Pagājušā gadā medniekiem par mežacūku izšaušanu nolūkā ierobežot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību izmaksāti kopumā 1 809 850 eiro, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
Mednieki ir saņēmuši samaksu par paraugu no nomedītajām mežacūkām piegādāšanu PVD, laboratoriskai izmeklēšanai uz ĀCM un vēl vienu kaiti – Klasisko cūku mēri, bet lielākā daļa no summas ir izmaksāta par piegādātajiem paraugiem no nomedītajām mežacūku mātītēm.
PVD arī informē, ka Eiropas Savienības līdzfinansētās ĀCM apkarošanas programmas laikā, kas tika sākta 2015.gada novembrī, visā Latvijas teritorijā nomedītas vairāk nekā 17 000 mežacūku mātītes. Plānots, ka mežacūku populācijas blīvums tiks samazināts līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem Latvijā ir mazāk nekā 70 000 mežacūku. 2014.-2015.gada medību sezonā nomedīta 44 871 mežacūka – 75% no plānotā skaita. 2015.-2016.gada medību sezonā nomedīti vairāk nekā 45 000 mežacūku, sezonā pieļaujamais medību limits ir 58 000 dzīvnieku.
“Ņemot vērā mēra vīrusa lielo izturību ārējā vidē, cilvēka faktoru vīrusa pārnešanā un to, ka lielākā daļa Latvijas teritorijas ir ĀCM skarta, slimību ierobežot ir problemātiski. PVD jau ir izmantojis dienesta rīcībā esošos instrumentus, stimulējot medniekus vairāk pievērsties mežacūku medīšanai. Līdz šim mednieki ir aktīvi iesaistījušies mežacūku medīšanā un ceram, ka, izprotot problēmas nopietnību, medību intensitāte nesamazināsies,” atzina PVD pārstāve Ilze Meistere.
Kā ziņots, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) šodien atzina – lai arī nevar apgalvot, ka ĀCM ierobežošanai Latvijā ir darīts pilnīgi viss, tomēr ir darīts ļoti daudz. Ministrs arī pauda izbrīnu, ka mēris ir skāris cūku novietni “Rukas” Krimuldas novada Krimuldas pagastā ar 5023 dzīvnieku ganāmpulku, jo novietne bija kā paraugs, kur “tika vesti Eiropas vetārsti un apmācīti, kā cūku novietņu kompleksos ir jāveic biodrošības pasākumi”.
Tāpat vēstīts, ka valdība rīt, 17.janvārī, lems par ārkārtas situācijas izsludināšanu Krimuldas un Ādažu novados, ņemot vērā, ka steidzami ir jāutilizē 5000 cūkas. Ārkārtas stāvokļa izsludināšana atvieglo operatīvo dienestu darbu attiecīgajā teritorijā. Pārsvarā tas saistīts ar operatīvu dzīvnieku likvidēšanu un blakusproduktu iznīcināšanu.
Iepriekšējā ārkārtas situācija saistībā ar ĀCM tika izsludināta 2014.gada 1.jūlijā, kad Latvijā pirmo reizi tika konstatēta šī sērga. Toreiz ārkārtas situācija tika izsludināta uz trim mēnešiem Latgalē – apmēram 5000 kvadrātkilometru platībā.
Kā ziņots, “Rukās” 14.janvārī konstatēta ĀCM infekcija, kuras dēļ jāiznīcina vairāk nekā 5000 šīs fermas cūkas. Kā iepriekš atzina saimniecības apsaimniekotāja SIA “Ancers” valdes priekšsēdētājs Raimonds Kalvāns, zaudējumi par cūkām, kā arī kopumā par biznesā ieguldītajiem līdzekļiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro. Līdzās finansiālajam triecienam uzņēmumam lielākās bažas sagādā īpaša ģenētiskā materiāla zaudēšana. “Ancers” šķirnes cūku audzētava veidojusies uz kādreizējās zinātniski pētnieciskās saimniecības “Krimulda” bāzes. Uzņēmumam ir divi cūku audzēšanas kompleksi – “Rukas” sivēnmāšu turēšanai un sivēnu ražošanai, otrs Salaspilī – gaļas cūku audzēšanai. Kopējais ganāmpulka lielums ir vairāk nekā 8500 dzīvnieku.
Iepriekšējais saslimšanas gadījums ar ĀCM mājas cūkām tika konstatēts pagājušā gada 22.septembrī Gulbenes novada Rankas pagastā, kad slimības dēļ nācās likvidēt 119 mājas cūkas. Kopumā pagājušajā gadā slimība tika konstatēta trijās Latvijas saimniecībās. Slimības dēļ tika likvidētas 311 mājas cūkas.
Šogad vīruss konstatēts 43 meža cūkām, bet pagājušajā gadā slimība skāra 1146 meža cūkas.
Komentāri