Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Nav pašsaprotamā. Ir dāvanas

Druva
00:00
30.12.2008
4

“Kad pēkšņi baidījos, ka varu dzīvē zaudēt pašu svarīgāko – savu dēlu, tad aizdomājos, ka reiz mēs visi varam zaudēt arī Zemi. To, ko mēs uzskatām par pašu par sevi saprotamu, mūsu bērni var arī neredzēt,” tā ir sacījis ASV prezidenta amata kandidāts Alans Gors, kurš pašlaik apbraukā visu pasauli, lai cilvēkiem stāstītu, kādu postu līdzi sev nes pārlieku lielā rosīšanās. Runa ir par globālo sasilšanu. Bet patiesībā runa ir par vērtībām, par cilvēka un pasaules spēku. Un tā nesamērojamību. Kāda pērnā un šī gadsimta eseju grāmata varētu pat saukties “Kā cilvēks cīnījās ar četrām stihijām.” Vai tiešām mums ir ilūzijas, ka varam uzvarēt, ielikt prāta un tehnoloģiju rāmjos gaisu, ūdeni, uguni un pašu Zemi? Tas nozīmē pat to, ka mēs gribam pārkārtot dzīvības spēku.

Atceros, ka vēl skolā bioloģijas stundās mums stāstīja, cik koki saražo skābekli, cik šūnām nepieciešams ūdens un ka pasaule mirtu bez Saules. Jo cilvēks nespēj bez siltuma. Gribas domāt, ka nespējam pat iedomāties arī dzīvi bez dzīvās uguns. Bez tā visa, kas mums šķiet pašsaprotams, no dabas dots. Tikai dabai gan nevajag cilvēku. Varbūt vajag vien tās saudzētāju, bet postītāju nekādi. Liekas, ka stihijas ir neiespējami pacietīgas. Tās cilvēku žēlo, tās ļauj viņam attapties un darīt citādi. Pasaule raugās uz Mazo Putekli un nodomā – ļaušu tev vēl dzīvot. Jo dzīvība uz šīs zemes ir vērtība. Citur tik daudzveidīgas dzīvības nemaz nav. Un tādas dzīves nav.

Ja par notiekošo un vērtībām, tad cilvēka dzīvē jau notikums un vērtība ir vien tam, ko viņš par tādu nodēvē. Viss atkarīgs no tā, kādi esam un ko vēlamies. Protams, mēs arī maināmies. Uz labo vai slikto pusi? Šobrīd tik pierasta satikšanās vieta ir lielveikali. Vai pirms 20 gadiem to varējām iedomāties? Pēc 20 gadiem varot nebūt vairs naudas banknošu un rokraksta. Vai varat to iedomāties? Pasauli cilvēks tehnoloģizē un virtualizē. Vai virtuālas būs arī vērtības un attiecības? Vai mums pietiks ar virtuālu Ticību, Cerību un Mīlestību? Droši vien Dievs tagad smaida. Kā Tu, cilvēk, kas esi dzimis ticot, cerot un mīlot, vari būt tik neprātīgs? Tev, cilvēk, nebūtu dzīvības bez stihijām un mīlestības. Fiziski un garīgi elpas trūktu. Ticība ir Dieva dāvana – bez tās nebūtu dzīves. Tā ir mīlestības prieka vēsts. Kur sākas mīlestība? Mājās. Un arī smaids ir mīlestības sākums. Ticība ir atbildība un reizē ar mīlestību tikpat ikdienišķa kā dzīvošana un elpošana. Tās abas dāvā cerību – būt.

Daudz no iepriekšteiktā neizdomāju es, to juta kāda dzīvesgudra sieviete, kura savā šīspasaules laikā gūto pārliecību apceru veidā ir dāvājusi visai pasaulei. Tieši viņas apceres mani reizēm uzrunā. Liek aizdomāties līdz cilvēka labajiem un sliktajiem darbiem. Līdz manam un tavam nespēkam un spēkam, nelaimei un laimei, bēdām un priekam. Līdz Ticībai, Cerībai, Mīlestībai.

Kad pirms gadiem 20 man jautāja – kurš cilvēks būtu tas, kuru tu vēlētos satikt un intervēt, man nebija atbildes. Bet tagad zinu, ka tā būtu Māte Terēze, kura visu savu mūžu, gandrīz visu pērno gadsimtu kalpoja ievainotajai cilvēcei.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
23

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
48

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Azartiski, zinātkāri un mākslinieciski

00:00
15.06.2024
34

Ar autoorientēšanos, radošām darbnīcām, izzinošiem eksperimentiem, koncertu un svētku balli aizvadīti desmitie Vaives svētki. Tie bija kupli apmeklēti, cilvēkiem dienas garumā izbaudot svētku programmu. Svētkus sadarbībā ar Vaives tautas namu rīkoja biedrība “Kiwanis Cēsis”. “Tā kā šie ir desmitie pagasta svētki, gribējām tos sarīkot tā, ka jūt. Tāpēc pēc ilgāka pārtraukuma organizējām autoorientēšanos. Bija jāizbrauc […]

Sēru diena

13:10
14.06.2024
42

14.jūnijs-sēru diena. Pieminot traģiskos vēstures notikumus un godinot deportāciju upurus, Cēsu novadā noliek ziedus, aizdedz svecītes piemiņas vietās, notiek citi pasākumi. Stalbes pagastā, Amatas pagastā, Priekuļos Jaunraunā, Cēsīs, Jaunpiebalgā un citviet 14.jūnijs tiek pieminēts ik gadu. Pirms 83 gadiem mūsu tautas vēsturē tika ierakstīta skaudra lapa – 1941. gada 14. jūnijā padomju okupācijas vara uz […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

12:19
14.06.2024
28

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 13. jūnija plkst. 6.30 līdz 14. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – trīs uz ugunsgrēku dzēšanu un četrus uz glābšanas darbiem. Vakar pusdesmitos vakarā saņemts izsaukums uz Smiltenes novada Bilskas pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma uz brauktuves bija izlijusi eļļa. Ar absorbenta […]

Līvi – Cēsis, ar kājām un velosipēdu

00:00
14.06.2024
74

Tagad no Cēsīm līdz Līviem Drabešu pagastā var droši un ērti aizbraukt ar velosipēdu vai aiziet kājām. To nodrošina mūsdienīgs celiņš. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens celiņa atklāšanā uzsvēra, ka šis projekts ļoti labi parāda kvalitatīvu valsts pārvaldes un pašvaldības sadarbību.    Līdzās valsts pārraudzības ceļam izveidots celiņš kājāmgājējiem un velosipēdistiem, kas savieno infrastruktūru, ko pašvaldība jau […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi