Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Miniatūrgrāmatas ieceļ godā

Druva
23:00
23.10.2008
7
200810231835311801

Cēsnieki izveidojuši Latvijas bibliotēkās nebijušu ekstru – radījuši īpašus eksponēšanas apstākļus miniatūrgrāmatu kolekcijai.

Projekta autore Cēsu centrālās bibliotēkas direktores vietniece Gunta Romanovska, aizrautīga stāstniece par grāmatām, plāno, ka ar laiku par šo Cēsu kolekciju radīsies arī tūristu interese, jo līdzīgas iespējas iepazīties ar šādu intelektuālo mantojumu Latvijā nekur citur nav.

Radīt sabiedrībai pieejamas arī miniatūrgrāmatas Cēsu centrālajā bibliotēkā bija pamatots iemesls, jo nevienā Latvijas bibliotēkā nav tik lielas kolekcijas – ap 500 grāmatiņu, kuru augstums nepārsniedz 100 milimetrus. „Ar apbrīnu un skaudību uz šo veikumu varam noskatīties arī mēs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki, jo tas nav tipiski ne tikai mūsu valstī, bet arī bibliotēkās pasaulē. Katrā ziņā ar tik plašu elektronisko datu bāzi, kāda tagad par kolekciju ir izveidota Cēsīs, man nebija nācies saskarties,” pastāstīja Lilija Limane, Latvijas Nacionālās bibliotēkas reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenā bibliogrāfe.

Miniatūrgrāmatām, kas tagad aizņem veselu sekciju vienā bibliotēkas telpā, ir bijis dažāds pielietojums. To vidū ir liliputizdevumi, kuri vairāk uzskatāmi par grāmatizdevēju meistardarbu un atgādina suvenīrus. Blakus ir mazizmēra grāmatiņas, kuras ērti lasīt un ļoti ērti nēsāt līdzi. Šādu izdevumu pirmsākumi meklējami 18. gadsimtā, kad papīrs vēl bija ekskluzīva prece un populāri bija garākos ceļojumos ņemt līdzi savu bibliotēku. Pirms kolekcijas publiskošanas Cēsu dome piešķīrusi finanses, lai to papildinātu ar jaunākajām grāmatnīcās redzamajām grāmatām. Tas dod priekšstatu par mūsdienu tendencēm – mini grāmatiņām bērniem, šķirstāmām rotaļājoties, iemiegot vai pat vannojoties. Arī mūsdienās tiek izdotas miniatūrgrāmatiņas, kas noder kā izziņas krājums ceļojumos. Klāt nākušas grāmatas par visdažādākajām tēmām – no tērpu vēstures un ieskata mākslas šedevru reprodukcijās līdz aprakstam par franču vīniem.

Cēsu bibliotēkas kolekcijas lielāko daļu veido privātpersonu dāvinājumi, lielākoties bijušās Cēsu grāmatu draugu biedrības miniatūrgrāmatu sekcijas dalībnieku. Velta Riekstiņa, Zigurds Kārkls, Jānis Godiņš, Lūcija Suhanova un citi bija gaidīti viesi kolekcijas atklāšanā publiskai apskatei. Vērtīgu dāvanu Cēsu bibliotēka saņēmusi no ārzemēs dzīvojošiem latviešiem – izdevumus trimdā, pēckara laikā. Vecākā grāmata, kas nonākusi Cēsīs, ir Florencē 1861. gadā izdotais Bokačo „Dekamerons”. Ekspozīcija dod priekšstatu par miniatūrgrāmatu poligrāfijas attīstību Padomju Savienībā, kā arī ieskatu 20 valstu izdevējdarbībā.

Kolekciju pārskatāmu dara pēc bibliotēkas ierosmes projektētā un pagatavotā grāmatu sekcija, kas ir Cēsu profesionālās vidusskolas 3. kursa audzēkņa, topošā galdnieka Kristapa Garanča darbs. Ekspozīcijas telpu papildina datortehnika ar lupu. Ar tās palīdzību var palielināt sīkāko grāmatu burtus un iepazīties ar tekstiem.

Ekspozīcijas atklāšanas dienā kolekcija atkal papildinājās, jo bibliotēka no pirmajiem apmeklētājiem saņēma grāmatu dāvinājumus. Daži noskaidroja, ko vērts būtu dāvināt nākotnē, taču ikviens, kurš no senākiem gadiem vai no ceļojumiem glabā kādu miniatūrizdevumu, var to pārvērst dāvanā bibliotēkai, lai papildinātu Cēsu kolekciju.

Bibliotēkas miniatūrgrāmatu iziešanu „uz skatuves” publiskā vidē Cēsu bibliotēkai palīdzējuši īstenot Valsts Kultūrkapitāla fonds, pilsētas dome un kultūras centrs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
7

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
23

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
32

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
223

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi