Labklājības ministrija informē, ka jau oktobrī liela pensionāru daļa saņems prāvāku pensiju, bet no nākamā gada finansiālus ieguvumus var plānot cilvēki, kuri strādā, saņemot minimālo darba samaksu, un augstākas būs piemaksas par nostrādāto darba gadu. Lielāka pensija jau oktobrī
Indeksētas visas valsts pensijas, kas nepārsniedz 225 latus. Indeksēja gan vecuma, gan invaliditātes, gan izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas.
Pensijas, kas nepārsniedz 150 latus, indeksēja, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu pieaugumu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Pensijas, kuras lielākas par 150 latiem, taču nepārsniedz 225 latus jeb pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, indeksēs, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Piemaksa, kas piešķirta pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam, nav pensijas sastāvdaļa un netiek indeksēta. Piemaksa pie vecuma un invaliditātes pensijas
Lai palielinātu pensionāru un cilvēku ar invaliditāti ienākumus, no 2009.gada 1.janvāra piemaksa pie vecuma un invaliditātes pensijām būs 70 santīmi par katru līdz 1996. gadam uzkrāto apdrošināšanas stāža gadu. Šādu piemaksu saņems visi pensionāri un invalīdi neatkarīgi no līdzšinējā pensiju apmēra. Minimālā alga būs 180 latu
No nākamā gada par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga būs 180 latu, bet minimālā stundas tarifa likme – 1,083 lati. Tas nozīmē, ka darbinieks, saņemot minimālo mēneša darba algu 180 latus, „uz rokas” saņems 142,85 latus.
Lai nodrošinātu, ka minimālo darba algu pilnā apmērā saņem tie darbinieki, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem algu par padarīto darbu rēķina pēc minimālās stundas tarifa likmes, darba devējam paredzēts pienākums izmaksāt minimālo algu par padarīto arī tajos mēnešos, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī (piemēram, februārī).
Iekļauta arī atsevišķa norma, kas paredz, ka darbiniekiem, kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas un kuriem nolīgta akorda algas sistēma, aprēķinātā darba alga nedrīkst būt mazāka par minimālo darba algu.
Saskaņā ar LM rīcībā esošiem statistikas datiem, pērnajā gadā strādājošo skaits, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk, bija 73,3 tūkstoši cilvēku jeb 9,2% no strādājošo kopskaita, t.sk. 11,9 procenti, kas strādāja privātajā sektorā un 3,4 procenti sabiedriskajā sektorā strādājošo.
Garantētais minimālais ienākums – 45 lati
Lai palielinātu visnabadzīgāko iedzīvotāju ienākumus, kā arī paplašinātu sociālās palīdzības saņēmēju loku, Labklājības ministrija rosina no 2009.gada paaugstināt garantēto minimālo ienākumu (GMI) no 27 līdz 45 latiem.
Līdz ar to GMI pabalstu varētu saņemt arī ģimenes ar bērniem, pensionāri, cilvēki ar invaliditāti un citas iedzīvotāju grupas, kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, bet līdz šim ieņēmumi mēnesī tomēr bija lielāki par 27 latiem.
Būt vai nebūt šādām izmaiņām, vēl lems valdība.
Sagatavojusi Ilze Kalniņa
Komentāri