc tam cilvēks atnāk uz zāli, izkustas, un viss ir kārtībā,” domās dalās Iveta.

Jautāta, vai ziemā sportot gribētāju ir vairāk, trenere atzīst, ka tā ir gan, taču tas nebūt nav pareizi.

“Cilvēkam par veselību un izskatu jārūpējas visu gadu. Tiesa, vasarā braucam ar riteni, paskrienam, bet tā ir cita slodze. Ir arī viedoklis – es jau dārzā rušinos, bet tā ir pavisam cita slodze. Mūsu senči dārzos kādreiz rušinājās, ka nu tik, bet kādi bija augumi. Tā kā tas neko nedod,” atzīst trenažieru zāles ”Sala” instruktore.

Iveta stāsta, ka cilvēki dažkārt vēlas arī neiespējamo, salasās žurnālus, saskatās televīziju, bet dzīvē viss ir citādāk.

“Katram cilvēkam ir sava ķermeņa forma. Un sieviete, kurai ir, piemēram, bumbierveida augums, nekad nepanāks puicisko tievumu, kas tagad ir modes pasaulē pašā augšgalā. Kaulu uzbūvi nekā nespējam mainīt. Nemaz negribu runāt par plastisko ķirurģiju, kas ir pēdējā laika vislielākā nejēdzība. Bet badošanos –bulīmiju, anoreksiju – mūsdienās varam likt blakus audzējam un AIDS. Lielākoties tā ir pusaudžu meiteņu slimība, kura nav gremošanas, drīzāk psiholoģiska kaite,” saka trenere.

Par televīzijas reklāmām, kurās rāda dažnedažādākos trenažierus, jostas un “taurenīšus”, Iveta atbild, ka viņai mati stāvus ceļas no tiem brīnumiem.

“Prātā uzreiz nāk teiciens: “Kas der visam, neder nekam”. Taču, ja nopietni, nekad neesmu sapratusi, kā to visu ļauj rādīt.

Piemēram, reklamētā josta vai ”taurenīša” elektroimpulsi pārsvarā iedarbojas tā, ka rada mikroelektroimpulsu konkrētam muskulim. Ko nozīmē, ja šādu jostu uzliekam uz vēdera? Tas primāro impulsu rada vēdera muskulim, bet iekšējie orgāni, kas atrodas aiz vēdera preses, sastāv, lai arī no citādas, bet tomēr no muskulatūras. Sievietēm dzemde sastāv no viena vienīga muskuļa, un ja tam visu laiku tiek radīts impulss… Un nevajag brīnīties, ka katrs otrais bērns dzimst ar veselības problēmām.

Tagad runā, ka nedrīkst kafejnīcā tirgot čipsus, bet ko rāda? Bērni skatās, zinu, ka daudzi tos pašus “taurenīšus” ir iegādājušies,” domās dalās Iveta.

“Cēsīs ir tik skaista daba un pilsēta ir viegli izstaigājama. Galu galā te ir svaigs gaiss. Cilvēkiem būtu vairāk jāstaigā kājām, arī ziemā. Tā ir iespēja norūdīt organismu,” atzīst trenere un aicina ēst ķiplokmaizes, dzert zaļo tēju ar medu, domāt labas domas un vairāk kustēties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
13

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
41

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
53

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
39

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
41

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
211

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
17
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi