Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Mīlulis – sesks

Druva
23:00
17.10.2008
130
200810172055309851

Arvien lielāku popularitāti mājas mīļdzīvnieku topā ieņem fretkas jeb tautā sauktie mājas seski. Turklāt šie amizantie dzīvnieciņi dažkārt saimnieka pavadiņā manāmi arī, pat pastaigājoties pa pilsētas ielām.

Vienmēr tiek īpaši uzsvērts – pirms iegādāties kādu mājdzīvnieku, jāizlemj, vai būšu spējīgs par šo dzīvnieku parūpēties. Domājot par fretku iegādi, šis jautājums noteikti būtu sev jāuzdod.

“Iegādājoties fretku, noteikti jārēķinās, ka mājoklis būs jāpielāgo dzīvnieciņa neizmērojamai ziņkārībai. Fretka labprāt ielīdīs visur, kur vien varēs, tādēļ jāparūpējas par mīluļa drošību,” saka cēsniece Ieva Zariņa, kura fretku vārdā Džipsī iegādājās pirms diviem gadiem.

Dzīvnieciņa saimniece stāsta, ka fretkas ir ziņkārīgas, bezbailīgas un spējīgas ielīst vietās, par kurām saimnieki pat iedomāties nevar.

“Šiem dzīvnieciņiem piemīt vēl kāds niķis. Tiem ļoti patīk rakt, un tieši tādēļ būtu ieteicams puķupodus pārvietot uz augstākiem plauktiem vai turēt vietās, kur fretka netiek klāt. Puķupodos zemi var pārkaisīt ar dekoratīviem akmentiņiem, arī tas šiverīgos dzīvnieciņus atturēs no lielās kāres rakt,” stāsta Ieva un atklāj, ka mīlulim Džipsī mājās patīk ieviest savu kārtību. Un īpaši lielu prieku tam sagādā dažādu mantu nočiepšana un paslēpšana.

“Sākumā biju neizpratnē, kur gan pazūd manas čības, zeķes un daudz kas cits. Tikai vēlāk uzgāju vienu no Džipsī slēptuvēm, kur daudz ko no zudušajām mantām arī atradu,” smejot stāsta Ieva.

“Pērkot fretku, noteikti jāiegādājas arī būrītis, kurā dzīvnieciņš varēs uzturēties. Taču būrīša lielums atkarīgs no tā, kā saimnieki plāno dzīvnieciņa dienas kārtību, cik laika tas pavadīs būrī. Veikalos nopērkami lieli būri gadījumam, ja mājdzīvnieks lielāko diennakts daļu uzturēsies sprostā, nevis skraidelēs pa istabu,” skaidro zooveikala SIA “DOKA PLUS” pārdevēja Tatjana Spilva. Viņa par fretkām saka: “Tās ir uzticīgākas par suņiem un mīļākas par kaķiem. Turklāt fretkām ļoti patīk, ja ar tām darbojas- dresē un rotaļājas.”

Zooveikala pārdevēja norāda, ka fretkas dienā ēd bieži, mazām porcijām, tādēļ vienmēr jābūt pieejamam ēdienam un svaigam ūdenim.

“Dzīvnieciņu ēdienkartē galveno vietu ieņem profesionālā mazu kaķēnu sausā barība. Taču zooveikalos var iegādāties arī īpašus fretkām paredzētus barības maisījumus,” saka T. Spilva.

Jautājot Džipsī saimniecei par to, vai dzirdētais, ka fretkas ne visai labi ož, ir patiesība, saņemu noraidošu atbildi.

“Ja dzīvnieciņu kopj un rūpējas, tad nekas tāds nebūs. Svarīga, protams, ir regulāra tualetes tīrīšana, kā arī regulāra dzīvnieciņa vannošana. Esmu dzirdējusi, ka nepanesamu smaku fretka var izdalīt tad, ja ir ļoti nobijusies, bet teikšu godīgi, neko tādu divu gadu laikā piedzīvojusi neesmu,” saka Ieva.

* Veikalā maksā – no 100 līdz 140 latiem. * Vidējais dzīves ilgums – apmēram desmit gadi. * Īpašības – enerģisks, dzīvespriecīgs un daudz rotaļājas. * Noderīgi – fretkas nav grauzēji, tādēļ varat neuztraukties par to, ka datoram vai citām sadzīves tehnikas ierīcēm tiks pārgrauzts kabelis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
12

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
113

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
375

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
34

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
57

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Mirdzēs lāpas un skanēs zēnu kora balsis. Godinām brīvības cīnītājus

00:07
11.11.2025
80

Šovakar, 11.novembrī, godinot brīvības cīnītājus, Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa kritušajiem Latvijas valsts neatkarības izcīnītājiem, kur pulcēsies lāpu gājiena dalībnieki, dziedās Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kora diriģente Ilze Grīn­felde teic, ka ideja par zēnu dalību piemiņas brīdī nākusi no Cēsu Kultūras centra, taču tā nav gluži pirmā reize, kad skolas puišu kolektīvs kuplina Lāčplēša dienas […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
8
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
19
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
24
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi