Cēsu vēstures un mākslas muzejs maijā noslēdza trīs līgumus par unikālu muzeja krājuma priekšmetu vizuālā izskata uzlabošanu. Tās ir sudraba monētas, sens mūzikas instruments un vēsturisks dokuments. Priekšmetiem aicināti aizbildņi, jo muzejam nepieciešams atbalsts priekšmetu restaurēšanai, lai pēc Jaunās pils atvēršanas tos varētu eksponēt.
Par 1968. gadā muzeja īpašumā nonākušās, Nītaurē atrastās sudraba naudas uzspodrināšanu apsolījusies parūpēties cēsniece Ieva Karlsberga, dzimusi nītauriete. „Tā ir laba iespēja vēstures saglabāšanu atbalstīt ar labu darbu,” parakstījusi sadarbības līgumu, sacīja Ieva Karlsberga.
Pirms 40 gadiem 14. jūlijā Nītaures galvenais zootehniķis Ēvalds Zālītis četrus kilometrus no Nītaures centra starp Ieriķu un Līgatnes ceļu purva malā zem zemes virskārtas atrada naudas kaudzi – 830 monētas. Pētnieki noteica, ka atradumā ir Polijas graši, Spānijas – Filipa II laika dālderi, bet visvairāk Stafana Batorija laika nauda. Naudas pods glabājis 16. gadsimta beigu, 17. gadsimta sākuma maksāšanas līdzekļus. Daļa no sudraba monētu depozīta palikusi neatšifrēta, jo slikti saglabājusies. Lai gan 40 gadus muzejā nauda glabāta saudzīgi, laika zobs uz tās tomēr atstājis pēdas, un tāpēc arī nepieciešama sūbējuma kārtas noņemšana.
Aizbildnības līgumu noslēgusi arī Linda Sala, apsolot parūpēties par 19.gadsimtā radīto polifonu. To muzeja krājumam 1958.gadā atdevis cēsnieks Gunārs Vīksna. Muzeja dokumentos priekšmets iereģistrēts ar nosaukumu „mūzikas kaste”. Polifons darbojas, uz tā var atskaņot klāt pieliktās 26 plates , tikai nepieciešams veikt virsējā vāka restaurāciju. „Parūpēties par polifonu gribēju tāpēc, ka man šis priekšmets šķita simpātisks. Apmeklētāji nāks un varēs dzirdēt spēlējam metāla plates,” sacīja līguma parakstītāja Linda Sala.
„Par vienu no unikālajiem Cēsu muzeja krājuma priekšmetiem – Krievijas ķeizarienes Katrīnas II privilēģiju – aizbildnību uzņēmusies, kā jau tas pieklājas, Cēsu pilsētas dome,” muzejā sanākušajiem aizbildņiem, arī tiem, kas iepriekšējos gados tādus parakstījuši, sacīja muzeja direktore Dace Tabūne. „Balstoties uz šo dokumentu, 1766. gadā Katrīna II Pēterburgā ar savu parakstu Cēsu pilsētai no jauna apstiprināja visas tai piederošās privilēģijas. Pēc dokumenta restaurācijas tas būs viens no galvenajiem Cēsu vēstures un mākslas muzeja jaunās ekspozīcijas eksponātiem.”
Izsludinot 2008. gada akciju – aizbildņu meklēšanu vēsturiskiem priekšmetiem, muzeja darbinieki bija cerējuši uz lielāku atsaucību. Sludinājumi presē, radio un internetā šogad cēsniekus nebija uzrunājuši. Cēsu muzejs ir vienīgais Latvijā, kur katru pavasari rīko aizbildņu akciju, aicinot līdzdarboties krājuma saglabāšanā un popularizēšanā. Līdz šim noslēgti 33 līgumi, tai skaitā aizbildnībai par ērģeļu, vijoļu un alta, karoga, krēsla un baznīcas grāmatas, luktura, pulksteņa un pat Ļeņina pieminekļa saglabāšanu.
Komentāri