Daudziem atmiņās noteikti saglabājies skandāls par nekvalitatīvā, nelegālā alkohola radītajām veselības problēmām vairākiem Latvijas iedzīvotājiem. Tajā brīdī īpaši aktualizējās nelegālā alkohola tirdzniecības vietu jeb tautā saukto točku problēma. Diskusija noklusa, tomēr šādas vietas pastāv aizvien. Arī mūsu rajonā.
Par to, kā norit cīņa ar nelegālā alkohola tirdzniecību, „Druva” sarunājās ar Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes kriminālpolicijas biroja 2. nodaļas vecāko inspektoru Aivaru Pometko.
Nelegālā alkohola tirdzniecības vietas, kas lielākoties atrodas personu dzīvesvietās, būtībā ir katrā rajona pagastā. Cēsīs policijas redzeslokā pastāvīgi nokļūstot apmēram trīs līdz piecas točkas. Rajonā ir zināms par tiešo tirdzniecību mazajiem klientiem, A. Pometko uzsver, nav informācijas par nelegālā alkohola ražotnēm un sadales vietām.
Lielākoties nelegālās tirdzniecības vietas atklāj policija, veicot izmeklēšanu, reizēm par iespējamām točkām ziņo iedzīvotāji. A. Pometko atklāj, ka dažkārt policiju informē točku klientu neapmierinātās sievas. Tomēr, kad ziņotājiem tiek lūgta palīdzība, lai konstatētu nelegālā alkohola tirgošanas faktu, viņi lielākoties atsakoties. Šeit arī atklājas problēma – cilvēki nereti kritizē policiju par bezdarbību točku apkarošanā, taču anonīmu informāciju policija var vienīgi pieņemt zināšanai. Lai saņemtu tiesas vai prokuratūras atļauju veikt kratīšanu privātīpašumā, jābūt precīzai informācijai, cilvēka iesniegumam ar konkrētiem faktiem. A. Pometko skaidro, ka visgrūtākais tieši ir tirgošanas un pirkuma fakta konstatācija, jo točku klientu loks tirgotājam parasti ir zināms, policijas darbiniekiem ir gandrīz neiespējami tajā iekļūt.
Par spīti tam, rajonā situācija nav tā sliktākā, turklāt tā ievērojami uzlabojusies. A. Pometko atceras, ka pirms četriem, pieciem gadiem nelegālā alkohola tirdzniecības vietu bijis ļoti daudz: „Daudzviet tirgošanās ar nelegālo alkoholu notika uz nebēdu. Cīņa ir devusi rezultātus, nelegālo tirdzniecības vietu skaits ir samazinājies daudzkārt.”
Liela nozīme ir arī pērn notikušajām izmaiņām Krimināllikumā, kas paredz stingrāku atbildību par nelegālu alkohola tirdzniecību. Ja agrāk par pirmo reizi iestājusies vien administratīvā atbildība, tad tagad – kriminālatbildība. Tagad ir arī lielākas iespējas saņemt atļauju kratīšanai privātīpašumā. A. Pometko vērtē, ka normatīvie akti nelegālā alkohola tirdzniecībai ir sakārtoti.
Daļa nelegālā alkohola tirgotāju pēc pieķeršanas un soda izciešanas nelikumīgo nodarbi pārtrauc, bet daļai tas ir vienīgas pieprotamais pelnīšanas veids. Lielākoties par šo pārkāpumu tiek piespriesti naudas sodi un piespiedu darbs. Sodītie
nostrādā piespriestās stundas, samaksā sodu un atgriežas pie nelegālā rūpala. A. Pometko atklāj interesantu novērojumu – lielākā daļa nelegālo tirgotāju paši alkoholu nelieto.
A. Pometko atzīst, ka cīņa ir sarežģīta. Točkās darbība tiek pārtraukta vien īsu brīdi – pēc tirgošanas konstatācijas, kad policija kratīšanas laikā izņem nelegālo alkoholu. Taču jau drīz atkal tiek pievesta produkcija un viss sākas no jauna.
Izrādās, arī nelegālo alkoholu skārusi inflācija. Cena par puslitra pudeli ar nelegālo grādīgo šķidrumu no Ls 0, 80 palielinājusies līdz 1,20. Dzērienam spirta saturs vidēji ir 33%, tomēr inspektors atzīst, ka klienti nereti tiek nedaudz apšmaukti un spirta ir vēl mazāk. Šādās vietās lielākoties iepērkas cilvēki ar zemiem ienākumiem, tomēr A. Pometko vērš uzmanību tam, ka cena nebūt nav tik zema. Veikalā puslitra pudele kvalitatīva grādīgā ar 40% spirta saturu maksā vien nedaudz dārgāk, ap diviem latiem. „Latu sakrāt, iespējams, ir vieglāk nekā divus,” secina A. Pometko.
„Druvas” lasītāji interesējušies, kur paliek no točkām izņemtais grādīgais šķidrums, tādēļ to jautājam arī A. Pometko. Inspektors skaidro, ka tas tiek nosūtīts uz ekspertīzi Valsts aģentūrā „Materiālās rezerves”. Savukārt par konfiskāciju un iznīcināšanu lemj Valsts ieņēmumu dienests.
Kvalitāte ir atšķirīga. Gadījumos, kad konstatēta saindēšanās, nelegālā alkohola ķīmiskā sastāva un vielas kaitīgās ietekmes noskaidrošanai šķidrumu sūta uz speciālu laboratoriju Rīgā. A. Pometko atgādina, ka tad, kad konstatēja saindēšanos ar nekvalitatīvo nelegālo alkoholu Latgalē, līdzīgas saslimšanas bija arī dažiem rajona cilvēkiem Piebalgas pusē. Slimie gan tā arī nav atklājuši, kur iegādājušies grādīgo, apgalvojuši, ka tas pirkts veikalā.
Pērn kopumā izņemti 600 litri nelegālā alkohola un uzsākti septiņi kriminālprocesi. Šogad uzsākti jau četri kriminālprocesi par nelegālā alkohola tirdzniecību un izņemts vairāk nekā simts litru nelegālā šķidruma. „Tas ir daudz, ņemot vērā, ka rajonā vienā reizē nosacīti lielā tirdzniecības vietā izņemam 20 – 40 litrus,” uzskata A. Pometko.
Inspektors atzīst, ka problēmas ar nelegālā alkohola tirdzniecību ir aizvien, bet tās tiek risinātas un cīņa ar točkām notiek regulāri.
Komentāri