Cēsu Meža kapu teritoriju sakārto. Pavisam drīz arī vecajā kapu daļā, tā sauktajā mežmalā, būs norādītas vietas, kur drīkst izbērt kopšanas atkritumus.
Pašlaik gar mežmalu krājas atkritumu valnis, kuru pamanījuši vairāki kapu apmeklētāji. No otras puses, dīvaini, ka viņi pamana atkritumu valni, bet ilgāk nekā desmit gadus sadzīvojuši ar to, ka visa mežmala bijusi piesēta plēves maisiņiem, sveču traukiem, izkaltušiem bēru vainagiem un reizēm pat sadzīves atkritumiem, kurus iedzīvotāji paslinkojuši iemest konteinerā pie mājas, bet atveduši uz kapsētas malu.
“No mežmalas atkritumus nekad nevarēja izvest, jo nevarēja atkritumu kalniem piekļūt ar transportu. Caur kokiem ar tādu tehniku neizbraukt. Šopavasar kokus zāģējām, celmus izcēlām. Tagad vismaz posmiem mežmala ir brīvāka. Un soli pa solītim to turpināsim sakārtot. Ja izdosies rast papildus finansējumu, tad vēlamā kārtība būs jau šajā gadā, ja ne, tad nākamgad. Kad mežmala būs iztīrīta, tad līdzīgi kā jaunajā kapu daļā iežogosim dažas vietas, kur cilvēki var izmest atkritumus. Jācer, ka kapu apmeklētāji to ievēros, tad kārtība būs daudz lielāka,” uzsvēra Cēsu pilsētas domes komunālās nodaļas galvenā speciāliste kapu apsaimniekošanas jautājumos Dace Jansone.
Atkritumu izvešanai no kapiem pilsētas dome gadā tērē desmit tūkstošus latu. Lielā atkritumu aizvešana notiek pirms kapu svētkiem un svecīšu vakara rudenī. Kapu apsaimniekotāja lēš, ka ar trim plašajām atkritumu izvešanas reizēm ir gana, ja vien iedzīvotāji rūpīgi ievērotu, ka atkritumi jānovieto norādītajās vietās.
“Druvas” satiktie iedzīvotāji sacīja, ka kārtība Meža kapos varētu būt lielāka.
“Tagad jau trīs, četrus mēnešus te met atkritumus, neviens neizved. Sastūma to celmu kalnu, bet neko tālāk nedara. Runāja, ka gar mežmalu paplašinās kapsētu, bet nekas nenotiek. Es visus atkritumus no
dzimtas kapiem vedu līdz kapu malai ar ķerru, jo rokās tik tālu grūti nest,” sprieda Alfrēds Bērzlapiņš, bet Mirdza Ratsepa piebilda: “Man jau liekas, ka tagad ne tikai te, kapu augšā, bet arī lejpusē ir sakoptāks. Gar mežmalu atkritumi mētājās izklaidus. Tagad ir kaudzēs. Un cilvēki jau arī rīkojas dažādi,- ir taču arī tādi, kas savus kapus apkopj, bet atkritumus uzber blakus, kur kapa vieta vecāka, daļēji aizaugusi.”
Jaunajā kapu daļā ar atkritumu apsaimniekošanu “Druvas” satiktie iedzīvotāji bija gana apmierināti, sakot, ka tos izved laikus un iežogotas atkritumu izgāztuves sarindotas gar visu iebraucamo ceļu.
“Mums jaunajā kapu daļā ir grūtāk ar ūdens dabūšanu. Kanna jānes cauri pus kapiem, bet teritorija liela. Tagad lietus nav bijis, viss izkalst,” šķendējās Emīlija Vegere. Arī kapu apsaimniekotāji ir neizpratnē, kāpēc jau trešo vasaru Meža kapos trūkst ūdens.
“Mēs nevaram iekārtot jaunus krānus, jo arī vecajā daļā ūdens nepietiek. Ja tā darītu, tad bail, ka visa kapsēta nepaliek bez ūdens. Mēs pašlaik pētām, kā mainās spiediens ūdensvadā, kāpēc radusies šāda situācija,” tā Dace Jansone, kura mudināja arī iedzīvotājus vairāk parūpēties par kārtību kapos. Viņa pārzina visus pilsētas kapus un uzsver, ka daudzviet tieši kapsētās notiek jauniešu un bezpajumtnieku saiešanas, bet pēc tām sešu cilvēku brigādei jāstrādā, lai savāktu drazas.
“Šogad mazāk, bet vēl pērn uz Vācu kapiem iedzīvotāji veda izmest pat ledusskapjus, veļas mašīnas, dīvānus. Tajos pašos Meža kapos atkritumi tiek mesti ne tikai mežmalā, cilvēku nekaunība jau sniegusies tik tālu, ka sagrābj lapas, vecos ziedus no dzimtas kapiem un atkritumus atstāj uz galvenajiem ceļiem, lai kapu apsaimniekotāji iet un savāc. Mēs tiešām katru nedēļu arī koplietošanas teritorijas uzkopjam,” noteica D. Jansone, bet solīja, ka Meža kapu mežmala tiks sakārtota drīzumā- jūnijā izvedīs nozāģēto, arī vētras laikā lūzušo koku celmus, vēlāk aizvedīs pārējos atkritumus un iekārtos norobežotas izgāztuvju vietas.
Komentāri