Otrdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Justīne, Juta

Nevajag padoties panikai. Krīze ir jāpārdzīvo

Druva
23:00
03.10.2008
9

Komentējot pēdējo nedēļu laikā izskanējušās ziņas par finanšu krīzi pasaulē un Latvijā, Swedbank Cēsu filiāles vadītāja Ilze Sončika atzīst, ka jārēķinās ar to, ka nākamais gads būs smags visiem, un norāda, ka pēc ekonomistu prognozēm tikai 2010. gads varētu nākt ar pozitīvām pārmaiņām.

I.Sončika norāda, ka krīze Amerikas banku sektorā ietekmē arī Latvijas banku dzīvi, norādot, ka šādi satricinājumi ietekmē visu pasauli.

Vaicāta, ko reāli nozīmē izskanējušais viedoklis, ka nākotnē kredītus paņemt būs daudz grūtāk un dārgāk, Cēsu filiāles vadītāja skaidro: “Viss pasaules tirgus kopumā patlaban pārvērtē riska cenu, un tas būs jūtams arī Latvijā. Domāju, ka tuvākajā laikā redzēsim augstākas procentu likmes. To, cik dārgi būs kredīti, nevajadzētu vispārināt, jo tas ir atkarīgs no katra konkrētā klienta kredītaktivitātes, ko nosaka naudas plūsmas apjoms, kvalitāte, ķīlas un daudzi citi faktori. Būs klienti, kuriem likmes pieaugs minimāli vai vispār nepieaugs. Būs klienti, kuriem likmes pieaugs būtiski. Taču ir jāņem vērā, ka kredītlikmju palielinājums attiecas uz jaunajiem klientiem un līgumiem. Tiem bankas klientiem, kuri bija ar banku noslēguši fiksētos līgumus uz vairākiem gadiem, nekas nemainīsies, jo līguma darbības laikā ir spēkā tā nosacījumi.”

I.Sončika skaidro, ka Swedbank kā Latvijas un Ziemeļeiropas finanšu tirgus līderis turpinās pārdomātas un atbildīgas kreditēšanas politiku Latvijā.

Banka vienmēr būs gatava atbalstīt klienta vēlēšanos uzlabot savus dzīves apstākļus.

“Tā var būt jaunas mājas celtniecība, dzīvokļa iegāde vai remonts. Laiks, kad uz īpašumu skatījās kā uz vieglas peļņas avotu, protams, ir pagājis. Īpašums vienmēr ir bijis un būs labs vērtības uzkrāšanas līdzeklis, lai arī īpašuma cenas, laikam ejot, var celties un krist. Tā vērtība ilgtermiņā saglabājas. Kas attiecas uz sliktajiem kredītiem, šo procentu skaits mums ir minimāls un neprognozējam dramatisku kredītparādnieku skaita pieaugšanu tuvākajā laikā,” komentē filiāles vadītāja, piebilstot, lai cik ekspansīva šķitusi kreditēšanas politika, tā bijusi gana piesardzīga no bankas puses.

“Runājot par bezdarbu valstī, domāju, ka tas tikai tagad sākas. Skaitļos pagaidām vēl pat neatspoguļojas, ka bezdarbs valstī būtu pieaudzis. Tas mums pāri velsies tikai nākamgad. Protams, jūtam, ka kādam no mūsu klientiem ir problēmas, bet viņi ātri tās atrisina, iekārtojas citā darba vietā un rod citus peļņas gūšanas avotus,” saka Swedbank Cēsu filiāles vadītāja.

Runājot par pašreizējo ekonomisko un finansiālo krīzi valstī, I. Sončika saka: “Bijām pieraduši pie ekonomiskās augšupejas gadiem. Prātā neienāca vispārējā likumsakarība, ka krīzes ir cikliskas. Ka no desmit gadiem septiņi ir izaugsmes un trīs noteikti ne. To apstiprina visas pasaules ekonomikas attīstība. Mēs to neņēmām vērā, domādami, ka tas uz mums neattiecas. Šobrīd esam tur, kur esam. Taču jāsaka – kad būsim vēl šādas trīs krīzes piedzīvojuši, tad paši mācēsim prognozēt un zināsim, kā uzvesties un nepanikot. Taču domāju, ka šobrīd nevajadzētu padoties vispārējai panikai. Ir divas lietas, ko var izdarīt ļoti vienkārši – nolaist rokas un ļauties panikai. Taču domāju, ka šoreiz noderētu stāsts par vardīti, kura sakūla sviestu un izkļuva laukā no poda. Protams, ekonomikas un finanšu krīze ir skarba, bet tās rozā brilles daļai sabiedrības bija uzstellējušās un jau ieņēmušas stacionāru pozu. Šķita, ka visi var būt celtnieki, nekustamo īpašumu tirgotāji un vinnētāji.”

Vaicāta, kā notiekošais finanšu pasaulē ietekmēs lauku attīstību, vai banku pakalpojumi turpinās laukos ienākt, filiāles vadītāja skaidro: “Noteikti būs mazāk vietu, kur uzstādīsim datorus un veidosim internetbanku. Taču tas tādēļ, ka visās pagastu bibliotēkās šobrīd ir pieejams internets. Bankas darbinieki varēs izbraukt uz bibliotēkām. Arī bankomātus turpināsim laukos uzstādīt. Nākamo paredzēts izvietot Līgatnē pie rehabilitācijas centra. Protams, mazapdzīvotos lauku pagastos bankomātus neliksim. Taču, kas attiecas uz lauku attīstību, jāsaka, ka viss lielākoties atkarīgs no pašvaldības vadītāja. Ja šis cilvēks ir rosīgs un uzņēmības pilns, tad arī laukos kaut kas notiek. Tas pats attiecas uz mūsu juridiskajiem klientiem. Daudzi šobrīd strādā un turpina īstenot savas ieceres.”

Komentējot izskanējušo viedokli, ka Swedbank samazinās strādājošo skaitu par desmit procentiem, I. Sončika saka: “Mūsu darbinieki un visi resursi tika orientēti uz ļoti lielo biznesa izaugsmi, kas pēdējos gados bija. Taču arī banka plāno, ka nākamais gads ekonomikai būs grūts un biznesa izaugsme nebūs tik liela. Līdz ar to darbiniekus bankā tik daudz nevajadzēs un būs jāstrādā ar mazāku cilvēku skaitu, bet efektīgāk. It kā ir pieņemts, ka latvieši ir strādīgi, bet, ja salīdzinām ar rādītājiem attīstītajās valstīs, tad efektivitātes un tāda rezultāta mums nav. Mēs daudz kustamies, bet maz izdarām.”

Atbildot uz jautājumu par bankas zīmola maiņu, Swedbank Cēsu filiāles vadītāja atzīst, ka tas bijis ieplānots jau sen un tam nav nekāda sakara ar pašreizējo ekonomisko vai finansiālo krīzi valstī un pasaulē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Spēkojas virves vilkšanā un priecājas putu ballītē

00:00
17.06.2025
4

Lai gan rīta lietus un nelabvēlīgā laika prognoze dažu entuziastu atturēja, tomēr ģimenes sporta un atpūtas svētki Skujenē pie Tautas nama bija plaši apmeklēti. Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes sporta organizators Priekuļu un Amatas apvienībā Ēriks Bauers teic, ka svētkos piedalījās ap 250 cilvēku un pasākuma laikā pat noturējās silts un saulains laiks, ļaujot komandām […]

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
51

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
32

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
112

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
151

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
49

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
16
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
12
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
31
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi