Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Modes lieta – pilates

Druva
00:00
25.11.2006
55
4.lapa

Mūsdienās tiek piedāvāts plašs klāsts visdažādāko nodarbju. Arī ziemā nebūtu jāsūrojas, ka nav ko īsti pasākt. Joga, dejas, trenažieru zāles, aerobika, baseins un pilates. Jā, pilates ir pēdējā laika modes kliedziens. Bet kas tās ir? Māra Sildnika ir ne tikai aerobikas trenere, bet jau trešo gadu vada pilates.

Māra atklāj, ka, vienkārši runājot, tā ir vingrošanas sistēma, kas notiek uz grīdas, un nav svarīgi, lai skanētu mūzika un cilvēkam būtu ritma izjūta.

“Tas pamatā ir darbs ar sevi. Tā ir ķermeņa un gara kopēja darbošanās. Nodarbība rada ne tikai fizisku, bet arī garīgu tonusu. Pilates vēsture aizsākās pagājušā gadsimta sākumā. To izgudroja vācietis Jozefs Pilatess, kurš vingrošanas sistēmu veidoja, lietojot Austrumu vingrošanas disciplīnas – lokanības, elpošanas un līdzsvara atjaunošanas metodes, kā arī no Rietumiem nākušās – ķermeņa spēka un sirdsdarbības stiprināšanas metodes. Tātad pilates nodarbību pamatā ir vingrojumu sistēma, kas trenē un nostiprina ķermeņa dziļos muskuļus, ir koncentrēta uz vēdera, muguras un sēžas muskulatūru, uzlabo stāju un lokanību. Protams, tas nav viegli,” saka Māra un turpina: “ Uz pilates var nākt visi. Nav vecuma ierobežojuma. Bez tam mums visiem ir kādas problēmas. Noder īpaši tiem, kuri ilgu laiku nav vingrojuši. Lai atrastu savus muskuļus, kur tie ir un vai vispār ir. Tas lieti noderēs arī biznesmeņiem un cilvēkiem, kuri lielāko dienas daļu pavada, sēžot pie datora, vai pusaudžiem, kuri mācību procesa gaitā daudz laika pavada, sēžot pie rakstāmgalda. Vingrošana noderēs arī cilvēkiem, kuriem nepieciešama mugurkaula korekcija vai atbrīvošanās no stresa. Arī sievietēm, kuras gaida bērniņu, līdz noteiktam laikam tas nāks tikai par labu,” saka trenere.

M. Sildnika nenoliedz, ka cilvēki pēdējā laikā ir kļuvuši aktīvāki.

“Daudzi lasa sieviešu žurnālus un zina, ka kustēties vajag. Bet, ja nopietni, cilvēki vairāk sporto, jo viņu pārējais dzīves veids kļūst arvien mazkustīgāks. Dzīvojam arvien labāk, visiem ir auto, visi brauc, ir mīļotie datori un telefoni. Pārtika mums ir tāda, kāda tā ir. Un mums īpaši daudz nav jādara. Bet pienāk mirklis, kad vairs nevar pagrozīt galvu, iztaisnot muguru, un nemaz nav cienījamos gados. Kustēties vajag. Tas ir kā “Āmen” baznīcā,” domās dalās trenere.

Māra gan atzīst, ka visgrūtāk ir saņemties aiziet līdz vingrošanas zālei, lai nodarbības uzsāktu.

“Bez tam lielākoties, kā jau kārtīgu latviešu cilvēku, pārņem simts un viens komplekss. ”Vai, dieniņ, nu kā tad es? Pēc kā es izskatos? Es nemaz nevaru no sēdus pozas piecelties…” Nu, bet apvelies un piecelies. Visas tās atrunas par to, ka nav ko vilkt mugurā… Inventārs te nav vajadzīgs. Ja aerobikā vajadzīgas varbūt labas botas, tad pilates vingro ar basām kājām. Trennūzenes mājās, domājams, katram atradīsies. Tik vien ir, ka jāpieceļas un jāatnāk. Un tā vien liekas, ka es atnākšu un visi uz mani skatīsies. Nu, neskatās jau! Visi skatās uz sevi un treneri, citam nekam laika neatliek,” domās dalās Māra.

Jautāta, vai ir kas kopīgs aerobikai un pilates, trenere atbild, ka tās ir divas dažādas sistēmas. Taču cilvēkiem slodzi vajag dažādot un var pamēģināt kā vienu, tā otru kustību veidu.

“Pilates iztrūkst aerobās slodzes. Tas ir sirds muskulītim, jo nav lēkšanas kā aerobikā. Viss ir lēns. Plūstošas kustības, kas ir vērstas uz dziļo muskuļu stiprināšanu, kā savukārt iztrūkst aerobikā,” skaidro Māra un turpina: “Tas ir brīnišķīgi, ka mūsdienās ir tik daudz iespēju, ko darīt. Agrāk tā nebija. Bet, lai neapjuktu plašajā piedāvājumā, katram būtu jāieklausās sevī. Mēs taču katrs zinām, ko gribam vai negribam. Kāds, piemēram, skaidri apzinās, ka viņam nepatīk lēkt. Tas nozīmē, ka aerobika nederēs. Citam pateiksi, ka visa nodarbība jāpavada uz grīdas, jāelpo un jākoncentrējas – atkal nederēs. Ir iespēja iet un izmēģināt visu pa vienai reizei un tā atrast sev īsto. Es arī vienmēr uzsveru, ka vajag vingrot ar prieku. Jo tas ir tas, ko tu dari pēc darba. Bet, ja uz vingrošanu vēl iesi kā uz giljotīnu, tad labāk nevajag. Kur rodu sevī enerģiju? Man tas ļoti patīk. Tas ir mans sirds darbs. No dabas esmu kustīga. Ne jau vienmēr, protams, ir tā, ka kājiņas nes uz darbu, bet patīk. Tad arī viss pats nāk no sevis,” tā trenere Māra Sildnika.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
142

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
410
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
12
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi