Katram devītajam autovadītājam ir ļoti augsts risks iemigt pie stūres. Šādu šokējošu secinājumu izdarījuši speciālisti, kuri veic autovadītāju noguruma mērījumus.
Pagājušajā nedēļā arī Cēsīs, “Statoil” degvielas uzpildes stacijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes speciālistiem veica autovadītāju noguruma mērījumus. Pētījumā aptaujā autovadītājus, speciālisti veic arī 11 minūšu ilgu noguruma mērīšanu ar īpašas aparatūras palīdzību. Arī raksta autore piedalījās pētījumā, un liels bija pārsteigums, jo tika konstatēts ļoti augsts iemigšanas risks, par spīti tam, ka nogurums pašai nebūt nešķita liels. Rīgas Stradiņa universitātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docents Leons Blumfelds atzīst, ka lielākoties visi autovadītāji, kuriem tiek konstatēts ļoti augsts un arī paaugstināts iemigšanas risks, paši to neapzinās.
L. Blumfelds atzīst, ka Latvijā autovadītāju miegainība ir liela problēma. Daudziem autovadītājiem pētījumā atklājas ļoti augsts iemigšanas risks, un speciālists vērtē, ka tas nav rezultāts vienai negulētai naktij. Tas ir ilgstoši uzkrājies nogurums, kas atstāj sekas arī uz autovadīšanas drošību. L. Blumfelds skaidro: “Bīstamākais ir tas, ka autovadītājs pierod pie noguruma sajūtas un pat neapzinās, ka vadīt automašīnu šādā stāvoklī ir riskanti. Ļoti noguris autovadītājs riskē uz sekundi vai pat vairākām iemigt pie stūres. Pēc ekspertu domām, 25 līdz 35 procentos viens no būtiskākajiem cēloņiem, kādēļ notiek ceļu satiksmes negadījumi, bijis tieši nogurums, miegainība.”
Valsts policijas Vidzemes reģiona policijas pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieks Jānis Goba atgādina, ka neizgulējies un noguris autovadītājs reaģē lēnāk, nespēj laikus pieņemt lēmumus, pats bīstamākais ir tas, ka autovadītājs uz sekundi vai pat vairākām var iesnausties. Diemžēl tas mēdz beigties arī traģiski, iebraucot pretējā braukšanas joslā vai nobraucot no ceļa. J. Goba skaidro, ka arī šogad jau bijuši negadījumi, kuros viens no būtiskākajiem iemesliem bijis tieši autovadītāja lielais nogurums.
L. Blumfelds iesaka nogurušajiem autovadītājiem necīnīties ar nogurumu, bet gan apstāties drošā vietā, izdzert tasi kafijas un tad pasnaust 15 līdz 20 minūtes, tomēr ne ilgāk. Pēc pamošanās speciālists mudina izkāpt no auto, nedaudz izkustēties, pastaigāties un tikai tad braukt tālāk.
Noguruma mērījumā iemigšanas risks netika konstatēts cēsniecei Ilzei Bērzkalnei. Viņa atzīst, ka šāds pētījums noteikti ir vajadzīgs: “Braucu ar auto katru dienu, miegaina nejūtos. Tomēr atceros, ka pirms vairākiem gadiem darba dēļ bija liels nogurums. Diemžēl daudzi autovadītāji ir noguruši, tādēļ šai problēmai ir jāpievērš uzmanība. Jācer, ka aizvien vairāk autovadītāju ņems vērā mērījuma veicēja ieteikumu – ja nāk miegs, labāk ir pagulēt, nevis miegainam censties vadīt auto.”
Pirmie autovadītāju miegainības pētījumi aizsākti aizpagājušajā gadā. Šī gada sākumā prezentēti rezultāti pirmajam pētījuma etapam. Tajā atklājās šokējoši rezultāti – trešdaļai autovadītāju ir paaugstināts vai pat ļoti augsts risks iemigt pie auto stūres, turklāt vairāk nekā 90 procenti no riska grupas šoferiem šo problēmu pat neapzinās. Šogad pētījums turpināsies līdz rudenim un mērījumi tiks veikti dažādās Latvijas vietās.
CSDD pārstāvis Jānis Aizporis atzīst, ka arī citās valstīs autovadītāju miegainībai tiek pievērsta liela uzmanība, jo noguruši autovadītāji ir ļoti bīstami ceļu satiksmes dalībnieki: “Ir zinātnieki, kuri vērtē, ka autovadītāju miegainība ir tikpat bīstama kā braukšana reibumā.”
Skaidrs, ka, visticamāk, autovadītājus par nogurumu nesodīs, tomēr pētījuma dati jau tagad ir gana iespaidīgi, lai būtu skaidrs, ka šai problēmai jāpievērš uzmanība. Iespējams, nākotnē tiks veidotas informatīvās kampaņas, lai skaidrotu, cik bīstama var būt miegainība.
CSDD noguruma pētījumu veic sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, „Statoil Fuel & Retail Latvia” un biedrību „Latvijas Samariešu apvienība”.
Māra Majore – Linē
Komentāri