Cēsīs Latvijas muzejnieki satikās vienā no nozīmīgākajiem ikgadējiem nozares pasākumiem “Muzeju forums 2022”. Tā šī gada devīze “Šodienas izaicinājumi rītdienas muzejam”. Forums notika gan klātienē, gan attālināti.
“Nozare saskaras ar daudzām pārmaiņām un izaicinājumiem: “Covid-19” pandēmijas sekām, Administratīvi teritoriālo reformu, izmaiņām likumos, draudiem ģeopolitiskā kontekstā. Muzeji strādā, un ir svarīgi runāt par šobrīd aktuālo, dalīties pieredzē,” saka Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde un uzsver, kad domāts par foruma vietu, bijis skaidrs – tam jānotiek ārpus Rīgas. Un Cēsu muzejs vienmēr laipni uzņēmis kolēģus.
Muzeja nozares speciālisti vērtēja, kāds bijis pēdējais gads. “Pārmaiņas ir pozitīvi satricinājušas muzejus. Tie kļuvuši atvērtāki, piedāvāti jauni produkti,” atzina Latvijas Kultūras akadēmijas vadošā pētniece Baiba Tjarve, bet Starptautiskās muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas valdes pārstāve Daina Ratniece uzsvēra, ka tiek meklēti risinājumi, atrastas jaunas formas, kā sarunāties ar sabiedrību jaunajos apstākļos.
“Daudz materiālu digitalizēts, un tagad tie pieejami sabiedrībai,” sacīja pētniece Ieva Priede, kā tuvākā laika uzdevumu muzejiem akcentējot būt pilsoniski aktīvākiem. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, stāstīt, kāpēc demokrātija ir tik būtiska sabiedrībai, ka tā ir vērtība. Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja Una Sedleniece atgādināja, ka pēc novadu reformas daudziem muzejiem reģionos jāmācās veidot sadarbību ar citiem muzejiem un kultūras mantojuma objektiem jaunajā pašvaldībā. Jāspēj pašvaldībai izstāstīt, skaidrot savus mērķus.
Diskusiju par muzejiem “Covid-19” apstākļos vadīja vēsturnieks Edgars Plētiens, muzejnieki vērtēja attālinātās iespējas, rīkojot tiešsaistes nodarbības skolēniem. Pieredzes uzkrātas dažādas. Domājot par nākotni, kolēģi bija vienisprātis, ka, apmeklējot muzeju klātienē, var daudz vairāk uzzināt un arī gūt emocionālu iespaidu. Taču tiešsaistes nodarbībās var iesaistīties skolas, kas attāluma dēļ līdz muzejam nemaz neaizbrauktu.
Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Garjāns atzina: “Muzejs savās funkcijās var būt digitālajā vidē, sabiedrībai ir pieejams, piemēram, muzeju kopkatalogs. Muzejs primāri ir komunikācija ar sabiedrību. Tā var būt arī digitālā vidē, pētnieciskos darbus var veikt digitalizētās datu bāzēs. Var visus muzeja priekšmetus parādīt ekrānā. Kāda vajadzība iet pie Monas Lizas, uzliec ekrānā un skaties. Šis jautājums paliek bez atbildes.” Ziedoņa muzeja projekta vadītāja Žanete Grende uzsvēra, ka ir svarīgi izvērtēt, kad būt attālināti, kad klātienē.
Kolēģi arī pārrunāja muzeju nozares normatīvā regulējuma nepieciešamību, jo jau gadu nav Latvijas muzeju attīstības stratēģijas. Tāpat diskutēja, vai jāizstrādā kultūrvēsturiskā mantojuma muzealizācijas kritēriji. Muzealizācija ir priekšmetu izņemšana no to dabiskās un kultūrvides, piešķirot tiem statusu. Svarīgi saprast, kādas vērtības muzealizēt, kam par tām uzņemties atbildību – vai tās ir pašvaldības, privātas institūcijas vai valsts.
Domu apmaiņa raisījās par to, vai muzeja vadītājiem speciālistiem jābūt atbilstošai izglītībai, kā arī tālākizglītības iespējām, jo tā prasa gan līdzekļus, gan laiku. Ierobežojumu laiks pierādīja, ka mācības var notikt attālināti. Daina Ratniece vērsa kolēģu uzmanību uz paaudžu maiņu muzejos. “Vakances aizpildās lēni. Jāsaskaras ar to, ka diemžēl jaunajiem dažkārt nav izpratnes par muzeja darbu. Muzejs nav darbavieta ar astoņu stundu darba dienu. Ir jārunā arī par muzeju darbinieku atalgojumu,” teica D.Ratniece. Kolēģi bija vienisprātis, ka neatkarīgi no tā, vai muzeji ir akreditēti vai neakreditēti, valsts, privātie vai pašvaldības, uz tiem jāattiecina vienoti profesionālie kritēriji. Apmeklētājiem nav svarīgi, kam pieder muzejs, bet ir svarīga pakalpojuma kvalitāte.
Svarīga muzejiem ir sadarbība ar citām institūcijām. Mazos novados tas ir īpaši būtiski, lai muzeji nestrādā atrauti, piemēram, no bibliotēkām.
Forumā pensionētā Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne rosināja kolēģus vākt un stāstīt ukraiņu dzīvesstāstus, runāt par šo laiku, atklājot vēsturi.
Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule “Druvai” atklāja, ka pēdējo nedēļu notikumi Ukrainā pamudinājuši Kārļa Skalbes “Saulrietos” iekārtot izstādi par bēgļiem. “K.Skalbe bija bēglis, mazdēlam Andrejam bija astoņi gadi, kad 1944.gadā vienā bēgļu laivā ar vectēvu izceļoja. Sarunā Andrejs teica: “Es zinu, kas ir karš,”” stāsta L.Grudule. Izstādē būs fotogrāfijas un piemiņas lietas.
“Satikt kolēģus klātienē, dalīties pieredzē, diskutēt par to, kas mums visiem svarīgs – tas vien jau ir ieguvums. Tika skartas ikvienam muzejam aktuālas tēmas,” par forumu sacīja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere.
Komentāri