Ceturtdiena, 9. janvāris
Vārda dienas: Kaspars, Aksels, Alta

Modes lieta – pilates

Druva
00:00
25.11.2006
23
4.lapa

Mūsdienās tiek piedāvāts plašs klāsts visdažādāko nodarbju. Arī ziemā nebūtu jāsūrojas, ka nav ko īsti pasākt. Joga, dejas, trenažieru zāles, aerobika, baseins un pilates. Jā, pilates ir pēdējā laika modes kliedziens. Bet kas tās ir? Māra Sildnika ir ne tikai aerobikas trenere, bet jau trešo gadu vada pilates.

Māra atklāj, ka, vienkārši runājot, tā ir vingrošanas sistēma, kas notiek uz grīdas, un nav svarīgi, lai skanētu mūzika un cilvēkam būtu ritma izjūta.

“Tas pamatā ir darbs ar sevi. Tā ir ķermeņa un gara kopēja darbošanās. Nodarbība rada ne tikai fizisku, bet arī garīgu tonusu. Pilates vēsture aizsākās pagājušā gadsimta sākumā. To izgudroja vācietis Jozefs Pilatess, kurš vingrošanas sistēmu veidoja, lietojot Austrumu vingrošanas disciplīnas – lokanības, elpošanas un līdzsvara atjaunošanas metodes, kā arī no Rietumiem nākušās – ķermeņa spēka un sirdsdarbības stiprināšanas metodes. Tātad pilates nodarbību pamatā ir vingrojumu sistēma, kas trenē un nostiprina ķermeņa dziļos muskuļus, ir koncentrēta uz vēdera, muguras un sēžas muskulatūru, uzlabo stāju un lokanību. Protams, tas nav viegli,” saka Māra un turpina: “ Uz pilates var nākt visi. Nav vecuma ierobežojuma. Bez tam mums visiem ir kādas problēmas. Noder īpaši tiem, kuri ilgu laiku nav vingrojuši. Lai atrastu savus muskuļus, kur tie ir un vai vispār ir. Tas lieti noderēs arī biznesmeņiem un cilvēkiem, kuri lielāko dienas daļu pavada, sēžot pie datora, vai pusaudžiem, kuri mācību procesa gaitā daudz laika pavada, sēžot pie rakstāmgalda. Vingrošana noderēs arī cilvēkiem, kuriem nepieciešama mugurkaula korekcija vai atbrīvošanās no stresa. Arī sievietēm, kuras gaida bērniņu, līdz noteiktam laikam tas nāks tikai par labu,” saka trenere.

M. Sildnika nenoliedz, ka cilvēki pēdējā laikā ir kļuvuši aktīvāki.

“Daudzi lasa sieviešu žurnālus un zina, ka kustēties vajag. Bet, ja nopietni, cilvēki vairāk sporto, jo viņu pārējais dzīves veids kļūst arvien mazkustīgāks. Dzīvojam arvien labāk, visiem ir auto, visi brauc, ir mīļotie datori un telefoni. Pārtika mums ir tāda, kāda tā ir. Un mums īpaši daudz nav jādara. Bet pienāk mirklis, kad vairs nevar pagrozīt galvu, iztaisnot muguru, un nemaz nav cienījamos gados. Kustēties vajag. Tas ir kā “Āmen” baznīcā,” domās dalās trenere.

Māra gan atzīst, ka visgrūtāk ir saņemties aiziet līdz vingrošanas zālei, lai nodarbības uzsāktu.

“Bez tam lielākoties, kā jau kārtīgu latviešu cilvēku, pārņem simts un viens komplekss. ”Vai, dieniņ, nu kā tad es? Pēc kā es izskatos? Es nemaz nevaru no sēdus pozas piecelties…” Nu, bet apvelies un piecelies. Visas tās atrunas par to, ka nav ko vilkt mugurā… Inventārs te nav vajadzīgs. Ja aerobikā vajadzīgas varbūt labas botas, tad pilates vingro ar basām kājām. Trennūzenes mājās, domājams, katram atradīsies. Tik vien ir, ka jāpieceļas un jāatnāk. Un tā vien liekas, ka es atnākšu un visi uz mani skatīsies. Nu, neskatās jau! Visi skatās uz sevi un treneri, citam nekam laika neatliek,” domās dalās Māra.

Jautāta, vai ir kas kopīgs aerobikai un pilates, trenere atbild, ka tās ir divas dažādas sistēmas. Taču cilvēkiem slodzi vajag dažādot un var pamēģināt kā vienu, tā otru kustību veidu.

“Pilates iztrūkst aerobās slodzes. Tas ir sirds muskulītim, jo nav lēkšanas kā aerobikā. Viss ir lēns. Plūstošas kustības, kas ir vērstas uz dziļo muskuļu stiprināšanu, kā savukārt iztrūkst aerobikā,” skaidro Māra un turpina: “Tas ir brīnišķīgi, ka mūsdienās ir tik daudz iespēju, ko darīt. Agrāk tā nebija. Bet, lai neapjuktu plašajā piedāvājumā, katram būtu jāieklausās sevī. Mēs taču katrs zinām, ko gribam vai negribam. Kāds, piemēram, skaidri apzinās, ka viņam nepatīk lēkt. Tas nozīmē, ka aerobika nederēs. Citam pateiksi, ka visa nodarbība jāpavada uz grīdas, jāelpo un jākoncentrējas – atkal nederēs. Ir iespēja iet un izmēģināt visu pa vienai reizei un tā atrast sev īsto. Es arī vienmēr uzsveru, ka vajag vingrot ar prieku. Jo tas ir tas, ko tu dari pēc darba. Bet, ja uz vingrošanu vēl iesi kā uz giljotīnu, tad labāk nevajag. Kur rodu sevī enerģiju? Man tas ļoti patīk. Tas ir mans sirds darbs. No dabas esmu kustīga. Ne jau vienmēr, protams, ir tā, ka kājiņas nes uz darbu, bet patīk. Tad arī viss pats nāk no sevis,” tā trenere Māra Sildnika.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kosmosa izziņas centrs - ieguldījums STEM priekšmetu apgūšanā

00:00
09.01.2025
27
1

Kosmosa izziņas centrā Cēsīs notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas izbraukuma sēde. Apakškomisijas sekretārs Atis Švinka pēc iepazīšanās ar centru atzina, ka te radīta lieliska iespēja gan atraisīt bērnu un jaunieši interesi par kosmosa pētniecības pamatiem un ar to saistītos STEM mācību virzienus, gan sniegt atbalstu skolotājiem. “Kosmosa industrija ir viena no […]

Sniegots pārbaudījums ielu un ietvju uzturētājiem

00:00
08.01.2025
116

Aizvadītās nedēļas nogale ar noturīgu salu un biežu snigšanu bija pirmais nopietnais pārbaudījums brauktuvju un ietvju uzturētājiem Cēsīs un Vaives pagasta Rīdzenē. Kā jau esam informējuši, saskaņā ar noslēgto līgumu kopš 1. decembra abās apdzīvotajās vietās par ielu, ietvju, kā arī sabiedriskā transporta pieturu, kāpņu tīrību gādā SIA “Kom-Auto”. “Kom-Auto” direktors Māris Lasmanis atzīst, ka […]

Raiskuma pagasts. Ko var izlemt pašvaldības un kas paliek valsts ziņā

00:00
07.01.2025
91

Vai daba jāsargā uz meža īpašnieku rēķina; ir jāsaremontē ceļš, lai nebojātu alejas ozolus; kā nodrošināt, lai, izkāpjot no autobusa lielceļa malā, cilvēks justos droši? Šos un vēl citus jautājumus Raiskuma pagasta un citi Cēsu novada Pārgaujas apvienības teritorijā dzīvojošie pirms Ziemassvētkiem uzdeva novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai un izpilddirektorei Līgai […]

Vēsture dzīvo, kamēr to atceramies

00:00
06.01.2025
54

Vidzemes šosejas 79.kilometrā ceļmalas uzkalniņā granīta piemineklis atgādina par pirmo latviešu karaspēka bruņoto sadursmi ar Padomju Krievijas Sarkano armiju.  1918.gada 24.decembrī kapteiņa Artūra Jansona izlūku komanda ar smagā ložmetēja uguni aizkavēja Sarkanās ar­mijas izlūku virzīšanos no Cēsīm uz Ieriķiem. Kaujas simtgadē pēc Strēlnieku apvienības  Cēsu nodaļas aktīvistu Māra Niklasa un Ēvalda Krie­viņa ierosmes, piesaistot ziedojumus […]

Gadu sāk ar labu darbu – asins ziedošanu

00:00
05.01.2025
70

Gada pirmajā darba dienā donori bija gaidīti Cēsu 2. pamatskolas aktu zālē, kur Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Vidzemes komitejas Cēsu birojs organizēja tradicionālo Donoru dienu. Asinis ziedot vēlējās 61, to darīt varēja 56. No tiem pirmo reizi par donoru kļuva četri cilvēki. Lai pēc garajām svētku brīvdienām palīdzētu atjaunot asins krājumus, bija un joprojām ir […]

Atver gleznu grāmatu

00:00
04.01.2025
64

Jaunpiebaldzēniete Astrīda Raso Mājeniece gleznošanu dēvē par savu vaļasprieku. Viņa studējusi Mākslas akadēmijā zīmēšanu un gleznošanu, tomēr ilgu laiku darījusi ko citu un gleznot atsākusi 2004. gadā. Viņa ir arī Piebalgas gleznotāju studijas dalībniece. Decembrī muzikāli dzejiskās noskaņās aizvadīti grāmatas “Gleznas” atvēršanas svētki, kā arī Jaunpiebalgas Kultūras centra mazajā zālē izstādē skatāmi 20 darbi no […]

Tautas balss

Zaķu ielas zīmes jeb mātes sapnis

11:02
03.01.2025
73
20
Cēsinieks E.L. raksta:

Kad es, radis drukāt notis, senam draugam palūdzu palīdzību pārslēgties burtrakstīšanai, viņš izteica aizdomas, ka ķeršos pie memuāru sacerēšanas. Tad mani ķēra apgaismība. Memu­ārus mudina rakstīt pēdējā cerība. Varbūt nākotnē kāds gribēs uzzināt, kā izskatījās pasaule pirms viņa dzimšanas , paņems vērtīgo un atmetīs kaitīgo. Bija viegli uzrakstīt virsrakstu, grūtības radās uzreiz pēc tam. Skaidrs, […]

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
25
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
35
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
40
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
34
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Sludinājumi