Mūsdienās tiek piedāvāts plašs klāsts visdažādāko nodarbju. Arī ziemā nebūtu jāsūrojas, ka nav ko īsti pasākt. Joga, dejas, trenažieru zāles, aerobika, baseins un pilates. Jā, pilates ir pēdējā laika modes kliedziens. Bet kas tās ir? Māra Sildnika ir ne tikai aerobikas trenere, bet jau trešo gadu vada pilates.
Māra atklāj, ka, vienkārši runājot, tā ir vingrošanas sistēma, kas notiek uz grīdas, un nav svarīgi, lai skanētu mūzika un cilvēkam būtu ritma izjūta.
“Tas pamatā ir darbs ar sevi. Tā ir ķermeņa un gara kopēja darbošanās. Nodarbība rada ne tikai fizisku, bet arī garīgu tonusu. Pilates vēsture aizsākās pagājušā gadsimta sākumā. To izgudroja vācietis Jozefs Pilatess, kurš vingrošanas sistēmu veidoja, lietojot Austrumu vingrošanas disciplīnas – lokanības, elpošanas un līdzsvara atjaunošanas metodes, kā arī no Rietumiem nākušās – ķermeņa spēka un sirdsdarbības stiprināšanas metodes. Tātad pilates nodarbību pamatā ir vingrojumu sistēma, kas trenē un nostiprina ķermeņa dziļos muskuļus, ir koncentrēta uz vēdera, muguras un sēžas muskulatūru, uzlabo stāju un lokanību. Protams, tas nav viegli,” saka Māra un turpina: “ Uz pilates var nākt visi. Nav vecuma ierobežojuma. Bez tam mums visiem ir kādas problēmas. Noder īpaši tiem, kuri ilgu laiku nav vingrojuši. Lai atrastu savus muskuļus, kur tie ir un vai vispār ir. Tas lieti noderēs arī biznesmeņiem un cilvēkiem, kuri lielāko dienas daļu pavada, sēžot pie datora, vai pusaudžiem, kuri mācību procesa gaitā daudz laika pavada, sēžot pie rakstāmgalda. Vingrošana noderēs arī cilvēkiem, kuriem nepieciešama mugurkaula korekcija vai atbrīvošanās no stresa. Arī sievietēm, kuras gaida bērniņu, līdz noteiktam laikam tas nāks tikai par labu,” saka trenere.
M. Sildnika nenoliedz, ka cilvēki pēdējā laikā ir kļuvuši aktīvāki.
“Daudzi lasa sieviešu žurnālus un zina, ka kustēties vajag. Bet, ja nopietni, cilvēki vairāk sporto, jo viņu pārējais dzīves veids kļūst arvien mazkustīgāks. Dzīvojam arvien labāk, visiem ir auto, visi brauc, ir mīļotie datori un telefoni. Pārtika mums ir tāda, kāda tā ir. Un mums īpaši daudz nav jādara. Bet pienāk mirklis, kad vairs nevar pagrozīt galvu, iztaisnot muguru, un nemaz nav cienījamos gados. Kustēties vajag. Tas ir kā “Āmen” baznīcā,” domās dalās trenere.
Māra gan atzīst, ka visgrūtāk ir saņemties aiziet līdz vingrošanas zālei, lai nodarbības uzsāktu.
“Bez tam lielākoties, kā jau kārtīgu latviešu cilvēku, pārņem simts un viens komplekss. ”Vai, dieniņ, nu kā tad es? Pēc kā es izskatos? Es nemaz nevaru no sēdus pozas piecelties…” Nu, bet apvelies un piecelies. Visas tās atrunas par to, ka nav ko vilkt mugurā… Inventārs te nav vajadzīgs. Ja aerobikā vajadzīgas varbūt labas botas, tad pilates vingro ar basām kājām. Trennūzenes mājās, domājams, katram atradīsies. Tik vien ir, ka jāpieceļas un jāatnāk. Un tā vien liekas, ka es atnākšu un visi uz mani skatīsies. Nu, neskatās jau! Visi skatās uz sevi un treneri, citam nekam laika neatliek,” domās dalās Māra.
Jautāta, vai ir kas kopīgs aerobikai un pilates, trenere atbild, ka tās ir divas dažādas sistēmas. Taču cilvēkiem slodzi vajag dažādot un var pamēģināt kā vienu, tā otru kustību veidu.
“Pilates iztrūkst aerobās slodzes. Tas ir sirds muskulītim, jo nav lēkšanas kā aerobikā. Viss ir lēns. Plūstošas kustības, kas ir vērstas uz dziļo muskuļu stiprināšanu, kā savukārt iztrūkst aerobikā,” skaidro Māra un turpina: “Tas ir brīnišķīgi, ka mūsdienās ir tik daudz iespēju, ko darīt. Agrāk tā nebija. Bet, lai neapjuktu plašajā piedāvājumā, katram būtu jāieklausās sevī. Mēs taču katrs zinām, ko gribam vai negribam. Kāds, piemēram, skaidri apzinās, ka viņam nepatīk lēkt. Tas nozīmē, ka aerobika nederēs. Citam pateiksi, ka visa nodarbība jāpavada uz grīdas, jāelpo un jākoncentrējas – atkal nederēs. Ir iespēja iet un izmēģināt visu pa vienai reizei un tā atrast sev īsto. Es arī vienmēr uzsveru, ka vajag vingrot ar prieku. Jo tas ir tas, ko tu dari pēc darba. Bet, ja uz vingrošanu vēl iesi kā uz giljotīnu, tad labāk nevajag. Kur rodu sevī enerģiju? Man tas ļoti patīk. Tas ir mans sirds darbs. No dabas esmu kustīga. Ne jau vienmēr, protams, ir tā, ka kājiņas nes uz darbu, bet patīk. Tad arī viss pats nāk no sevis,” tā trenere Māra Sildnika.
Komentāri