Jaukas sagadīšanās dēļ man Francijā, strādājot par brīvprātīgo, mūzikas festivāls “Humors notīs” Francijā svinēja 15. gadadienu. Programma bija īpaši daudzveidīga, apmierinot ikviena pēc mākslas kāra skatītāja vēlmes. Uz nelielo Elzasas pilsētu Haguenau bija atbraukušas 29 grupas (festivāla rekords) ne tikai no Francijas, arī no Vācijas, Lielbritānijas un Dānijas. Īpaši pārsteidza muzikālais cirks, muzikālās marionetes un vokālā grupa Cinq de coeur. Festivāla darbība risinājās ne vien Haguenau pilsētas teātrī (šim pasākumam par godu tika atjaunota itāliešu zāle), bet arī uz ielām, kuras nedēļu apdzīvoja mākslinieki un ielu muzikanti.
Francijas mūzikas festivāla „Humors notīs” sākumi meklējami 1991. gadā. Festivāla organizētāji toreiz vēlējās ieinteresēt cilvēkus iepazīt sava reģiona kultūras bagātības. Ar laiku „Humors notīs” kļuva par lielu ikgadēju pasākumu, kurā tiekas mākslinieki, savu daiļradi cildinot ar humoru, mūziku un fantāziju.
Festivālā ar īpašu „off” programmu piedalījos arī es ar savu brīvprātīgā darba uzņēmējorganizāciju Aperock . Par ko ir stāsts? „Off” programma atšķīrās no festivāla pamatprogrammas, jo mūsu pasākumi notika pieejamās vietās – restorānos, bāros, mazos klubos, kultūras centros, un bija bez maksas, vai par niecīgu samaksu. Salīdzinājumam – sešu pasākumu apmeklēšana teātrī izmaksāja 77 eiro, bet baudot sešus Aperock rīkotos koncertus, vajadzēja šķirties no divpadsmit eiro, jauniešiem tikai no pieciem eiro!
Pirmajā festivāla vakarā notika grupas Lareosol koncerts. Tikko izkāpusi no vilciena, kas mani atveda no Parīzes, uzreiz metos roka, džeza, svinga un ska mūzikas jautrajā virpulī. Mājīgais LaCasa Loca bārs bija cilvēku pārpildīts. Lūk, lareosoļa puišu augošās popularitātes augļi! Mūziķi klausītājus aizrāva ar ātriem bungu ritmiem, smeldzīgām ģitārmelodijām, trompešu asiem kliedzieniem un humorpilniem dziesmu tekstiem. Stāstu par puisi Marselu Lareosol izpildījumā nezina vien retais alternatīvās mūzikas piekritējs Elzasā. Jau pirmajām dziesmām skanot, daudzi klausītāji dziedāja līdzi, veicot vēl nedrošus deju soļus, taču koncerta pusē visa iestāde bija viens mudžošs dejojošu un dziedošu cilvēku virpulis. Vakara izskaņā neizkustējies nepalika neviens.
Nākamajā dienā uzstājās La guinguette duets. Vijoles, akordeona, trombona un perkusiju skaņās tika ietērptas franču retro dziesmas, kurās vārdu spēlēm ir būtiskākā loma jautras noskaņas radīšanā. Trešajā festivāla vakarā visiem uz La Toscana picēriju atnākušajiem mūzikas gardēžiem Metjū Eps piedāvāja doties ceļojumā, akordeona pavadījumā stāstot amizantus atgadījumus, kas notiek ar cilvēkiem dažādās zemes malās. Klausītāji atsaucās te ar izbīli, te ar sajūsmu, līdz atplauka smaidos un ar skaļajiem smiekliem apklusināja paši savus aplausus. Ceturtais koncerts bija vislielākais. Tas notika Roberta Šūmaņa kultūras centrā. Lai redzētu Ravid’vour’Voir un Les Bredelers mūziķus, nāca jaunieši un arī vecāka gadagājuma cilvēki. Slavenie Elzasas šlāgeri ieguva regeja, svinga un roka skanējumu. Pēdējo humora devu notīs festivāla apmeklētāji saņēma no Toutou dans le Popoche un La Fanfare en Petard grupām. Pirmo izpildījumā varējām baudīt jautras dziesmas franču, angļu, vācu un elzasiešu valodā. Otrais kolektīvs karsēja gaisu ar nepārspējamu džeza, franka, regeja, hip hopa un austrumu tradicionālās mūzikas miksli.
Katru dienu sarīkot koncertu bija viens liels izaicinājums. Aperock ir maza organizācija, kur katra dalībnieka apzinīgi (vai aizmāršīgi) darbi sekmē (vai kavē) komandas darba veiksmīgu rezultātu. Iet gulēt četros naktī pēc viena koncerta un celties augšā deviņos no rīta, lai sagatavotu skatuvi nākamajam – tā nav joka lieta! Man bija liels prieks, ka mēs nesabrukām nedz fiziski, nedz morāli un varējām šī festivāla putrā iebērt arī savu humora šķipsnu.
Komentāri