Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Mūžs tuvojas gadsimta garumam

Druva
00:00
02.12.2008
33
200812012129281156

„Kad nenāk miegs, saklausu, ka vēlās stundās dzirdama automašīnu kustība, un nodomāju: “Grūti, ka cilvēkiem naktī jāstrādā.” Man gan nakts darbs nepatīk,” saka cēsniece Jozefina Ubovica. Pati viņa nekad no darba nav baidījusies – agri sākusi kalpa gaitas, un tā viss mūžs aizritējis, veicot lauku darbus. Vakar viņa sagaidīja 97 gadu jubileju.

„Kā gāja jaunībā? Labi gāja, citādi jau tik ilgi nebūtu nodzīvojusi,” jubilāre smejas. Viņa dzimusi Maltas pagastā, ģimenē bijuši seši bērni. Patstāvīgās lauku darbu gaitas sāktas Vecpiebalgas pagastā. Pēdējā darba vieta – kolhozs „Gaujaslīči”.

Pēdējos piecus gadus Jozefina dzīvo Cēsīs pie meitas Ērikas Jēpes. Pirms tam uzturējusies lauku mājās Zosēnu pagastā. Tagad tur dzīvo dēls. Viena meita apmetusies uz dzīvi Rīgā, bet divas – Cēsīs.

Kavējoties atmiņās, jubilāre atceras, ka māte stāstījusi par atgadījumu laikā, kad ģimene trīs gadus (no Jozefinas trīs līdz sešu gadu vecumam) dzīvojusi Maskavā, kurp tēvs devies peļņā. Īres nama īpašniece solījusi Jozefinas mammai lielu naudu, lai atdodot meitu viņai, pat draudējusi – ja nepārdošot, tad nozagšot un aizbraukšot dzīvot citur.

Jozefina apprecējās ar saimniekdēlu 20 gadu vecumā. Pirmā laulība ilga 13 gadus, viņa kļuva atraitne, bet otrajā laulībā nodzīvoja 30 gadus.

Jautāta par bērnu audzināšanas noslēpumiem, gaviļniece teic, ka pa īstam nav nevienu pērusi. Katrs zinājis savus pienākumus. Ērika piebilst: „Es atceros, ka tu mani bāri, kad atbraucu no Rīgas tehnikuma ar īsiem brunčiem. Tie bija balti un īsi, ne jau tādi, kā tagad – ko var par jostu nosaukt, bet tādi – pie ceļgala…tomēr bāries.”

„Tā aizgājis mūžs,” jubilāre nopūšas. „Nebija laika vaļaspriekiem – darbs laukos un darbs mājās.” „Kā tad ne?” meita atgādina. „Tu taču biji „galma” šuvēja, kilometriem tālu kundes brauca pie tevis. Savējos apdāvini ar zeķēm un cimdiem, māki tortes un maizi cept.” „Jā,” tam jubilāre piekrīt. „Jau bērnībā lellēm šuvu. Pārskatot dzīvi, jāsaka, ka manā redzējumā Ulmaņa laikos pārmaiņas uz labo pusi līdz laukiem īsti nenonāca. Ne pabalstu bērniem vai kā tāda nebija, pašiem jātiek ar visu galā. Kara gados nebēgām, palikām laukos strādāt. Māja bija pilna ar vācu karavīriem, mūs vienā istabiņā atstāja. Atceros – man no rīta jāiet uz kūti caur istabu, kur viņi gulēja, pa šauru eju… Viss siens bija jāatdod, rudzus iebēra grāvī un baroja savus zirgus, mums atlika noskatīties. Gājām kilometru pēc ūdens, jo viņu zirgi izdzēra mūsu avotu sausu. Gadījās klejojošie karavīri, kas piebrauca, bija jāatdod sviests, olas. Par karu briesmīgāks nav nekas. Krievu laikos tikai darbs – kas nestrādā, tam nebūs ēst. Tomēr kolhoza balles rīkoja Jāņu vakarā, nosauca par citiem svētkiem – apsējības, un svinēja.”

Tagad jubilāres ikdiena paiet, mājās atpūšoties, skatoties ziņas un kādu skaisto aktieru dēļ iemīļoto seriālu, palasot „Druvu”. „Patīk uzzināt, kā klājas veciem cilvēkiem – kurš pansionātā, kurš vientuļš kā tiek galā. Ja bērni nepaņem pie sevis, tad taču nekā? Samaksā rēķinus, un ēšanai nekas nepaliek,” teic jubilāre.

„Laukos arī – gandrīz visas fermas likvidētas, lauku mājas tukšas. Jaunatnei nepatīk laukos. Kas tur patiks? Zosēnos pazīstama skolotāja neiztīrītā ceļa dēļ divas dienas nav tikusi uz skolu. Man? Man šeit ir labi. Vienīgais – šokolāde vairs nav tik garšīga kā agrāk…”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
9

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
23

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
155

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
83
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
20
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi