Amatas novada Drabešu zemnieku saimniecība “Kalna Smīdes 1” konkursā “ Sējējs 2006” saņēma atzinību par piedalīšanos.
“Kalna Smīdes 1” konkursā piedalījās grupā “Netradicionālā lauksaimniecība”, kurā uz galveno balvu pretendēja seši dalībnieki – trīs biškopības saimniecības, kā arī zivju, strausu un dzērveņu audzētāji.
“Kalna Smīdes 1” ar biškopību nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Saimnieko ar bioloģiskām metodēm, audzējot nektāraugus un griķus, kas dod divus labumus – graudus un ganības bitēm. Līdztekus medum, kas ir galvenais produkcijas veids, pārdod sertificētu amoliņa, facēlijas un griķu sēklu.
Pēdējā gadā saimniecība paplašinājusies. Šobrīd tajā ir vairāk nekā simts bišu saimes, pirms tam ilgāku laiku to skaits bija stabilizējies ap 50 līdz 70.
– Domāju saimju skaitu vēl palielināt, padarot biškopību par pamatnodarbošanos. Līdz šim strādāju algotu darbu, taču turpmāk esmu iecerējis pilnībā strādāt saimniecībā, jo jau pašreizējais apjoms prasa pilnu darba laiku, – tā nākotnes plānus pamato saimnieks Jānis Sietiņsons.
Biškopība ir sezonāla nodarbe, taču, ja saražoto pārdod veikalu tīkliem, ja produkcija jāpiegādā precīzos termiņos un daudzumā, tad pilna darba diena nodrošināta augu gadu.
“Kalna Smīdes 1” medu “Rimi” tirdzniecības tīklā pārdod jau gadus četrus. Klāt nākusi arī sadarbība ar “VP Market”, kura “Maxima” veikalos bioloģiskās produkcijas stendos nopērkams arī Sietiņsonu saimniecībā iegūtais medus.
Pārdot preci tieši tirdzniecības uzņēmumiem saimniecība apguvusi jau sen. 90.gados medus burciņas ar uzlīmi “Kalna Smīdes 1” tika piegādātas desmitiem veikalu dažādos Latvijas nostūros.
Pircējiem piedāvā amoliņa – griķu un meža ziedu medu. To iespējams iegādāties svaigi sviestu un šūnās. Arī šūnu medus tiek fasēts burciņās. Jaunums ir krēmveida medus. To sāka gatavot pērn. Šāda veida saldais produkts Latvijas tirgū ir jaunums, pircēji to nepazīst.
– Daži medus cienītāji labprāt lieto svaigi sviestu, citiem garšo sacukurojies medus, jo to vieglāk uzziest uz maizes, siera. Taču kristalizējušos medu grūti lietot, tas kļūst ļoti ciets. Krēmveida medus konsistence ir kaut kas pa vidu starp svaigu medu un sacukurojušos. Tas līdzīgs pastai. Produktu viegli izmantot, un tas neko nav zaudējis no savām vērtīgajām īpašībām, – jauno produkciju raksturo J.Sietiņsons.
Krēmveida medus tiek iegūts ar īpašu tehnoloģiju. Produktu ielej ierīcē, kas medu maisa saudzējošā režīmā, diennaktī to apmaisa četras reizes, katrā 15 minūtes. Produkta sagatavošana notiek desmit dienās. Maisot tiek izjaukta lielo kristālu struktūra, kas rodas, medum cukurojoties. Kristāli izveidojas sīki, līdz ar to produkts ir vijīgs.
Pagaidām Latvijā šāda tehnoloģija ir maz sastopama, to izmanto tikai lielāki medus fasēšanas uzņēmumi. Zemnieku saimniecībās tas ir jaunums. Iekārta iegādāta, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Projekta ietvaros uzlabotas arī medus fasēšanas iespējas un iegādāts viens pārvietojamais vagoniņš stropu glabāšanai. Tagad “ Kalna Smīdēs 1” tādi ir četri.
Medus vākšanas sezonā daļu saimju ved uz ganībām mežā Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Tur tiek iegūts meža ziedu medus. Stacionāros stropus tur pie mājas, bites ganās nektāraugu sējumos un kaut ko ienes arī no tuvīnās Amatas upes apkaimes augu bagātības. Arī šī vieta atrodas Gaujas NP. Saimnieki situāciju izmanto kā reklāmu savai produkcijai, uz etiķetēm norādot, ka medus iegūts Gaujas NP teritorijā, kurā saudzē vidi.
– Vides saglabāšana un bioloģiskā saimniekošana vienmēr bijusi mūsu pārliecība. Zaļā domāšana ir mūsu saimniecības idejiskais pamats jau kopš tās dibināšanas 90.gadu sākumā. Uzskatu, ka šeit, Amatas upes ielejā, šis saimniekošanas veids ir pats piemērotākais. Bioloģiskā augkopība un biškopība ne tikai nerada videi papildu slodzi, bet arī atstāj labvēlīgu iespaidu uz dabu,- domā J.Sietiņsons.
“Kalna Smīdes 1” plāno palielināt biškopības nozari, vērtējot, ka dravā jābūt tik saimēm, lai ienākumi nodrošinātu ģimeni. Vienā gadā, protams, to nevar panākt. Nedrīkst samazināt ienesumu, jo par produkcijas piegādi noslēgti līgumi. Neapdraudot medus ievākumu, gadā saimju skaitu var palielināt par 30 procentiem, vērtē biškopis. Tātad, lai nokļūtu līdz nākotnē iecerētajām divsimt, trīssimt saimēm, jāgaida vairāki gadi.
Līdztekus bišu ganāmpulka paplašināšanai iecerēts arī paplašināt medus pirmapstrādes un fasēšanas iespējas. Saimnieki Iveta un Jānis Sietiņsoni apsver iespēju būvēt jaunu ēku, kurā ierīkos gan medus sagatavošanas telpas, gan semināru zāli. “Kalna Smīdes 1” nodarbojas arī ar lauku tūrismu, uzņem apmeklētājus, kuriem stāsta par biškopību, medus īpašībām un izmantošanu, bioloģisko saimniekošanu. Līdz šim to dara ģimenes mājas lielajā viesistabā, taču “nebūtu slikti, ja varētu nodalīt uzņēmējdarbības daļu no personīgās telpas,” saka I.Sietiņsone.
Meklējot un rodot jaunus ceļus biškopības attīstībā, Sietiņsonu ģimene interesējas par bišu produktu izmantošanu ārstniecībā. Šoruden viņi piedalījušies apiterapijas speciālistu un interesentu kongresā Grieķijā.
“Sējējā” saimniecību piedalīties aicinājusi biškopju biedrība. Saimnieki piekrituši, vērtējot, ka gatavošanās konkursam ir stimuls paveikt darbus, kas citkārt tiek atlikti, kā arī iespēja paraudzīties uz paveikto no malas un labāk apzināt savas attīstības iespējas.
– Konkurss bija pamudinājums sākt īstenot idejas, kas ikdienā ir zināmas, bet kuras parasti tiek noliktas malā. Strādājot diendienā, veidojas rutīna. Grūti iziet ārpus šī ritma, – atzīst I.Sietiņsone.
“Kalna Smīdes 1” konkursā piedalās otro reizi. 1998.gadā saimniecība ieguva laureāta nosaukumu. Saņemti daudzi citi apbalvojumi, piemēram, tirgotāju asociācija piešķīrusi medaļu par griķu – amoliņa medus kvalitāti.
– Galvenais nav tituli, bet tie ieguvumi, ko konkurss dod izaugsmei. Tādēļ ieteiktu saimniekiem neslimot ar kautrīgumu un piedalīties šādos un līdzīgos pasākumos, – saka J.Sietiņsons.
Komentāri