Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Mūzika ar humoru notīs

Druva
00:00
02.12.2006
4

Jaukas sagadīšanās dēļ man Francijā, strādājot par brīvprātīgo, mūzikas festivāls “Humors notīs” Francijā svinēja 15. gadadienu. Programma bija īpaši daudzveidīga, apmierinot ikviena pēc mākslas kāra skatītāja vēlmes. Uz nelielo Elzasas pilsētu Haguenau bija atbraukušas 29 grupas (festivāla rekords) ne tikai no Francijas, arī no Vācijas, Lielbritānijas un Dānijas. Īpaši pārsteidza muzikālais cirks, muzikālās marionetes un vokālā grupa Cinq de coeur. Festivāla darbība risinājās ne vien Haguenau pilsētas teātrī (šim pasākumam par godu tika atjaunota itāliešu zāle), bet arī uz ielām, kuras nedēļu apdzīvoja mākslinieki un ielu muzikanti.

Francijas mūzikas festivāla „Humors notīs” sākumi meklējami 1991. gadā. Festivāla organizētāji toreiz vēlējās ieinteresēt cilvēkus iepazīt sava reģiona kultūras bagātības. Ar laiku „Humors notīs” kļuva par lielu ikgadēju pasākumu, kurā tiekas mākslinieki, savu daiļradi cildinot ar humoru, mūziku un fantāziju.

Festivālā ar īpašu „off” programmu piedalījos arī es ar savu brīvprātīgā darba uzņēmējorganizāciju Aperock . Par ko ir stāsts? „Off” programma atšķīrās no festivāla pamatprogrammas, jo mūsu pasākumi notika pieejamās vietās – restorānos, bāros, mazos klubos, kultūras centros, un bija bez maksas, vai par niecīgu samaksu. Salīdzinājumam – sešu pasākumu apmeklēšana teātrī izmaksāja 77 eiro, bet baudot sešus Aperock rīkotos koncertus, vajadzēja šķirties no divpadsmit eiro, jauniešiem tikai no pieciem eiro!

Pirmajā festivāla vakarā notika grupas Lareosol koncerts. Tikko izkāpusi no vilciena, kas mani atveda no Parīzes, uzreiz metos roka, džeza, svinga un ska mūzikas jautrajā virpulī. Mājīgais LaCasa Loca bārs bija cilvēku pārpildīts. Lūk, lareosoļa puišu augošās popularitātes augļi! Mūziķi klausītājus aizrāva ar ātriem bungu ritmiem, smeldzīgām ģitārmelodijām, trompešu asiem kliedzieniem un humorpilniem dziesmu tekstiem. Stāstu par puisi Marselu Lareosol izpildījumā nezina vien retais alternatīvās mūzikas piekritējs Elzasā. Jau pirmajām dziesmām skanot, daudzi klausītāji dziedāja līdzi, veicot vēl nedrošus deju soļus, taču koncerta pusē visa iestāde bija viens mudžošs dejojošu un dziedošu cilvēku virpulis. Vakara izskaņā neizkustējies nepalika neviens.

Nākamajā dienā uzstājās La guinguette duets. Vijoles, akordeona, trombona un perkusiju skaņās tika ietērptas franču retro dziesmas, kurās vārdu spēlēm ir būtiskākā loma jautras noskaņas radīšanā. Trešajā festivāla vakarā visiem uz La Toscana picēriju atnākušajiem mūzikas gardēžiem Metjū Eps piedāvāja doties ceļojumā, akordeona pavadījumā stāstot amizantus atgadījumus, kas notiek ar cilvēkiem dažādās zemes malās. Klausītāji atsaucās te ar izbīli, te ar sajūsmu, līdz atplauka smaidos un ar skaļajiem smiekliem apklusināja paši savus aplausus. Ceturtais koncerts bija vislielākais. Tas notika Roberta Šūmaņa kultūras centrā. Lai redzētu Ravid’vour’Voir un Les Bredelers mūziķus, nāca jaunieši un arī vecāka gadagājuma cilvēki. Slavenie Elzasas šlāgeri ieguva regeja, svinga un roka skanējumu. Pēdējo humora devu notīs festivāla apmeklētāji saņēma no Toutou dans le Popoche un La Fanfare en Petard grupām. Pirmo izpildījumā varējām baudīt jautras dziesmas franču, angļu, vācu un elzasiešu valodā. Otrais kolektīvs karsēja gaisu ar nepārspējamu džeza, franka, regeja, hip hopa un austrumu tradicionālās mūzikas miksli.

Katru dienu sarīkot koncertu bija viens liels izaicinājums. Aperock ir maza organizācija, kur katra dalībnieka apzinīgi (vai aizmāršīgi) darbi sekmē (vai kavē) komandas darba veiksmīgu rezultātu. Iet gulēt četros naktī pēc viena koncerta un celties augšā deviņos no rīta, lai sagatavotu skatuvi nākamajam – tā nav joka lieta! Man bija liels prieks, ka mēs nesabrukām nedz fiziski, nedz morāli un varējām šī festivāla putrā iebērt arī savu humora šķipsnu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
7

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
232

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi