Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Medus kā krēms un jaunas idejas

Druva
00:00
29.11.2006
1
4lp Sietinsons

Amatas novada Drabešu zemnieku saimniecība “Kalna Smīdes 1” konkursā “ Sējējs 2006” saņēma atzinību par piedalīšanos.

“Kalna Smīdes 1” konkursā piedalījās grupā “Netradicionālā lauksaimniecība”, kurā uz galveno balvu pretendēja seši dalībnieki – trīs biškopības saimniecības, kā arī zivju, strausu un dzērveņu audzētāji.

“Kalna Smīdes 1” ar biškopību nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Saimnieko ar bioloģiskām metodēm, audzējot nektāraugus un griķus, kas dod divus labumus – graudus un ganības bitēm. Līdztekus medum, kas ir galvenais produkcijas veids, pārdod sertificētu amoliņa, facēlijas un griķu sēklu.

Pēdējā gadā saimniecība paplašinājusies. Šobrīd tajā ir vairāk nekā simts bišu saimes, pirms tam ilgāku laiku to skaits bija stabilizējies ap 50 līdz 70.

– Domāju saimju skaitu vēl palielināt, padarot biškopību par pamatnodarbošanos. Līdz šim strādāju algotu darbu, taču turpmāk esmu iecerējis pilnībā strādāt saimniecībā, jo jau pašreizējais apjoms prasa pilnu darba laiku, – tā nākotnes plānus pamato saimnieks Jānis Sietiņsons.

Biškopība ir sezonāla nodarbe, taču, ja saražoto pārdod veikalu tīkliem, ja produkcija jāpiegādā precīzos termiņos un daudzumā, tad pilna darba diena nodrošināta augu gadu.

“Kalna Smīdes 1” medu “Rimi” tirdzniecības tīklā pārdod jau gadus četrus. Klāt nākusi arī sadarbība ar “VP Market”, kura “Maxima” veikalos bioloģiskās produkcijas stendos nopērkams arī Sietiņsonu saimniecībā iegūtais medus.

Pārdot preci tieši tirdzniecības uzņēmumiem saimniecība apguvusi jau sen. 90.gados medus burciņas ar uzlīmi “Kalna Smīdes 1” tika piegādātas desmitiem veikalu dažādos Latvijas nostūros.

Pircējiem piedāvā amoliņa – griķu un meža ziedu medu. To iespējams iegādāties svaigi sviestu un šūnās. Arī šūnu medus tiek fasēts burciņās. Jaunums ir krēmveida medus. To sāka gatavot pērn. Šāda veida saldais produkts Latvijas tirgū ir jaunums, pircēji to nepazīst.

– Daži medus cienītāji labprāt lieto svaigi sviestu, citiem garšo sacukurojies medus, jo to vieglāk uzziest uz maizes, siera. Taču kristalizējušos medu grūti lietot, tas kļūst ļoti ciets. Krēmveida medus konsistence ir kaut kas pa vidu starp svaigu medu un sacukurojušos. Tas līdzīgs pastai. Produktu viegli izmantot, un tas neko nav zaudējis no savām vērtīgajām īpašībām, – jauno produkciju raksturo J.Sietiņsons.

Krēmveida medus tiek iegūts ar īpašu tehnoloģiju. Produktu ielej ierīcē, kas medu maisa saudzējošā režīmā, diennaktī to apmaisa četras reizes, katrā 15 minūtes. Produkta sagatavošana notiek desmit dienās. Maisot tiek izjaukta lielo kristālu struktūra, kas rodas, medum cukurojoties. Kristāli izveidojas sīki, līdz ar to produkts ir vijīgs.

Pagaidām Latvijā šāda tehnoloģija ir maz sastopama, to izmanto tikai lielāki medus fasēšanas uzņēmumi. Zemnieku saimniecībās tas ir jaunums. Iekārta iegādāta, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu. Projekta ietvaros uzlabotas arī medus fasēšanas iespējas un iegādāts viens pārvietojamais vagoniņš stropu glabāšanai. Tagad “ Kalna Smīdēs 1” tādi ir četri.

Medus vākšanas sezonā daļu saimju ved uz ganībām mežā Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Tur tiek iegūts meža ziedu medus. Stacionāros stropus tur pie mājas, bites ganās nektāraugu sējumos un kaut ko ienes arī no tuvīnās Amatas upes apkaimes augu bagātības. Arī šī vieta atrodas Gaujas NP. Saimnieki situāciju izmanto kā reklāmu savai produkcijai, uz etiķetēm norādot, ka medus iegūts Gaujas NP teritorijā, kurā saudzē vidi.

– Vides saglabāšana un bioloģiskā saimniekošana vienmēr bijusi mūsu pārliecība. Zaļā domāšana ir mūsu saimniecības idejiskais pamats jau kopš tās dibināšanas 90.gadu sākumā. Uzskatu, ka šeit, Amatas upes ielejā, šis saimniekošanas veids ir pats piemērotākais. Bioloģiskā augkopība un biškopība ne tikai nerada videi papildu slodzi, bet arī atstāj labvēlīgu iespaidu uz dabu,- domā J.Sietiņsons.

“Kalna Smīdes 1” plāno palielināt biškopības nozari, vērtējot, ka dravā jābūt tik saimēm, lai ienākumi nodrošinātu ģimeni. Vienā gadā, protams, to nevar panākt. Nedrīkst samazināt ienesumu, jo par produkcijas piegādi noslēgti līgumi. Neapdraudot medus ievākumu, gadā saimju skaitu var palielināt par 30 procentiem, vērtē biškopis. Tātad, lai nokļūtu līdz nākotnē iecerētajām divsimt, trīssimt saimēm, jāgaida vairāki gadi.

Līdztekus bišu ganāmpulka paplašināšanai iecerēts arī paplašināt medus pirmapstrādes un fasēšanas iespējas. Saimnieki Iveta un Jānis Sietiņsoni apsver iespēju būvēt jaunu ēku, kurā ierīkos gan medus sagatavošanas telpas, gan semināru zāli. “Kalna Smīdes 1” nodarbojas arī ar lauku tūrismu, uzņem apmeklētājus, kuriem stāsta par biškopību, medus īpašībām un izmantošanu, bioloģisko saimniekošanu. Līdz šim to dara ģimenes mājas lielajā viesistabā, taču “nebūtu slikti, ja varētu nodalīt uzņēmējdarbības daļu no personīgās telpas,” saka I.Sietiņsone.

Meklējot un rodot jaunus ceļus biškopības attīstībā, Sietiņsonu ģimene interesējas par bišu produktu izmantošanu ārstniecībā. Šoruden viņi piedalījušies apiterapijas speciālistu un interesentu kongresā Grieķijā.

“Sējējā” saimniecību piedalīties aicinājusi biškopju biedrība. Saimnieki piekrituši, vērtējot, ka gatavošanās konkursam ir stimuls paveikt darbus, kas citkārt tiek atlikti, kā arī iespēja paraudzīties uz paveikto no malas un labāk apzināt savas attīstības iespējas.

– Konkurss bija pamudinājums sākt īstenot idejas, kas ikdienā ir zināmas, bet kuras parasti tiek noliktas malā. Strādājot diendienā, veidojas rutīna. Grūti iziet ārpus šī ritma, – atzīst I.Sietiņsone.

“Kalna Smīdes 1” konkursā piedalās otro reizi. 1998.gadā saimniecība ieguva laureāta nosaukumu. Saņemti daudzi citi apbalvojumi, piemēram, tirgotāju asociācija piešķīrusi medaļu par griķu – amoliņa medus kvalitāti.

– Galvenais nav tituli, bet tie ieguvumi, ko konkurss dod izaugsmei. Tādēļ ieteiktu saimniekiem neslimot ar kautrīgumu un piedalīties šādos un līdzīgos pasākumos, – saka J.Sietiņsons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
7

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
11

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
20

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
47

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
34

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi