Līdz ar ekonomisko lejupslīdi valstī pieaudzis to ceļu satiksmes negadījumos cietušo transportlīdzekļu īpašnieku īpatsvars, kas kompensāciju par radītajiem zaudējumiem transportlīdzeklim izvēlas saņemt naudā, nevis kā apdrošinātāja apmaksātu remonta pakalpojumu servisā, secinājuši Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) eksperti.
Kā biznesa portāls “Nozare.lv” noskaidroja LTAB, statistikas, cik bieži auto īpašnieki izvēlas saņemt atlīdzību naudā un cik bieži tomēr izšķiras par labu apdrošinātāja apmaksātam auto remontam servisā, nav, taču pēc saņemto sūdzību satura LTAB varot visai droši secināt, ka vadītāji arvien biežāk vēlas saņemt naudu par negadījumā cietušā auto nodarītajiem bojājumiem.
LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics šādu tendenci skaidro ar autovadītāju vēlmi ekonomēt līdzekļus, jo pārsvarā šādos gadījumos cietušā transportlīdzekļa īpašnieks savu automašīnu labo pašu spēkiem vai arī izvēlas to remontēt zemas kvalitātes servisos par daudz zemākām izmaksām, turklāt tādos servisos, kas, iespējams, nemaksā nodokļus.
“Ja automašīnas bojājumi ir nelieli, bieži vien tie vispār netiek remontēti. Šāda tendence ir pretēja pirmskrīzes periodam, kad cietušie vairumā gadījumu izvēlējās apmaksātu servisa pakalpojumu, jo tas bija ērtāk, prasīja mazāku iesaisti un garantēja kvalitāti,” stāsta Stengrevics.
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu (OCTA likumu) ceļu satiksmes negadījumos cietušo transportlīdzekļu īpašnieki par transportlīdzeklim nodarītajiem zaudējumiem var saņemt atlīdzību divos veidos: apmaksātu servisa pakalpojumu par remonta veikšanu transportlīdzeklim vai arī izmaksu naudā, kas ir pašsaprotama transportlīdzekļa bojāejas gadījumos, bet ir izvēles tiesības pie remontējamiem bojājumiem.
Ja cietušais izvēlas saņemt naudas izmaksu, tad apdrošinātājs nav atbildīgs par transportlīdzekļa remontu – tas ir jānodrošina pašam autoīpašniekam.
Pēc Stengrevica teiktā, izvēlētos atlīdzību naudā, garāks būs arī zaudējumu atlīdzības saņemšanas process. Pašlaik, ja cietušā transportlīdzekļa īpašnieks un vainīgā apdrošinātājs savā starpā vienojas par servisu, kurā tiks veikti bojātā transportlīdzekļa remontdarbi, tad uzreiz pēc negadījuma, kad veikta transportlīdzekļa apskate un saskaņota servisa tāme ar apdrošinātāju, var sākt remontdarbus. Savukārt, ja cietušais izvēlas atlīdzību saņemt naudā, tad saskaņā ar likumdošanu bez eksperta transportlīdzekļa apskates veikšanas vēl ir nepieciešama eksperta zaudējuma aprēķina sagatavošana, balstoties uz kuru apdrošinātājs nosaka kompensācijas apmēru.
Saskaņā ar OCTA likumā noteikto lēmumu par izmaksu apdrošinātājam ir jāpieņem mēneša laikā pēc visu lietā nepieciešamo dokumentu saņemšanas.
Turklāt, ja atlīdzība tiek saņemta naudā, cietušā transportlīdzekļa īpašniekam jārēķinās, ka kompensācija var tikt izmaksāta, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokļa summu, jo nav sniegts pakalpojums – auto nav remontēts.
Eiropas valstu prakse liecina, ka apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaidrā naudā veic tikai gadījumos, ja transportlīdzekļa remonts ir ekonomiski nepamatots un tiek atlīdzināti zaudējumi saistībā ar transportlīdzekļa bojāeju. LTAB piebilst, ka apdrošināšanas atlīdzība kā skaidras naudas izmaksa teorētiski ir iespējama arī gadījumos, ja transportlīdzeklis nav bojāgājis, bet tad cietušais jau iepriekš rēķinās ar to, ka saņems ievērojami mazāku summu, jo no faktiski aprēķinātās summas tiks atrēķināti nodokļi un tiks pielietots arī samazinājums, atbilstoši ekspluatācijas nolietojumam.
Apdrošinātājs zaudējumu atlīdzību apmērus satiksmes negadījumā cietušam transportlīdzeklim nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajai kārtībai par tehniskās ekspertīzes veikšanu un zaudējumu aprēķinu sastādīšanu, ko veic sertificēti eksperti. Ekspertus OCTA apdrošināšanā sertificē LTAB, kas izstrādā arī Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodiku. Tā nodrošina, ka pēc ceļus satiksmes negadījuma zaudējumu aprēķināšanā bojātam transportlīdzeklim tiks ievērota vienota kārtība, neatkarīgi no tā, kurā apdrošināšanas sabiedrībā negadījuma izraisītājs būs apdrošinājis savu atbildību. Tāda pati zaudējumu novērtēšanas kārtība tiek realizēta arī gadījumos, kad cietušajam atlīdzība tiek izmaksāta no OCTA garantijas fonda.
Saskaņā ar OCTA likumu apdrošinātāja uzdevums ir segt zaudējumus tādā apmērā, lai nodrošinātu transportlīdzekļa atjaunošanu pirms avārijas stāvoklī. Respektīvi, ja transportlīdzeklis ir desmit gadus vecs, tad apdrošinātāja uzdevums nav uzlabot transportlīdzekļa stāvokli, bet apmaksāt remonta izdevumus, lai nodrošinātu transportlīdzekļa atjaunošanu pirmsavārijas stāvoklī.
“Izvēloties atlīdzību skaidrā naudā, apdrošinātājs zaudējumus atlīdzina atbilstoši eksperta sastādītam zaudējumu aprēķinam, kur rezerves daļu cenai piemērots ekspluatācijas nolietojums. Šis ir viens no apdrošinātāju un cietušo transportlīdzekļu īpašnieku strīdu iemesliem, jo cietušais uzskata, ka apdrošinātājam ir jāsedz zaudējumi jaunas automašīnas vai jaunu rezerves daļu apmērā, neskatoties uz automašīnas patieso vecumu,” skaidro Strengrevics.
Pēc viņa teiktā, ja apdrošinātājs secina, ka negadījumā transportlīdzeklis guvis bojājumus, kuru novēršanai remonta izmaksas pārsniegs transportlīdzekļa vērtību pirms negadījuma, tad automašīnas īpašnieks kompensāciju saņem naudā.
LTAB nodrošina ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību, veicina OCTA sistēmas stabilitāti un attīstību, kā arī saskaņā ar likumdošanu nodrošina izmaksas no OCTA garantijas fonda. LTAB ir Zaļās kartes biroju padomes biedrs un pilda Latvijas Zaļās kartes biroja funkcijas.
NOZARE.LV
Komentāri